NOVADI ZAĻO
Dabas aizsardzības pārvaldes monitoringa dati liecina, ka visvairāk
ziņojumu par privātīpašumā, pašvaldības teritorijā, parkā, pastaigu takā,
ezera malā konstatētiem Spānijas kailgliemežiem ir Latvijas centrālajā daļā,
Kurzemē, Zemgalē, un speciālisti raksturo, ka vismazāk šī invazīvā suga
pašlaik sastopama Latgalē, minot, ka “varbūt mazāk novērojumu, varbūt
dārzos mazāk stādīti podotie, ievestie svešzemju augi”. Tomēr speciālistu
sliktākā prognoze ir tā, ka kailgliemezi Latvijā izskaust pilnībā vairs nav
iespējams. Skaitliski indivīdus var mazināt un censties sadzīvot.
Dabas aizsardzības pārvaldes monitoringa dati liecina, ka visvairāk
ziņojumu par privātīpašumā, pašvaldības teritorijā, parkā, pastaigu takā,
ezera malā konstatētiem Spānijas kailgliemežiem ir Latvijas centrālajā daļā,
Kurzemē, Zemgalē, un speciālisti raksturo, ka vismazāk šī invazīvā suga
pašlaik sastopama Latgalē, minot, ka “varbūt mazāk novērojumu, varbūt
dārzos mazāk stādīti podotie, ievestie svešzemju augi”. Tomēr speciālistu
sliktākā prognoze ir tā, ka kailgliemezi Latvijā izskaust pilnībā vairs nav
iespējams. Skaitliski indivīdus var mazināt un censties sadzīvot.
Kurzemnieki rīkojas aktīvi
Vides eksperti norāda: ja īpašumā tikko pamana Spānijas kailgliemezi,
tad vēl var iespēt ar invazīvo sugu cīnīties. Mehāniski katrs indivīds ir jānolasa
un jāiznīcina. Vien svarīgi, lai kaimiņi to dara kopā. Ja viens cenšas invazīvo
sugu apturēt, bet otrs neliekas ne zinis, tad nebūs paliekoša rezultāta.
Kailgliemezis pārvietojas, un kaitīgais dārzu, parku un ezermalu iemītnieks to
dara visai ātri.
Augusta vidū Talsos notika pirmā publiskā kailgliemežu lasīšanas talka.
Par šo aktivitāti ziņoja vairāki mediji. Talsu novads šogad aktīvāk iesaistās
cīņā ar kailgliemežiem – pirmo reizi piecās publiskās teritorijās Talsu pilsētā
izmantoti ķīmiskie līdzekļi, un, lai gan rezultāti ir acīmredzami, ar to nav
pietiekami. Tāpēc, tumsai iestājoties, kad kailgliemeži ir visaktīvākie,
talsenieki devās pirmajā publiskajā kailgliemežu lasīšanas talkā. Talsos
Vilkmuižas ezera apkārtne ir Spānijas kailgliemežu iecienīta vieta – mitra un
ēnaina. Šī ir viena no piecām teritorijām, kas šovasar apstrādāta ar
limacīdiem. Pašvaldība secinājusi, ka metode ir resursu ietilpīga un daļēji
efektīva, tāpēc jākombinē ar citām metodēm. Un par efektīvu tiek atzīta
lasīšana ar rokām. Talsos talkas laikā pāris stundās salasīti vismaz 20 litri
kailgliemežu.
“Aicinām ikvienu piedalīties brīvprātīgajā kustībā pret Spānijas
kailgliemezi un pievienoties nākamajās lasīšanas talkās,” teikts Talsu novada
pašvaldības informācijā. Talsos arī apsver iespēju, ka entuziasti, kas grib
vismaz ierobežot kailgliemeža invāziju, varētu apvienoties iknedēļas
kailgliemežu lasīšanas klubiņā.
Salasītie gliemeži tiek mehāniski iznīcināti: pelde sālsūdenī, duršana uz
mietiņiem, pārraušana uz pusēm. Izklausās drastiski, bet ar invazīvu sugu
citādi nevar. Arī vides speciālisti uzsvēruši, ka katrs indivīds ir jāiznīcina.
