Kam bija vajadzīgs padsmit stundu ilgs mēģinājums?! – jautāts vēstulē
“Iespējams, grandiozākie svētki šovasar Kurzemē – tā tiek reklamēts lieluzvedums «Precību tirgus atkal Tukumā Durbes estrādē», bet palūkosimies uz šo pasākumu no aizskatuves, proti, no pašdarbnieku viedokļa. Šī diena no agra rīta līdz vakaram bija saplānota tā, ka pat aiziet no estrādes nevarēja. Lai gan – visu sezonu koristi sabrauca uz kopmēģinājumiem Tukumā, kur katras dziesmas diriģents ar mums strādāja. Novada koru skatē katrs koris izpildīja šī repertuāra dziesmas. 2. jūlijā sporta hallē notika kopmēģinājums kopā ar Krievkalna grupu un solistiem. Koriem kopā jādzied tikai desmit dziesmas, sešas ir populāras, tautā iemīļotas, – nekāda Mālera simfonija. Cik cilvēcīgi ir 16-17 stundu (tālāk braucējiem – vēl vairāk) gara diena dejotājiem un dziedātājiem?! Uz pasākumu sabraukušie draugu kori, arī tādi bija ielūgti, no Tukuma smukuma redzēs tieši neko, bet būs saturīgi pavadījuši visu dienu Durbes estrādē. Viņi, visticamāk, neatvedīs uz Tukumu savu ģimeni, radus, draugus priecāties par pilsētu, apmeklēt notikumus un atstāt savu naudiņu novada uzņēmēju kasēs. Jāatgādina, ka pašdarbnieks par visu piemaksā no savas kabatas… Gribētos zināt, kas ir tas cilvēks, kas stāv aiz šīs grandiozās loģistikas. Vai tiešām nevarēja mēģinājumus sadalīt blokos – no rīta stundu, pusotras mēģina dziedātāji vai dejotāji un otrādi. Tad šie ļaudis dodas priecāties, svinēt, satikties un tērēt savu naudiņu savam novadam, 18.30 – 20.30 varētu būt caurlaides mēģinājums, paliktu laiks atpūsties, saposties uzvedumam. Tas tā – neprofesionāļa skatījums. Tikai – kā var tik ļoti nemīlēt, necienīt, neatbalstīt savus cilvēkus?! [..]”
– Tātad – par lieluzvedumu un mēģinājumu grafiku. Nav šaubu, ka tam bija jāgatavojas, bet vai tiešām tam bija jāvelta visa diena?!
- Pitena:
– Kā teica deju kolektīvu virsvadītāja Zanda Mūrniece, koristi un dejotāji ir mākslinieki, un mākslinieki nekad svētkus nebauda… Vienu reizi piecgadē rīkojam grandiozu pasākumu, un mums tas ir jāsaliek kopā vienā dienā. Režisora un mākslinieciskā vadītāju prasība bija – ja lieluzvedums jāsaliek kopā vienā dienā, tad visiem ar to ir jārēķinās. Tie, kas svētkus gribēja baudīt, to visdrīzāk arī izdarīja, jo visi koristi jau mēģinājumā nebija. Tie apzinīgākie bija, bet citi atnāca uz caurlaides mēģinājumu. Beigās jau viss bija kārtībā. Un vēl – šī viena diena bija noteikta tāpēc, ka tas ir saistīts ar finansēm – mēs nevarējām atļauties noorganizēt vēl vienu kopmēģinājumu, jo tas nozīmētu autobusu un citas izmaksas.
– Jautājums vēstulē bija: vai mēģinājumu loģistika, jūsuprāt, bija pareiza? Vai to nevarēja izdarīt citādi? Nekādas augstās mākslas starpainās, ko vajadzētu visu dienu mēģināt, nebija…
– Es domāju, ja režisors Reinis Suhanovs būtu redzējis iespēju salikt visu kopā divās stundās ar vienu caurlaides mēģinājumu, tad tā arī notiktu. Rezumējums ir tāds, ka esam šo sadzirdējuši un respektējam amatiermākslas kolektīvu dalībnieku viedokli. Šī ir mācība mums visiem. Nākamajā reizē, ja tāds lieluzvedums vēl taps, to noteikti organizēsim atsevišķi no lielajiem svētkiem, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tas saistīts ar kultūras nama kapacitāti, un no šī viedokļa tas bija pāri kultūras nama darbinieku spēkiem… Mūsu ir tik, cik esam; protams, visu izdarījām, bet apjoms bija milzīgs. Otrkārt, rīkojot lieluzvedumu, piemēram, augustā, kad vakari agrāk paliek tumši, to var sākt agrāk, jo ļoti svarīgas ir gaismas, kas rada efektu. Ja gaismu nav, tad tā tiešām ir tikai dziesmu un deju spēle. Iepriekšējoreiz pārmetums bija, ka lieluzdevums notika svētdienā, beidzās vēlu, bet nākamā bija darbdiena, kas arī daudziem radīja problēmas. Katrs šāds notikums liek par kaut ko pārdomāt.
