NOVADI ZAĻO
Dzimšanas dienas dāvana
Melnais gulbis Heinrihs, kas siltajos gadalaikos pārsteidz Gulbenes iedzīvotājus un viesus, šobrīd pārziemo bijušās Bērzu sākumskolas telpās. Spārītes parkā tas atgriezīsies maijā.
Putns bijis liecinieks dažādām norisēm dabā, tai skaitā cilvēku vienaldzībai, pasivitātei, un tam pretim – garīgai atmodai, indivīdu un vietējās pašvaldības rūpēm par vidi – apkārtni, kurā dzīvojam.
Plašie parki ir lielākā Gulbenes dabas bagātība, tāpēc novada pašvaldība ar īpašu rūpību šobrīd plāno un iegulda resursus to iedzīvināšanā un attīstībā.
Parku ierīkošana Gulbenē sākās jau 19. gadsimta vidū, kad barons Johans Gotlībs fon Volfs nopirka Vecgulbenes muižu. Viņa dēls Heinrihs fon Volfs 19. gadsimta pēdējā ceturksnī sāka veidot parku, kurā tika ierīkoti mākslīgi dīķi ar saliņām, tiltiņi, skulptūras, eksotisku augu grupas, un par godu savai sievai – skaistajai itālietei Marijai (Marisai) – jaunais barons to nosauca par Marijas parku. Svētais ezers bija jaunā barona dāvana sievai dzimšanas dienā.
- gadsimta 20. gadu agrārās reformas laikā Vecgulbenes Marijas parks 222 ha platībā kļuva par valsts īpašumu un aizsargājamu dabas krāšņumu. 1935. gadā Marijas parku sadalīja divās daļās, vienu piešķirot Zemkopības ministrijai, otru – Gulbenes pilsētai, tādējādi izveidojot Emzes parku (166,6 ha) un Spārītes parku (40,9 ha). Svētais ezers atrodas Spārītes parka teritorijā, Spārītes parkam ir piešķirts vietējas nozīmes dabas pieminekļa statuss. Pāreja starp abiem parkiem gan ir visai nosacīta, dabā parku robeža nav saskatāma, tie sakļaujas, viens parks nemanāmi pāriet otrā.
Līdz mūsdienām parkos ir saglabājušās 79 koku un krūmu sugas, vairāki dīķi, tiltiņi, taču skulptūras – eņģeļi, putni, fon Volfu simbols vilki, lāči – gājušas bojā. Abu parku platība šodien ir 246 ha, muižas laikā tā sasniedza aptuveni 500 ha. Vietā, kur kādreiz pletās parks, tagad ir Nākotnes ielas dzīvojamo māju masīvs, pļava, BMX trase, veikals.
Izdevies piesaistīt papildu naudu
Lai atjaunotu parkos esošās dabas vērtības, Gulbenes novada pašvaldībai ir izdevies piesaistīt ārējo finansējumu, un 2020. gadā (intensīvāk – šogad) tika uzsākti apsaimniekošanas un kopšanas darbi Emzes parkā. Kopumā Latvijas Vides aizsardzības fondā apstiprināti trīs Gulbenes novada pašvaldības iesniegtie projekti, kurus īstenojot notikuši darbi 58,9 ha platībā, ozolu alejas vainagu kopšana 100 kokiem, vērtīgo koku un krūmu stāva novērtēšana un kopšana, meža taku tīrīšana 1,675 ha platībā, ainavu veidošana un sanitārā ciršana 2,75 ha platībā, dendroloģiskā stādījuma atjaunošana un piesārņojuma mazināšana, kā arī taciņas ap Emzes dīķi atjaunošana un informācijas stendu, norāžu un solu izveide.
“Viens no projektiem ir pilnībā pabeigts, otrā projektā plānotie pamatdarbi ir veikti, vēl jāuzstāda informācijas stendi, norādes un parkā jāizvieto soliņi. Trešā projekta ietvaros daļa darbu ir iesākti, daļa palikusi uz nākamo gadu. Ir notikusi meža kopšana – ainavu veidošana un sanitārā ciršana, meža taku attīrīšana no aizauguma, palikusi dendroloģiskā stādījuma atjaunošana – stādu iegāde, stādīšana,” informē Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Baiba Kalmane.