Vides eksperti norāda: ja īpašumā tikko pamana Spānijas kailgliemezi,
tad vēl var iespēt ar invazīvo sugu cīnīties. Mehāniski katrs indivīds ir jānolasa
un jāiznīcina. Vien svarīgi, lai kaimiņi to dara kopā. Ja viens cenšas invazīvo
sugu apturēt, bet otrs neliekas ne zinis, tad nebūs paliekoša rezultāta.
Kailgliemezis pārvietojas, un kaitīgais dārzu, parku un ezermalu iemītnieks to
dara visai ātri.
Augusta vidū Talsos notika pirmā publiskā kailgliemežu lasīšanas talka.
Par šo aktivitāti ziņoja vairāki mediji. Talsu novads šogad aktīvāk iesaistās
cīņā ar kailgliemežiem – pirmo reizi piecās publiskās teritorijās Talsu pilsētā
izmantoti ķīmiskie līdzekļi, un, lai gan rezultāti ir acīmredzami, ar to nav
pietiekami. Tāpēc, tumsai iestājoties, kad kailgliemeži ir visaktīvākie,
talsenieki devās pirmajā publiskajā kailgliemežu lasīšanas talkā. Talsos
Vilkmuižas ezera apkārtne ir Spānijas kailgliemežu iecienīta vieta – mitra un
ēnaina. Šī ir viena no piecām teritorijām, kas šovasar apstrādāta ar
limacīdiem. Pašvaldība secinājusi, ka metode ir resursu ietilpīga un daļēji
efektīva, tāpēc jākombinē ar citām metodēm. Un par efektīvu tiek atzīta
lasīšana ar rokām. Talsos talkas laikā pāris stundās salasīti vismaz 20 litri
kailgliemežu.
“Aicinām ikvienu piedalīties brīvprātīgajā kustībā pret Spānijas
kailgliemezi un pievienoties nākamajās lasīšanas talkās,” teikts Talsu novada
pašvaldības informācijā. Talsos arī apsver iespēju, ka entuziasti, kas grib
vismaz ierobežot kailgliemeža invāziju, varētu apvienoties iknedēļas
kailgliemežu lasīšanas klubiņā.
Salasītie gliemeži tiek mehāniski iznīcināti: pelde sālsūdenī, duršana uz
mietiņiem, pārraušana uz pusēm. Izklausās drastiski, bet ar invazīvu sugu
citādi nevar. Arī vides speciālisti uzsvēruši, ka katrs indivīds ir jāiznīcina.
Lien pat promenādē
Tas ir Valmieras centrā, vietējo un pilsētas viesu iecienītā pastaigu un
atpūtas vietā. Promenāde ir apkārt Dzirnavu ezeriņam, un mitrā vieta, leknā
zāle un apstādījumi tīk Spānijas kailgliemezim. Saulainā, karstā laikā
bezmugurkaulnieku uz ietvēm nesastapt, bet agrās rīta, vakara stundās, kad vēsāks un mitrāks, var pamanīt kailgliemežu bariņus.
Tas ir Valmieras centrā, vietējo un pilsētas viesu iecienītā pastaigu un
atpūtas vietā. Promenāde ir apkārt Dzirnavu ezeriņam, un mitrā vieta, leknā
zāle un apstādījumi tīk Spānijas kailgliemezim. Saulainā, karstā laikā
bezmugurkaulnieku uz ietvēm nesastapt, bet agrās rīta, vakara stundās, kad vēsāks un mitrāks, var pamanīt kailgliemežu bariņus.
Pirmoreiz 2018. gada vasarā pašvaldības sabiedriskās attiecības un
mediji informēja par Spānijas kailgliemeža invāziju Valmierā un sekoja vairāki
Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu padomi, ieteikumi, kā rīkoties, ja
Spānijas kailgliemezis konstatēts privātīpašumos.
Parunājot ar valmieriešiem, kuru pārziņā mazdārziņš, diemžēl katrs
pateiks, ka šo invazīvo sugu savā īpašumā redzējis.
“No rīta devos izkārt veļu. Mums zāliens, kurā plaši mārpuķīšu laukumi.