Par lieluzvedumu lēma domē, ne kultūras namā
– Programma bija milzīga un, šķiet, arī par garu un deju – par daudz… Var tikai iedomāties, kas no uzveduma paliktu, ja nebūtu Artūra Dīča atraktīvās spēles… – tāda ”viss, ko esam samācījušies” atrādīšana…
– Man nebija par garu. Turklāt to arī apliecināja skatītāji – pēc pusnakts aizgāja tikai daži desmiti cilvēku ar bērniem, kas bija saprotams, jo bērni gribēja gulēt. Bet kopumā tas apliecina, ka nekā nepanesama tur nebija. Savukārt no satura viedokļa raugoties, programmā sasniedzām to, ko gribējām… Bet nav vairs jēgas mētāt bumbiņas vienā vai otrā virzienā par to, kāpēc, piemēram, apjoms bija tik liels… Pašvaldība ar virsvadītājiem bija par šo ideju runājusi vēl pirms kultūras nams tika iesaistīts. Un viss ir pareizi – ka lēmums par šādu notikumu tiek pieņemts kultūras nodaļā, bet, saliekot visu kopā un zinot, ka jāiesaista svētkos viss novads, programma veidojās ļoti apjomīga. Un tad vēl rallijs, kas gan tiešā veidā uz mūsu darbu iespaidu neatstāja, bet kopumā šī nedēļas nogale bija ļoti notikumiem piepildīta.
– Par lieluzdevuma garumu – pašiem dalībniekiem bija neizpratne, kāpēc vienu un to pašu dziesmu nodzied koris un pēc tam vēlreiz dzied solisti un dejo dejotāji…
– Tie bija divi skaņdarbi. Nebija iespēju darba procesā iedot koriem citas notis. Koru apriņķa virsvadītājs Romāns Vanags teica, ka tik īsā laikā nav iespējams šos skaņdarbus pārmācīties – ja tas būtu noticis trīs vai četrus mēnešus ātrāk, tas būtu iespējams. Tāpēc mēs tos integrējām šādi.
Prieks par kopābūšanu
– Kas jums pašām svētkos radīja vislielāko prieku?
- Pitena:
– Jau teicu par lieluzvedumu – ka viss, ko ieplānojām, izdarījām. Otra lieta – sadarbība ar Kandavu un pagastiem. Mēs redzējām atgriezenisko saiti tam darbam, ko izdarījām, sadarbojoties uz novada kultūras darbiniekiem un kas prasīja ļoti daudz laika un resursu. Man tā noteikti ir svētku pievienotā vērtība, jo esam ar daudziem iepazinušies. Parasti satiekoties sasveicinājāmies, bet tagad – kopā strādājām.
– Kādreiz bija kultūras inspektors, cilvēks, kas pārzināja visa novada kultūras namus un to cilvēkus. Vai tagad ir tāds cilvēks, kas spēj visus saturēt kopā?
- Pitena:
– Kultūras nodaļā to dara Iveta Grunte, kas arī novadu vizītkartēs bija klāt.
Liene Bēniņa:
– Visi zina, ka novada svētki nav mans mīļākais koncepts, jebkurā gadījumā – ne tā kā Rožu svētki, kas ir Tukuma zīmols, bet – šo novada svētku pievienotā vērtība ir kopības sajūta… Mēs daudzas lietas izdarījām rokrokā ar pagastu kolēģiem, tāpēc ļoti lepojos ar pagastiem, kas bija ļoti radoši strādājuši, veidojot savas programmas, un kas bija pārkāpuši pāri savam rāmim un komfortam… Tur bija fantastiski darbi! Ļoti žēl, ka lietus dēļ šīs programmas redzēja maz cilvēku, bet bija prieks dzirdēt, ka pagasti gatavojas to visu parādīt savās mājās. Fantastiska programma bija Mākslinieku un Literātu ielā, bet kā pilnīgs jaunums bija Jauniešu skatuve un aktivitātes parkā. Jaunieši ļoti grib darīt, un mēs arī viņiem uzticējāmies. Jau dzirdējām, ka diskusijas bijušas ļoti labas, izzinošas un saturīgas, piemēram, par grāmatām, lasīšanu, bet lietus to visu iztraucēja… Tomēr jauniešiem ir idejas – kā viņi varētu integrēties, piemēram, basketbolā un citās norisēs. Tā noteikti ir attīstāma platforma, jo – Kādus talantus mēs atklājām?! Turklāt nekad iepriekš nekā tāda, jauniešiem domāta, nebija.
