Finanšu komitejas sēdē MAF
Tēriņi lieli, atdeve?!
Informējot par situāciju novadā, I. Liepiņš skaidroja, ka ēku un teritoriju uzturēšanas darbiem gadā tiek tērēti vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 10% no pašvaldības budžeta: “Tas ir daudz, tāpēc būtu svarīgi šos darbus veikt efektīvāk un ar labāku pārvaldības praksi. Tā lielākā problēma – ka nelielā administratīvajā vienībā, piemēram, pagastā ir par daudz funkciju veicēju – pagasta pārvalde, kultūras nams, skola, bērnudārzs, muzejs utt., un katrā šajā iestādē ir cilvēki, kas atbild par īpašumu un teritoriju apsaimniekošanu. Patiesībā esam izveidojuši mazas saimnieciskas struktūriņas, kur vai nu notiek sadarbība, vai arī nenotiek, atrunājoties ar vārdiem tas ir mans, citiem neko nedošu… Turklāt ir arī dažādi veidi, kā šie saimnieciskie darbi tiek veikti – kaut ko dara paši iestāžu darbinieki – saimnieki, strādnieki, kaut ko dara pašvaldības kapitālsabiedrības, piemēram, SIA «Komunālserviss TILDe», un vēl kaut kas ir nodots ārpakalpojumā, tāpēc kopumā to visu pārvaldīt ir administratīvi smagi un arī padārgi. Mēs samaksājam desmitiem tūkstošu eiro savai kapitālsabiedrībai par zāles pļaušanu, bet efektīvi neizmantojam tos resursus, kas jau ir pagastā, piemēram, iestāžu rīcībā esošus zāles pļaušanas traktoriņus jeb tā sauktos raiderus. Bet pati lielākā problēma, ka ir ļoti nepilnīga uzskaite par darbiem, kas ir jāveic, vai arī teritorijām, kas jāapsaimnieko. Līdz šim ir noteikti normatīvi telpu uzkopšanā, bet viss, kas attiecas uz teritorijām, nav normēts, tāpēc par to pagastos ir dažāda izpratne. Piemēram, vienā pagastu pārvaldē pļaujamās teritorijas aprēķina pēc kadastra datiem hektāros, bet citā vietā izdala ceļus un celiņus, ko, protams, nepļauj, kā arī citas vietas, kur to nedara… Tāpat arī ēku apsaimniekošanā nav aprēķinu, kā tās apsaimniekot gan no energoefektivitātes viedokļa, gan no pārvaldības viedokļa, tāpēc inženiertīkli katrā iestādē tiek uzturēti atbilstoši katras iestādes vadītāja vai saimnieka uzskatiem. Visu to saliekot kopā, ir skaidrs, ka reformas ir jāveic, un – mums jau ir priekšlikumi, kā visu šo darbu darīt labāk. Protams, tie deputātiem jāvērtē.”
Cita pieeja budžeta plānošanā
Kā informēja I. Liepiņš, jāsper vēl viens nozīmīgs solis, lai ieceres arī dotu ekonomisku ieguvumu: “Veidojot 2025. gada pašvaldības budžetu, tiks mainīta līdzšinējā pieeja finansējuma plānošanā. Tātad finansējums konkrētiem mērķiem vairs netiks plānots pēc līdzšinējā principa – paskatāmies, cik daudz naudas tam tika tērēts iepriekšējā gadā, paskatāmies, kāds ir budžeta pieaugums, un tad attiecīgi vairāk vai mazāk plānojam finansējumu budžetā. Šogad sāksim visu no nulles, atbilstoši reāliem darbiem un vajadzībām. Tāpēc jau septembrī vai oktobrī būs jāpieņem lēmumi, lai administratīvajās vienībās viss saimnieciskais budžets tiktu plānots pagasta pārvaldei, nevis katrai iestādei. Un tad pagasta pārvalde kopā ar skolas, bērnudārza, kultūras nama un citiu iestāžu vadītājiem izlems, kā strādāt kopā un kā to darīt daudz efektīvāk. Mūsu plāns ir jauno kārtību vismaz lēmumu līmenī ieviest 2025. gadā, tad 2026. gadā to varētu uzlabot un 2027. gadā jau redzēt rezultātus.