Tur laikam mitruma vairāk, jo pāris lielus kailgliemežus un vismaz desmit
mazākus varēja salasīt tieši tur,” tā mazdārziņa saimniece Ilze Burkānciemā,
kas ir viens no privātmāju rajoniem Valmierā. Citā mazdārziņā saimniece
šķendējās, ka kailgliemeži nograuzuši prāvu ķirbi, atstājot vien tā mīkstumu
stādītājiem. Ir privātmāju īpašnieki, kas pirmoreiz savā dzīvesvietā
kailgliemežus pamanījuši zem pavasarī atvestās malkas kaudzes, jo tur
pieturas mitrums, bet kāda sieviete bijusi pārliecināta, ka Spānijas
kailgliemeža viņas saimniecībā vēl nav, bet tos atradusi, pārvietojot bērniem
uzlikto peldbaseinu.
Invazīvā suga Valmierā ir un turpina savu uzvaras gājienu. Katrs, kurš
īpašumā gliemežus pamana, tos salasa un piebeidz. Viens pārkniebjot, cits
iemetot sālī. Lai lasītu kailgliemežus, kas vairojas Dzirnavu ezeriņa krastā,
iespējams, vienīgā izeja būtu brīvprātīgo talka. Pagaidām nav pašvaldības
aicinājuma tādā piedalīties.
“Kailgliemeži jālasa ar rokām. Būtu jāorganizē pieaugušie, būtu
vajadzīgas darba rokas, kas to dara, jo nevar pieaicināt skolēnus palīgos. Es
atceros, ka mudinājām glābt aizsargājamās sugas, piemēram, krupjus, lūdzot
bērnus tos pieskatīt, nonest no ceļa, lai izglābtu, bet mēs nevaram uzrunāt
skolēnus, lai lasa gliemežus, kuri būs jāiznīcina. Paliels dzīvnieks tomēr. Tā ir
sensitīva lieta,” tā Valmieras novada pašvaldības Dabas resursu pārvaldības
nodaļas vadītāja Iveta Ence, piebilstot, ka pagaidām nav diskutēts par to, kā
jautājumu risināt.
“Es nenoliedzu, ka tā ir problēma un to noteikti nāksies risināt, bet
pagaidām nevienā teikumā nevaru lielīties ar to, ka mums būtu plāns, vai
esam kaut ko gatavi darīt. Domāju, ka jādiskutē, jāpiesaista arī eksperti,
mums vajadzētu Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu ieteikumus, kā
darīt labāk, prasmīgāk, jo kaut ko paveikt uz savu roku diez vai ir jēgpilni,” tā
I. Ence, piebilstot, ka Spānijas kailgliemeži nav vienīgā suga, kas traucē
iedzīvotāju labsajūtai un darbībai. Valmieras novadā esot sūdzības par
nesakārtotām teritorijām ar latvāņiem, zeltslotiņām, arī lupīnām. Tāpat
iedzīvotājiem traucē, ka kaijas ir apsēdušas pilsētas daudzdzīvokļu namu
jumtu kores.
“Mēs jau nešausim kaijas, bet arī ir jāmeklē izskaidrojums, ko un kā
pareizāk darīt, lai šo putnu pilsētā būtu nevis vairāk, bet mazāk. Mēs neesam
piejūras pilsēta, bet putni ir savairojušies un iedzīvotājiem traucē,” teic
pašvaldības amatpersona.
mediji informēja par Spānijas kailgliemeža invāziju Valmierā un sekoja vairāki
Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu padomi, ieteikumi, kā rīkoties, ja
Spānijas kailgliemezis konstatēts privātīpašumos.
Parunājot ar valmieriešiem, kuru pārziņā mazdārziņš, diemžēl katrs
pateiks, ka šo invazīvo sugu savā īpašumā redzējis.
“No rīta devos izkārt veļu. Mums zāliens, kurā plaši mārpuķīšu laukumi.
Tur laikam mitruma vairāk, jo pāris lielus kailgliemežus un vismaz desmit
mazākus varēja salasīt tieši tur,” tā mazdārziņa saimniece Ilze Burkānciemā,
kas ir viens no privātmāju rajoniem Valmierā. Citā mazdārziņā saimniece
šķendējās, ka kailgliemeži nograuzuši prāvu ķirbi, atstājot vien tā mīkstumu
stādītājiem. Ir privātmāju īpašnieki, kas pirmoreiz savā dzīvesvietā
kailgliemežus pamanījuši zem pavasarī atvestās malkas kaudzes, jo tur
pieturas mitrums, bet kāda sieviete bijusi pārliecināta, ka Spānijas
kailgliemeža viņas saimniecībā vēl nav, bet tos atradusi, pārvietojot bērniem
uzlikto peldbaseinu.