– Varbūt šo novada pagastu programmu var kaut kad atkārtot, lai cilvēki to redz un lai tas nepazūd…
– Par to varam domāt.
– Ar ko vēl lepojaties?
- Bēniņa:
– Ar spoguļmāju. 2022. gadā jau nodomāju, ka ar šo māju kaut kas ir jādara, un vaicāju tās īpašniecei Agnesei Ritenei, vai viņai ir plāns. Ideja viņai bija, bet tai bijA vajadzīgs ļoti liels finansējums. Un tad lūdzu māksliniecei Ilzei Cērpiņai padomāt, ko mēs ar to varam darīt. Sākumā doma bija vākt no cilvēkiem spoguļus un likt pie mājas, veidojot dažādus stāstus, bet – tas nebija izpildāms, jo pie ēkas sienas neko likt nedrīkstēja. Pagāja gads. Bija idejas par jauniem materiāliem, bet – atkal problēma ar stiprinājumiem, jo, ieurbjot ēkas sienā, viss šķīda un drupa… Atkal gads, un brīdī, kad domājām ideju atkal atlikt, mums izdevās visus pārliecināt. Finālā «Advertex» notestēja kompozīta paneļus, no kā šādas mājas tiek veidotas, un, izmantojot sastatnes, to visu izveidoja. Kopējās izmaksas – ap 28 000 eiro, un no šīs summas lielāko daļu sedza uzņēmums «Mana aptieka» un «Advertex», bet atlikušo daļu 5000 +PVN pielika pašvaldība.
- Pitena:
– Tas bija liels darbs, kuru Liene ieguldīja, un viņai izdevās visus pārliecināt, ka šāda spoguļmāja Tukumam un novadam piesaistīs tūristus.
– Jau teicāt, ka spoguļus varēs izmantot arī citās vietās…
- Bēniņa:
– Jā, līdz nākamā gada maijam vai līdz Brīvības laukuma pārbūvei tie nosegs šo ēku, bet, kad sāksies pārbūve, to pārvietosim citā vietā un veidā… Līdz tam būs pasākumi augustā, rudenī, kad varēsim izmantot šos spoguļus gaismu efektiem.
– Varēsiet tos izmantot pašvaldības mājai, kurā atrodas galerija «Durvis» un kas pamazām brūk kopā…
Jāņem vērā lietus un citas mācības
– Ja runājam par lietusgāzēm vairāku stundu garumā – vai ir kāds risinājums? Ir taču valstī dažāda pieredze un to ir jēga izmantot, jo arī laika prognozes ir kļuvušas ļoti precīzas. Piemēram, festivālā «Lampa» Cēsīs ir teltis, un arī te, Brīvības laukumā, tāda būtu derējusi….
- Bēniņa:
– Piekrītu, šāda telts maksā ap 1500 eiro, un par to iegādi būs jādomā. Man šie bija astotie svētki, un lietus dēļ, kas ilga gandrīz piecas stundas, vienā brīdī tiešām nezināju, ko darīt. Tobrīd ienāca prātā – ja būtu mūsu rīcībā vairākas “zvaigznes“ – īpašas lielas teltis, tas būtu bijis risinājums, jo ar visu lietu cilvēki negāja prom – vien uz laiku paslēpās kafejnīcās, veikalos, muzejos, baznīcā… Mēs bijām radījuši vairākas pasākumu vietas, un lietus ietekmēja tās visas. Par teltīm runājot, – bija doma vienu “zvaigzni” nomāt, taču prognozes lietu nesolīja, tagad zinām, ka Brīvības laukumā tā būtu noderējusi…
- Pitena:
– Mums bija piecas teltis – parkā, – rallijs un «Posituvus» festivāls radīja lielāko pieprasījumu pēc tām. Vienkārši vairs nebija, no kā tās nomāt. Taču – kad par to domājām, šādu nelabvēlīgu laika apstākļu prognožu nebija. Lietus dēļ vienā brīdī visiem vajadzēja savākties – režisors to izdarīja Durbē, kur notika mēģinājums, mēs to izdarījām šeit – norunājām, ka viss būs labi!