Sēmē un Zentenē izvērtējums jau uzsākts
Par to, kā šis darbs tiek pārkārtots Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldē, kur par 90% jau viss šis darbs ir sakārtots, deputātus informēja šīs pārvaldes vadītājs Māris Valdmanis: “Sākumā salikām visu saimniecisko darbību Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldē, kur ir pagastu pārvalde, skola, tautas nams, Pastariņa muzejs, un kur katrā vietā ir tehniskais darbinieks, sētnieks – ļoti daudz darbinieku ar 0,2 vai 0,3 slodzi. Kopumā darbinieku ir daudz, bet darbi uz priekšu neiet, tajā pašā laikā tam visam tērējam 152 000 eiro gadā, kur kopējais budžets ir pusmiljons eiro. Sapratām, ka ir nepieciešams šo darbu optimizēt, bet tas nav tik vienkārši – vispirms ir vajadzīgas normas, platības, precīzi dati. Sākām mērīt kvadrātmetrus un analizējām, kā tas notiek citos pagastos. Kā jau izpilddirektors teica, noskaidrojām, ka vienā pagastā uzmēra visu, neizņemot ārā ielas, sporta laukumus, parkus. Tāpēc es sazīmēju Sēmes platības, ievadīju speciālā programmā, un sanāca 116 vienības – ieliņas, laukumi, dobes utt., bet galvenais – programma iedod konkrētam objektam precīzus kvadrātmetrus. Tad no «TILDes» aizguvām normas, no iepriekšējās pieredzes – kopšanas regularitāti, un tā ieguvām teorētiskas slodzes, kuras varējām salīdzināt ar reālajām. Piemēram, vienam sētniekam slodze pēc aprēķiniem sanāk 0,1, bet reāli viņš ir pieņemts darbā uz 0,25 slodzēm. Skolu dārzniecei ir 0,05 slodze, bet skaitās – 0,25. Šādas slodzes likvidējām, apvienojot amatus. Un tā parādījās plusi un mīnusi arī finansēs, jo jāņem vērā, ka viena pilna slodze izmaksā 11 000 eiro gadā, bet, ja pārņemam «TILDes» darbus, un PVN daļu, kas jāmaksā uzņēmumam, vien ieekonomējam 8000 eiro. Kopumā visu šo izanalizējot, secinājām, ka tos 49 000 eiro, ko maksājam «TILDei» par dažādiem darbiem, varam samazināt par 28 000 eiro. Protams, pārņemot cilvēkus, palielināsies Sēmes un Zentenes kopējās izmaksas par 23 000 eiro, līdz ar to ieguvums bija tikai 5000 eiro, bet, pieskaitot ieguvumus no darbinieku pārveides skolā, ieguvām vēl 13 000 eiro. Pastariņa muzejam vēl neķērāmies klāt, bet kopējais ieguvums arī bez tā bija 23 000 eiro.”
I. Valdmanis skaidroja, ka optimizēti arī citi amati, piemēram, apkopējas, kasieri, kurinātāji. “Tautas namā ielikām automātisku apkures katlu, līdz ar to nebija vajadzīgs kurinātājs, šoferis, un ieguvums bija ap 40 000 eiro.