Invazīvā suga Valmierā ir un turpina savu uzvaras gājienu. Katrs, kurš
īpašumā gliemežus pamana, tos salasa un piebeidz. Viens pārkniebjot, cits
iemetot sālī. Lai lasītu kailgliemežus, kas vairojas Dzirnavu ezeriņa krastā,
iespējams, vienīgā izeja būtu brīvprātīgo talka. Pagaidām nav pašvaldības
aicinājuma tādā piedalīties.
“Kailgliemeži jālasa ar rokām. Būtu jāorganizē pieaugušie, būtu
vajadzīgas darba rokas, kas to dara, jo nevar pieaicināt skolēnus palīgos. Es
atceros, ka mudinājām glābt aizsargājamās sugas, piemēram, krupjus, lūdzot
bērnus tos pieskatīt, nonest no ceļa, lai izglābtu, bet mēs nevaram uzrunāt
skolēnus, lai lasa gliemežus, kuri būs jāiznīcina. Paliels dzīvnieks tomēr. Tā ir
sensitīva lieta,” tā Valmieras novada pašvaldības Dabas resursu pārvaldības
nodaļas vadītāja Iveta Ence, piebilstot, ka pagaidām nav diskutēts par to, kā
jautājumu risināt.
“Es nenoliedzu, ka tā ir problēma un to noteikti nāksies risināt, bet
pagaidām nevienā teikumā nevaru lielīties ar to, ka mums būtu plāns, vai
esam kaut ko gatavi darīt. Domāju, ka jādiskutē, jāpiesaista arī eksperti,
mums vajadzētu Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu ieteikumus, kā
darīt labāk, prasmīgāk, jo kaut ko paveikt uz savu roku diez vai ir jēgpilni,” tā
I. Ence, piebilstot, ka Spānijas kailgliemeži nav vienīgā suga, kas traucē
iedzīvotāju labsajūtai un darbībai. Valmieras novadā esot sūdzības par
nesakārtotām teritorijām ar latvāņiem, zeltslotiņām, arī lupīnām. Tāpat
iedzīvotājiem traucē, ka kaijas ir apsēdušas pilsētas daudzdzīvokļu namu
jumtu kores.
“Mēs jau nešausim kaijas, bet arī ir jāmeklē izskaidrojums, ko un kā
pareizāk darīt, lai šo putnu pilsētā būtu nevis vairāk, bet mazāk. Mēs neesam
piejūras pilsēta, bet putni ir savairojušies un iedzīvotājiem traucē,” teic
pašvaldības amatpersona.
Kaitīgs dabai un saimnieciskajai darbībai
Spānijas kailgliemezis ir viena no jaunākajām invazīvajām sugām
Latvijā. Invazīvajām sugām var vajadzēt pat 100 gadus, lai pielāgotos kādai
teritorijai, bet Spānijas kailgliemezim nevajadzēja pat desmit gadus, lai būtu spēcīgi invazīvs. Kailgliemezis tika ievests un joprojām tiek ievests ar
Spānijas kailgliemezis ir viena no jaunākajām invazīvajām sugām
Latvijā. Invazīvajām sugām var vajadzēt pat 100 gadus, lai pielāgotos kādai
teritorijai, bet Spānijas kailgliemezim nevajadzēja pat desmit gadus, lai būtu spēcīgi invazīvs. Kailgliemezis tika ievests un joprojām tiek ievests ar
podotajiem stādiem, augsni. Būvgruži, atkritumi ir veids, kā kailgliemezis ceļo
pa tuvākajām teritorijām, bet no ārvalstīm ar stādiem podos. “Ievedot savā
saimniecībā, mazdārziņā šo sugu, no viņa vaļā tikt būtībā ir neiespējami,”
norāda arī Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu
eksperte Santa Rutkovska, piebilstot, ka, izvēloties dekoratīvos augus
stādījumiem, ainaviskas vides veidošanai, ir visas iespējas pašlaik piemeklēt
Latvijas stādaudzētavās sarūpēto. Iegādājoties Latvijā audzēto, būs
iespējams arī iegūt vairāk ziņu par auga īpašībām. Iepērkoties lielveikalos vai
internetā, šīs ziņas būs skopākas, un neviens arī nevarēs zināt, vai augsnē,
kurā jau ieaudzies košais stāds, nav maza kailgliemeža vai simtiem indivīda
izdētu oliņu.