– Novada vizītkaršu laikā vairāki vīrieši kunga dūšā traucēja skatītājiem un arī tiem, kas bija uz skatuves. Policijas trūkums deva viņiem drosmi netraucēti ālēties… Liene centās konfliktus risināt, bet atbalstu vajadzēja… Protams, pēc tam ieradās divas brigādes, un bija šovs…
- Pitena:
– Pārrunājot svētku norisi pašvaldībā, šis bija viens no jautājumiem, ko pieminējām. Apsardze mums bija, bet tā var mēģināt novērst konfliktus līdz konkrētai robežai, turklāt – jau iepriekš pieminētā rallija un «Positivus» dēļ bija grūti noalgot arī apsardzi, savukārt pašvaldības un Valsts policijai ekipāžu ir tikai tik, cik ir. Pašvaldības policijai svētkos bija tikai divas ekipāžas, taču pasākumi sestdienas vakarā bija gan Durbē, gan Tukku Magi, kur bija ļoti daudz cilvēku. Beigās jau divas brigādes atsteidzās palīgā, bet trakākais, ka katrs šāds piedzērušais jāaizved uz ekspertīzi Jelgavā un pēc tam – uz atskurbtuvi, un pēc tam jāatved mājās… Tas viss jādara tām pašām vienīgajām policijas ekipāžām… Tāpēc lēmums, ka piektdienas vakarā nevajag balli, bija pareizs, jo citādi vēl no rīta Brīvības laukumā redzētu tādus svinētājus, kas nebūtu gājuši gulēt….
– Ikdienā jau mēs jauniešus neredzam, tikai pasākumos. Tukku Magi pagalma diskotēkā viņi beidzot bija izmākuši no visiem šķūnīšiem un būdām…
- Bēniņa:
– Kāds 21 gadus vecs jaunietis tā arī pavaicāja: vai, noorganizējot pasākumu Pilsētas parkā, beidzot esot par jauniešiem atcerējušies, bet kur esot bijuši iepriekš?! Tas liek daudz ko pārdomāt, jo patiesībā, kā jau minēju, Pilsētas parka pasākumi, ieskaitot jauno grupu uzstāšanos, bija ļoti labi.
– Vēl tika teikts, ka svētkos pietrūcis garīgās dimensijas – koncerta baznīcā…
– Mēs to aizstājām ar Dārza svētkiem Jaunmoku pilī. Citus gadus koncerti notika baznīcā, bet šoreiz, kā noprotams, nebija tik vienkārši atrast māksliniekus…
Pārdomu vērts notikums…
– Ja runājam par to, kas neizdevās, tie bija šie vertikālie paraugdemonstrējumi. Tas pieteikums bija, ka tas būs kaut kas tik ļoti īpašs, tāpēc arī cilvēki uz turieni devās tik lielā skaitā, bet efekts nesekoja… Tāpēc arī cilvēki jutās piemuļķoti, kas svētkos, iespējams, ir visbīstamākais…
- Bēniņa:
– Trīs gadus mums bija sarunas ar šo piloti, kas izpilda vertikālos akrobātiskos trikus, lai viņa atbrauktu uz Tukumu – es viņu biju redzējusi Londonā. Es biju redzējusi, kā viņi darbojas trijatā, un iedomājos, ka Tukumā arī kaut kas tāds ir jāparāda… Visiem tiem, kas pēc tam teica, ka priekšnesums bija par īsu, skaidroju, ka šī pilote nekad nebija uzstājusies viena – parasti viņas uzstāšanās ir svētku salūta vai cita notikuma daļa, jo tīri fiziski to visu nav iespējams parādīt ilgāk. Turklāt vienmēr šīs priekšnesums ir noticis svētku norises vietā, kur cilvēki jau ir sapulcējušies. Bet mēs pārbaudījām – mums šādas vietas centrā nebija, jo Tukuma 2. vidusskola tika noraidīta – bija bažas, ka virve varētu apskādēt apšuvumu, arī Tukuma slimnīcas un poliklīnikas ēkas tika noraidītas drošības nolūkos, jo zemākais attālums no zemes, lai šo šovu parādītu, ir 70 metru. Jau pēc pirmās dienas visus mīnusus pārrunājām, un nākamajā dienā bija audiogids – ar informāciju, kur jābrauc, kur jāstājas…
- Pitena:
– Ja nebūtu tik tālu jābrauc vai jāiet, droši vien arī nebūtu sarūgtinājuma par paraugdemonstrējuma īsumu. Kopumā šis bija tehniski un organizatoriski milzīgs izaicinājums…
– Droši vien bija uzreiz jāpasaka, ka paraugdemonstrējums būs tik īss, un viss. Un tad katrs varētu izdomāt, vai to skatīties, vai nē.