Līdz ar to secinājām, ka nākotnē pagastu pārvaldē varētu būt neliela struktūra – pieci seši cilvēki, kas atbild par visu, bet lielos darbus nodod ārpakalpojumā. Protams, tas nenozīmē, ka mēs tagad visu nodosim ārpakalpojumā vai arī ņemsim tikai darbā cilvēkus un pirksim raiderus, – katrā vietā jāvērtē ekonomiskais izdevīgums,” skaidroja M. Valdmanis, papildus informējot, ka eksperimentālā kārtībā šis modelis pārbaudīts Pūrē, un tur situācija bijusi līdzīga. Tā ka – šis darbs ir jāturpina, tikai, kā jau minējis iepriekš, ir vajadzīgi dati par teritorijām: “Tos jau pārvaldniekiem esam prasījuši, un – kāda bija katra saprašana, redzējums, tādus datus arī saņēmām. Piemēram, vienā pagasta ir meža parks, kas tiek pļauts četras reizes gadā, citā – sešas, citā – deviņas…”
Jāpārvērtē arī kapu saimniecība
Valdmanis skaidroja, ka darbs turpinās, apzinot kapu saimniecību, jo pārvaldē ir vairākas kapsētas, un līdz šim bija sarežģīti aprēķināt slodzes un platības. “Mēs ieviesām tādu terminu kā “kopjamā teritorija”, jo ne jau visa kapu platība tiek pļauta, turklāt arī paši iedzīvotāji lielu daļu šīs teritorijas sakopj. Tāpēc no tiem 90 ha, par ko «TILDei» maksājām par kapu pļaušanu, patiesībā vienā reizē mums iznāca tikai 39 ha, bet, divreiz pļaujot, tie bija 80 ha. Tas nozīmē, ka pašiem ir jābūt ļoti precīziem un atbildīgiem – ja ir jāpļauj tikai kapsēta un ceļu malas vai celiņi, tad par to arī uzņēmējam jāmaksā, nevis par visu teritoriju. Protams, sākām arī domāt, varbūt visu apkopt pašiem un pieņemt darbā cilvēku, kas to dara? Bet pēc normām viņam sanāca 0,5 slodze, tāpēc izlēmām izmantot ārpakalpojumu, jo nav jēgas ņemt darbā pusslodzes pļāvēju uz pieciem mēnešiem. Uzņēmējam atbrauc trīs cilvēki, un dienas laikā visu izdara, bet citādi – trīs cilvēki to pašu pļauj visu mēnesi…
Runājot jau par konkrētiem risinājumiem citur novadā, I. Liepiņš skaidroja, – jau izlemts, ka Kandavas apvienības teritorijā kapu apsaimniekošanu un pļaušanas darbus vairs neveiks kapitālsabiedrība, bet to veiks katra pagasta pārvalde, savukārt lielās teritorijas tiks nodotas ārpakalpojumā, un šajā iepirkumā vai cenu aptaujā SIA «Komunālserviss TILDe varēs piedalīties.
I. Liepiņš piebilda, ka ir svarīgi virzīties uz priekšu, mudinot iestādes strādāt kopā un kopā arī plānot šo apsaimniekošanas darbu slodzes. ”Nesaku, ka visur būs tik liels ieguvums, bet būs vienāda pieeja visos pagastos. Tagad varam ar pārvaldēm diskutēt un aicināt strādāt racionālāk, bet mums nav mehānisma, kā šo darbu novērtēt, jo nav ne precīzu datu, ne normu par pļaujamajām platībām, ne parkiem, ne citām teritorijām. Turklāt, apvienojot šo darbu, izvairīsimies no liekas birokrātijas, rīvēšanās utt.,” tā I. Liepiņš.
Kas notiks ar «TILDi» ilgtermiņā?
Šādu jautājumu uzdeva deputāts Normunds Rečs, skaidrojot, – šāds jautājums vietā, ja reiz tiek noņemti darbi un arī finansējums: “Tas ir pilnīgi pretējs process tam, kā tas iepriekš tika iecerēts – ka no pagastu pārvaldēm teritoriju kopšanu noņems un uzticēs to «TILDei». Otrkārt, vai nododot šos darbus pagastu pārvaldēm, pašvaldībai nepārmetīs tirgus kropļošanu?”