Spānijas kailgliemezi kā invazīvu sugu raksturo divas pamatdarbības:
ēst un vairoties. Gadā viens indivīds izdēj līdz 500 olām. No viena rodas 500
jauni gliemeži, kas izaug garumā vidēji līdz 10 centimetriem, un visi viņi metas
ēst augu barību, citus bezmugurkaulniekus.
“Kāpēc kailgliemezis tik ļoti uzmanības centrā? Kailgliemezis ļoti kaitē
privātīpašumam, mazdārziņam, jo tur viņš jūtas kā restorānā. Apēd kāpostus,
salātus, gurķus un zemenes desertā. Tāpēc viņš dzīvo tuvu cilvēkam, jo tur
viņam vieglāk izdzīvot. Savvaļā graudzāļu laukā viņam klātos grūtāk,” skaidro
eksperte.
Spānijas kailgliemezis ir invazīvs daudzās Eiropas valstīs. Vācijā, ja
īpašumā ir Spānijas kailgliemezis, tad īpašuma vērtība būtiski krītas un
būtisks kaitējums tiek nodarīts ražotājiem. Zviedrijā, Norvēģijā zemeņu
audzētāji pērn bijuši panikā, jo lielu daļu ražas, tātad arī plānoto ienākumu,
iznīcinājuši kailgliemeži.
pa tuvākajām teritorijām, bet no ārvalstīm ar stādiem podos. “Ievedot savā
saimniecībā, mazdārziņā šo sugu, no viņa vaļā tikt būtībā ir neiespējami,”
norāda arī Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu
eksperte Santa Rutkovska, piebilstot, ka, izvēloties dekoratīvos augus
stādījumiem, ainaviskas vides veidošanai, ir visas iespējas pašlaik piemeklēt
Latvijas stādaudzētavās sarūpēto. Iegādājoties Latvijā audzēto, būs
iespējams arī iegūt vairāk ziņu par auga īpašībām. Iepērkoties lielveikalos vai
internetā, šīs ziņas būs skopākas, un neviens arī nevarēs zināt, vai augsnē,
kurā jau ieaudzies košais stāds, nav maza kailgliemeža vai simtiem indivīda
izdētu oliņu.
Spānijas kailgliemezi kā invazīvu sugu raksturo divas pamatdarbības:
ēst un vairoties. Gadā viens indivīds izdēj līdz 500 olām. No viena rodas 500
jauni gliemeži, kas izaug garumā vidēji līdz 10 centimetriem, un visi viņi metas
ēst augu barību, citus bezmugurkaulniekus.
“Kāpēc kailgliemezis tik ļoti uzmanības centrā? Kailgliemezis ļoti kaitē
privātīpašumam, mazdārziņam, jo tur viņš jūtas kā restorānā. Apēd kāpostus,
salātus, gurķus un zemenes desertā. Tāpēc viņš dzīvo tuvu cilvēkam, jo tur
viņam vieglāk izdzīvot. Savvaļā graudzāļu laukā viņam klātos grūtāk,” skaidro
eksperte.
Spānijas kailgliemezis ir invazīvs daudzās Eiropas valstīs. Vācijā, ja
īpašumā ir Spānijas kailgliemezis, tad īpašuma vērtība būtiski krītas un
būtisks kaitējums tiek nodarīts ražotājiem. Zviedrijā, Norvēģijā zemeņu
audzētāji pērn bijuši panikā, jo lielu daļu ražas, tātad arī plānoto ienākumu,
iznīcinājuši kailgliemeži.