– Mēs to nezinājām. Ja būtu bijis vairāk laika un ja redzētu pilotes Tukuma konceptu, tad par to vairāk piedomātu – par gaismām un visu citu. Tāpēc arī visiem atvainojamies.
– Varbūt nevajadzēja?! Īpaši, ja nekas līdz galam nebija skaidrs?
- Bēniņa:
– Bija arī tāds viedoklis… Bet, viss, kas notiek, ļauj iegūt jaunu mācību, arī šis notikums, ko, kā teica Anete dienu pirms šova, – ka mēs to patiesībā nevaram pacelt. Paldies visiem, kas savus viedokļus ir izteikuši!…
Izmaksas mazliet, bet tomēr pārsniegtas
– Kādas bija svētku izmaksas?
– Budžetā sākotnēji bija iedalīti 181 460 eiro, bet reāli esam pārtērējuši aptuveni 15 000 vai 16 000 eiro. Tas nozīmē, ka kopējās izmaksas varētu būt ap 197 000 eiro. Šis pārtēriņš ir saistīts ar to, ka uz lieluzvedumu tomēr tika nolemts nepārdot biļetes. Sākotnēji apsvērām šādu iespēju, un, domāju, ka biļetes uz tik lielu notikumu ir jāpārdod, taču pašvaldības vadībai bija bažas, vai cilvēki to sapratīs – šādi lieli pasākumi iepriekš nekad neesot bijuši par maksu. Protams, ja mēs izlemtu par ieejas maksu, kaut kāds biļešu apjoms varētu būt bez maksas, lai nodrošinātu tās tiem, kas ko tādu nevar atļauties un kas gribētu baudīt šos svētkus.
– Protams, ja nāk uz koncertu ar ģimeni un ja ir jāpērk biļete, no vienas puses, tā varbūt ir cita attieksme, no otras – tās tomēr ir, iespējams, arī nepaceļamas izmaksas …
– Ja būtu maksas ieeja lieluzvedumā, biļešu politika būtu demokrātiska un simboliska, taču ieguvums būtu pietiekams, lai nosegtu kaut vai šo pašu mīnusu.
– Cik lielas bija lieluzveduma izmaksas un kādu naudu, kā domājat, būtu varējuši iekasēt par biļetēm?
– Kopējās lieluzdevuma izmaksas bija 74 889 eiro, bet par biļetēm plānojām iekasēt ap 23 000 līdz 25 000 eiro. Protams, nezinu, vai tādā gadījumā estrāde būtu tik pilna, kā tas bija šoreiz, pasākumu noskatījās vairāk nekā 3000 cilvēku. Estrādē ir 2000 numurēto sēdvietu, taču daudzi sēdēja arī zālītē. Visas svētku tehniskās izmaksas – gaisma, skaņa, apsardze, mediķi, noformējums autortiesības – izmaksāja 67 500 eiro. Visu pozīciju precīzie izdevumi, ieskaitot nodokļus, vēl tiek vērtēti.
– Vai ir rēķināta šādu svētku pievienotā vērtība?
– Savulaik kopā ar Tūrisma informācijas centru rēķinājām, ka vidēji katrs cilvēks svētkos kā minimums atstāj no 10 līdz 30 eiro. Bet precīzāks aprēķins jāvaicā viņiem.
– Vai jau ir domas par nākamo gadu – par Rožu svētkiem?
- Bēniņa:
– Idejas ir, taču tās jāpielāgo iespējamajai Brīvības laukuma pārbūvei. Tas nozīmē, ka Rožu vainags varētu būt citā vietā, bet par ziediem baznīcā jau ir idejas… Rožu svētkiem noteikti ir jābūt, bet pēc tam gan varētu svētku gadu izlaist un piedāvāt novadniekiem vasaras norišu ciklu.
– Un kultūras nama pārbūve?
– Mēs ļoti uz to ceram, bet tas netraucēs svētkus rīkot.
Ivonna Plaude, Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