Tā kā pašvaldībai nav bijusi kapacitāte parkus uzturēt vajadzīgajā līmenī, pateicoties iegūtajam finansējumam, izmantota iespēja piesaistīt nozares speciālistus, izstrādāt vadlīnijas un īstenot darbus, lai aizaugušo teritoriju pārvērstu pievilcīgā un cilvēkiem draudzīgā vidē. B. Kalmane neslēpj, ka tas ir tikai sākums parku atjaunošanā: “Tuvākajā laikā nāksim kopā un izstrādāsim attīstības vīziju un stratēģiju Emzes parka tālākai uzturēšanai. Spārītes parka apsaimniekošanu plānots veikt saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma “Emzes parks” rekonstrukcijas projektu, kurā parka attīstības vīzija jau ir.” Jāuzsver, ka visi projektos paveiktie darbi īstenoti ciešā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Būs kā Tērvetē
Gulbenes novada pārstāve skaidro, ka pašvaldībai ir dabas aizsardzības plāns, kurā ierakstīts, ko var un ko nevar darīt Emzes parkā. 2014. gadā ir izstrādāts arī rekonstrukcijas projekts, abi dokumenti neierobežo tālāko darbību parka atdzimšanā. “Tajā saskatām lielu Gulbenes potenciālu Latvijas tūrisma vides objektu jomā. Līdz šim pat vietējie iedzīvotāji neapzinājās, ar ko Emzes parks ir tik unikāls. Kāds tajā redzēja aizaugušu mežu, tikai un vienīgi biezokni, taču parka flora ir tik daudzveidīga, un uzrunājošs ir arī tās vēsturiskais stāsts. Projektā esam izstrādājuši maršrutus pastaigām, katra taka būs ar savu stāstu, saistītu ar baronu Volfu dzimtu. To noteikti redzam kā pievilcīgu tūrisma objektu plašam interesentu lokam. Sabiedrībai ir jāļauj ienākt dabas objektā, kas ir pieejams tepat pilsētā. Parkā var relaksēties, atveldzēties no ikdienas, novērtēt tajā esošo biotopu daudzveidību,” norāda B. Kalmane.
Būtiski, ka šo objektu saistībā ar zaļā dzelzceļa infrastruktūras attīstības turpināšanu novada pašvaldība ir pieteikusi arī Vidzemes plānošanas reģiona projektiem. “Emzes parks atrodas līdzās zaļajam dzelzceļam – teritorijai, kur kādreiz bija dzelzceļa sliedes, bet 2009. gadā tās demontētas. Šobrīd tur izveidots grantēts lauku ceļš, kas nav atvērts satiksmei (vijas no Ieriķiem līdz Viļakai), ir velomaršruts ar atpūtas vietām,” komentē B. Kalmane. Viņa uzskata, ka Emzes parka tālāka nākotne varētu būt līdzīga Tērvetes dabas parkam, saglabājot dabisko ainavu un ļaujot mežaparkā ienākt un uzkavēties cilvēkam.
Vaicāta par projekta gaitā īpaši saprasto, B. Kalmane atklāj: “Tas, kas mani pārsteidza, bija Līgo nakts vētra, kas parkā izpostīja lielu daļu teritorijas. Daba pati pateica priekšā, kas jādara. Rezultātā paveicām vairāk, nekā sākotnēji ieplānojām. Vējgāzes postījumi tika likvidēti, mežs sakopts. Sapratām, ka, tiklīdz būs līdzīga stipruma vētra, koki lūzīs, ar to ir jārēķinās. Parks ir tik ļoti aizaudzis, koki ir veci un pārauguši, daudziem nav spēcīgas sakņu sistēmas, jo viss ir noēnots. Tā ir kopšanas būtība – ļaut parkā augt veselīgiem sugu pārstāvjiem, un izciršanas darbus, kas dažiem koku mīļiem var šķist nepieņemami, nepieciešamības gadījumos uztvert pozitīvi. Pateicoties projektos paveiktajam, ceru, ka cilvēki beidzot nebaidīsies ienākt Emzes parkā, to izstaigāt un saņemt enerģiju un spēku savai tālākai ikdienai.”
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.