Aicina ziņot par izplatību
Pirms dažiem gadiem, kad Spānijas kailgliemežu uzvaras gājiens
turpinājies un vajadzējis izsekot tā izplatības dinamikai, Dabas aizsardzības
pārvalde izveidojusi e-pasta adresi, lai iedzīvotāji rakstītu, kur no jauna
manījuši šo invazīvo radījumu. Cilvēku atsaucība bijusi liela. Tagad parasts e-
pasts pārtapis interneta vietnē un mobilajā lietotnē “Invazīvo sugu
pārvaldnieks”. Tajā ievietots 50 nozīmīgāko sugu saraksts: invazīvie augi un
dzīvnieki, tur pieejami fakti par katru sugu, īss to apraksts, arī attēli, lai vieglāk
sugu atpazīt. Pārvaldniekā rodama informācija par to, kurās teritorijās
invazīvā suga visplašāk izplatīta, iedzīvotāji var aplūkot, vai suga sastopama
viņu novadā vai kaimiņos.
“Ja cilvēki mums paziņo, kur invazīvo sugu sastapuši, pamanījuši
pirmoreiz, tad tas vēl ir brīdis, kad rīkoties. Izejas dati ir mūsu atslēgas vārds.
Ja noķeram izplatības sākumu, tad varam zvanīt trauksmes zvanus, mudināt
tikt ar invazīvās sugas aizsākumiem teritorijā galā. Ja šo posmu palaižam
garām, nerīkojamies, tad, kā jau iepriekš tika minēts, dažu sugu invāzija
Latvijā ir ļoti strauja,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Foto no DAP arhīva
Spānijas kailgliemezis novērojams no pavasara līdz pat decembrim, ar
aktivitātes kulmināciju no jūnija līdz septembrim. Liels izmērā, vidēji
sasniedzot 10 centimetrus. Gliemeža krāsa mēdz variēt no oranžas līdz
brūnai. Latvijā Spānijas kailgliemezim nav dabisko ienaidnieku.
UZZIŅAI
Spānijas kailgliemeža apkarošana
Nolasīšana
Tā veicama agri no rīta vai vakarā, nolasot pamanītos īpatņus.
“Guvums” vai nu mehāniski jāiznīcina, vai jāievieto slēgtos traukos ar
sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu.
Indēšana
Lietojami gan izsmidzināmi, gan granulveida preparāti gliemežu
indēšanai jeb limacīdi. Lietojot tos, jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizlasa
preparātu lietošanas nosacījumi, lai nekaitētu videi.
Lamatas
Veidojamas kailgliemežiem pieejamās vietās, vienuviet izvietojot gliemju
pievilinātājvielas ar gliemjiem indīgām vielām. Piemēram, zemes virskārtas
līmenī ierokot trauku ar alu un vārāmā sāls šķīdumu vai vienuviet izvietojot
augu atliekas un limacīdus.
Gliemežu olu iznīcināšana
Olas tiek dētas mitrās un tumšās vietās, piemēram, augsnes spraugās,
kā arī zem dažādiem priekšmetiem – akmeņiem, stādu podiem, dēļiem, dārza
mēbelēm. Pārcilājot šādus priekšmetus vasaras beigās un iznīcinot atrastās
olas, var samazināt gliemju skaitu, kas būs aktīvi nākamajā gadā.
Spānijas kailgliemeža apkarošana
Nolasīšana
Tā veicama agri no rīta vai vakarā, nolasot pamanītos īpatņus.
“Guvums” vai nu mehāniski jāiznīcina, vai jāievieto slēgtos traukos ar
sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu.
Indēšana
Lietojami gan izsmidzināmi, gan granulveida preparāti gliemežu
indēšanai jeb limacīdi. Lietojot tos, jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizlasa
preparātu lietošanas nosacījumi, lai nekaitētu videi.
Lamatas
Veidojamas kailgliemežiem pieejamās vietās, vienuviet izvietojot gliemju
pievilinātājvielas ar gliemjiem indīgām vielām. Piemēram, zemes virskārtas
līmenī ierokot trauku ar alu un vārāmā sāls šķīdumu vai vienuviet izvietojot
augu atliekas un limacīdus.
Gliemežu olu iznīcināšana
Olas tiek dētas mitrās un tumšās vietās, piemēram, augsnes spraugās,
kā arī zem dažādiem priekšmetiem – akmeņiem, stādu podiem, dēļiem, dārza
mēbelēm. Pārcilājot šādus priekšmetus vasaras beigās un iznīcinot atrastās
olas, var samazināt gliemju skaitu, kas būs aktīvi nākamajā gadā.
Avots: DAP
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par
publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par
publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības
