NOVADI ZAĻO
Saldus novadā pienākums apzināt situāciju ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzticēts pašvaldības kapitālsabiedrībai “Saldus komunālserviss”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Blūms stāsta, ka līdz šā gada 1. janvārim no pagastu pārvaldēm pārņemti dzeramā ūdens piegādes un kanalizācijas ūdeņu savākšanas pakalpojumi. Saldus novadā ir 15 pagasti, un situācija katrā atšķirīga. 10 pagastos pēc iepriekšējās novadu reformas 2009. gadā realizēti ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti, daļēji atjaunoti vai no jauna izbūvēti kanalizācijas cauruļvadi, attīrīšanas iekārtas, spiedvadi, sūkņu stacijas, arī atdzelžošanas stacijas un ūdensvadi. Piecos pagastos nekas tāds nav veikts.
Lai gan ūdenssaimniecības sakārtošanā Saldus novadā kopā ar ERAF finansējumu ieguldīti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro (pēc www.esfondi.lv vietnē pieejamās informācijas), darāmā vēl ir daudz. Lai pie centrālās kanalizācijas sistēmas pieslēgtu visas mājas blīvi apdzīvotos ciemos, jāizbūvē papildu kanalizācijas tīkli, jāatjauno novecojušās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kur tas nav izdarīts, jāremontē vai jānomaina bojātie, savu laiku nokalpojušie kanalizācijas tīkli. Tam nepieciešams vēl lielāks finansējums par jau izlietoto.
J. Blūms stāsta, ka, pārņemot kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu, uzņēmums secinājis: daudzviet ir liela lietus ūdens pieplūde. “Ja caur sūknētavu izplūst lietus ūdens, tas lieki tērē elektrību, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās kavē attīrīšanas procesus. Lietus ūdens ieplūšanu attīrīšanas iekārtās nav iespējams novērst pilnībā, bet to var krietni samazināt. Lielākoties tas nozīmē, ka jāpārbūvē visa kanalizācijas sistēma, labākajā gadījumā ir iespējams atvienot drenāžu vai lietus ūdens ievadu. Piemēram, Druvā un Šķēdē izrādījās, ka drenāžas caurules apzināti ievadītas kanalizācijas trasē. Tās apsekojot, esam atklājuši vietas, kur tiek ievadīts ūdens, kas tek no māju jumtiem vai krājas uz ielām. No vienas puses, var saprast – ja tā nebūtu izdarīts, šīs vietas applūstu. Pareizāk būtu risināt abas problēmas vienlaikus, izbūvējot atsevišķas trases sadzīves notekūdeņiem un lietus un drenāžas ūdeņiem. Taču tas ir dārgi, bieži naudas taupības nolūkos un ātrāka risinājuma meklējumos izvēlas tās apvienot,” viņš saka.
Viens no veiksmīgākajiem piemēriem Saldus novadā ir Lutriņu pagasta Namiķu ciems. Tur izbūvēja jaunu kanalizācijas sistēmu, bet veco atstāja lietus ūdens savākšanai. Ciems ir neliels un kompakts, tādēļ arī vislabākie rādītāji novadā – lietus ūdeņu ieplūde kanalizācijas sistēmā ir vismazākā. Namiķi ir vienīgā vieta novadā, kur centralizēta kanalizācijas sistēma pieejama visā ciemā. Tajā gan specifiski ir gandrīz tikai daudzdzīvokļu mājas.
Jāpārmēra un jāpārbūvē
“Saldus komunālservisa” darbiniekiem jāveic izpēte, jo liela daļa no kanalizācijas trasēm nav uzmērīta, tāpat ne vienmēr atzīmes par kanalizācijas trašu reālo atrašanās vietu dokumentos atbilst situācijai dabā. J. Blūms skaidro: “Jāveic visu ciemu kanalizācijas sistēmu uzmērīšana un analīze, bet tas prasa daudz laika, jo ir vietas, kur par esošajiem tīkliem nav nekādas informācijas. Šobrīd esam pilnībā uzmērījuši kanalizācijas tīklus Bukupē, lielākus posmus Druvā, Zirņos, Ēvaržos. Pirms ūdenssaimniecību pārņemšanas pašvaldības nolīgti mērnieki cauruļvadus uzmērīja vēl trijos pagastos.”
Lai gan Rubā uzbūvēta jauna attīrīšanas iekārta, tajā ir liela lietus ūdens pieplūde. Turklāt daļā ciemu kanalizācijas tīklu vispār nav, tādēļ nevar centralizēti savākt notekūdeņus. Situācija ir ļoti atšķirīga. Vienā vietā attīrīšanas sistēma pārbūvēta un kanalizācijas tīkli atjaunoti divās kārtās, taču atklājies, ka jaunbūvētajās attīrīšanas iekārtās pieplūst par daudz drenāžas un lietus ūdeņu, tāpēc izbūvēta atsevišķa saimnieciskā kanalizācija. Citur kanalizācijas sistēma ir tikai daļā teritorijas, bet vēl citā ciemā par kopēju kanalizāciju nevar runāt, jo ēkas atrodas tālu cita no citas. Kaut kur sistēmai pieslēgta tikai skola, bet privātmāju rajonā notekūdeņus nesavāc, to attīrīšana ir nosacīta – caur nosēddīķiem. Ir aizdomas, ka arī tur kanalizācija ir kopā ar drenāžu. Un šīs ir tikai dažas no situācijām, ko ieskicē J. Blūms.
Viņš stāsta, ka tiek izmēģināti dažādi vienkārši varianti, izstrādāti projekti tur, kur nepieciešama lielāka pārbūve. Darbos tiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi, novads arī plāno uzņēmumam garantēt kredītu. “Ir vietas, līdz kurām vajadzētu aizvilkt kanalizācijas tīklus, taču izmaksas, maigi izsakoties, būtu iespaidīgas,” paskaidro J. Blūms. “Zirņos, piemēram, trases atrodas zem laukiem, kuri regulāri pārplūst. Tur vajadzētu pārbūvēt visu trasi, darbam nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. Šāda situācija ir daudzviet, reti kur pietiktu ar mazāku ieguldījumu.”
Nākotne neizskatās spožāka
J. Blūms stāsta, ka uz nākamo plānošanas periodu Eiropas nauda kanalizācijas tīklu izbūvei pašlaik nav paredzēta. “Izredzes nav cerīgas, un tas nozīmē, ka atjaunošanas darbu finansēšana gulsies uz pašvaldības un “Saldus komunālservisa” pleciem. Visvairāk šobrīd esam ieguldījuši, lai iztīrītu kanalizācijas trases un vecās attīrīšanas iekārtas. Jāsaprot, kas ir mūsu rīcībā un cik daudz līdzekļu vēl nepieciešams. Šobrīd darbus pagastos apmaksā pašvaldība.”
Kā cilvēki dzīvo vietās, kur nav kanalizācijas sistēmu? Dažādi. Kaut kur izved bedres, bet citviet kanalizācija vienkārši kaut kur aizplūst. Asenizācijas pakalpojumi pagastos ir dārgi, jo uzņēmuma transports brauc no Saldus. “Agrāk pagastos uz vietas bija kāds, kas šādu pakalpojumu sniedza, bet tagad to dara vien nedaudzi. Šiem uzņēmējiem jāreģistrējas pašvaldībā un jānorāda, kur izlej savākto. Viņiem jāiesniedz mums atskaites, ko mēs apkopojam un analizējam,” paskaidro speciālists.
Saldus novads apstiprinājis saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizāciju pašvaldības teritorijā. Pērn sākuši veidot to māju reģistru, kuras atrodas ciemu vai Saldus pilsētas teritorijā, bet nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Nākamgad jābūt informācijai par katras ciema mājas kanalizāciju – cik daudz, kur un kas ko aizvedis. Taču problēma tāda, ka daudzām mājām ciemos nav, kur pieslēgties.
J. Blūms uzsver, ka šī problēma ar kanalizāciju ir ne tikai Saldus novadā, bet arī citviet Latvijā. “Viens ir pieņemt noteikumus, bet pavisam cits – saprast, kāda ir reālā situācija laukos un ko darīt, ja neseko valsts finansējums, lai lēmumu ieviestu dzīvē,” viņš skumji nosaka.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