I. Liepiņš skaidroja, ka tā būs atsevišķa saruna: “Mums ir trīs bloki, kas jānodrošina – siltumapgāde, ko «TILDe» vēsturiski darīja, bet šobrīd vairs nedara, ūdensapgāde un kanalizācija, ko dara SIA «Tukuma ūdens», bet vietām «TILDe» un Kandavas komunālā saimniecība, bet būtu jāiet uz to, ka šos pienākumus veic liela, profesionāla kapitālsabiedrība, kam tam ir kapacitāte. Un trešais bloks ir nekustamā īpašuma, to vidū daudzdzīvokļu māju, apsaimniekošana, kā arī teritoriju kopšana un uzturēšana, kur, kā jau skaidrojām, daļu darbu dara pagasti, daļu – «TILDe», daļa ir ārpakalpojumā. Starp citu, nereti arī «TILDe» šos darbus nodeva ārpakalpojumā, jo privātie komersanti to izdarīja ātrāk. «TILDei» ir Tukuma tirgus un daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana, kas uzņēmuma darbībai ir nepietiekami, bet ir vēl vesels bloks pašvaldības nekustamo īpašumu, kas jāapsaimnieko, līdz ar to jāvērtē, kas to darīs. Tātad – vai nu «TILDe» būs jāstiprina ar citiem pakalpojumiem vai jāapvieno ar citām kapiltālsabiedrībām, jo mākslīgi uzturēt šādu veidojumu…”
I. Valdmanis skaidroja, ka iepriekš situācija bijusi vienkārša: ”«TILDe» paņēma Sēmes darbiniekus, kas pēc tam uz visu raudzījās tā: tāmē nav, es to nedarīšu… Kas sanāk – pagasts atdeva visus darbus «TILDei», atdeva visu tehniku, maksā darbiniekiem pilnu algu, bet, lai tiktu nopļauta ceļa otra puse, vēl piemaksā, un tāme tikai aug un aug. Tai pat laikā visi neapmierināti – naudas nav, un darbi nav izdarīti.”
Deputāts Juris Šulcs interesējās, vai Sēmei šos ieekonomētos 27% naudas atstās vai noņems?! Ja šo naudu noņem, tad neviens nebūs gatavs censties… I. Liepiņš skaidroja, ka par šo jautājumu vēl jādiskutē.
Nodod «TILDes» darbus pagastu pārvaldēm
Domes sēdē 29. augustā deputāti izdarīja grozījumus 2022. gada 28. septembra lēmumā «Par pakalpojuma līguma noslēgšanu ar SIA «Komunālserviss TILDe», ar kuru uzņēmumam tika piešķirtas īpašās tiesības sniegt teritorijas apsaimniekošanas, labiekārtošanas un uzturēšanas pakalpojumu Tumes, Degoles, Sēmes, Zentenes, Slampes, Džūkstes, Irlavas, Lestenes, Pūres un Jaunsātu pagastu administratīvajā teritorijā. Kā tika minēts sēdē, pašvaldība 2024. gadā ir sākusi izvērtēt pagastu pārvalžu saimnieciskās funkcijas un tika secināts, ka SIA «Komunālserviss TILDe» pakalpojuma līguma ietvaros 2024. gadā Sēmes un Zentenes pagastā plānoja pakalpojumus par 49 355 eiro, Pūres un Jaunsātu pagastā – 142 955 eiro, bet Slampes pagastā – 52 570,20 eiro. Pašvaldība secinājusi, ka teritorijas labiekārtošanu un kapsētu apsaimniekošanu lietderīgāk veikt pagastu pārvaldēm, kas Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldei izmaksātu 42 379,16 eiro, Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldei – 127 319,13 eiro, bet Slampes pagasta pārvaldei – 44 505,86 eiro. Tas dotu iespēju pašvaldībai 2024. gada budžetā ieekonomēt 30 676,06 eiro. Tāds arī bija deputātu lēmums – no 1. oktobra Slampes, Pūres, Jaunsātu, Sēmes, Zentenes pagastā teritorijas apsaimniekošanu, labiekārtošanu un uzturēšanu veiks pagastu pārvaldes. Deputāts Mārtiņš Limanskis interesējās, vai līdzīgi notiks visos pagastos? G. Važa skaidroja, ka pakāpeniski tas tā notiks, vien atklāts ir jautājums par tehniku, kas no pagastiem tika nodota «TILDei» un tagad jau ir nolietojusies… J. Šulcs interesējās, vai ar «TILDi» par šiem jautājumiem ir runāts, I. Liepiņš skaidroja, ka nākamajā nedēļā būs tikšanās ar uzņēmumu par to, kā tas no oktobra pārstrukturizēs savu darbu.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
