Virza apstiprināšanai divus oriģinālus pagastu ģerboņus
Jau informējām, ka uzsākta Tukuma novada pagastu ģerboņu izstrāde, kas notiek, uzklausot vietējo iedzīvotāju ierosinājumus. Labākās idejas ar profesionāla mākslinieka un heraldikas principu pārzinātāja Edgara Sima palīdzību tiek pārvērstas skicēs. Pirmie divi ģerboņi, kas ir tiktāl gatavi, lai tiktu virzīti apstiprināšanai pašvaldībā, ir Cēres un Lestenes pagastiem, kam drīz sekos arī pārējie.
Kā paskaidroja D. Adiņa, vispirms lēmumi par ģerboņu projektu apstiprināšanu būs jāpieņem domes sēdē, pēc tam tos iesniegs Kultūras ministrijā, kas savukārt virzīs ģerboņus apstiprināšanai Valsts Heraldikas komisijā, un, kad arī komisija būs pieņēmusi pozitīvu lēmumu, novada pašvaldībai noslēgumā vajadzēs pieņemt attiecīgus saistošos noteikumus.
Cēres pagasts par sava ģerboņa pamatu izvēlējies zīdkoku ar augļiem un lapām, kuru stādījumi Cērē veidoti pirms aptuveni 100 gadiem un saglabājušies arī līdz mūsdienām, kā arī zīdtauriņu. Šis varētu būt oriģināls ģerboņa risinājums, jo, kā izteicies pats mākslinieks, Latvijas heraldikā kukaiņu pasaules pārstāvju ir ļoti maz.
Savukārt Lestenes ģerboņa unikalitāte slēpjas eņģelīša figūrā, kas ir daļa no Lestenes baznīcas kokā grebtajām figūrām, savukārt izmantotais spārnu griezums pēc mākslinieka domām esot līdz šim nebijis heraldisks paņēmiens gan Latvijas, gan pasaules (!) heraldikā, caur spārnu motīvu attēlojot aizgājējus, proti, Brāļu kapu tēmu.
Būs jauni noteikumi Radošā darba stipendijas saņemšanai
Deputāti izskatīja jautājumu par Tukuma novada Radošā darba stipendijas konkursa nolikuma apstiprināšanu. Iepriekšējais nolikums, kas bija visai vienkāršs, tagad tiks papildināts ar vairākiem punktiem. Turpmāk, ja domes sēdē nolikums tiks apstiprināts, stipendiju saņēmējiem būs jāaizpilda arī atskaite, kuras forma pievienota jaunajai nolikuma versijai.
Arī stipendijas maksājumi tagad tiks sadalīti un veikti reizi mēnesī, atšķirībā no agrākās kārtības, kad piešķirto stipendiju izmaksāja vienā maksājumā. Maksimālais atbalsta ilgums stipendiātam būtu līdz sešiem mēnešiem un mēnesī izmaksājamā summa – līdz 200 eiro. Maksimālais stipendiātu skaits, ko pašvaldība varētu atbalstīt, ir trīs cilvēki gadā.
«Šlokenbekas pils» apgrozījums pieaudzis, darbība bijusi rentabla
Par pašvaldības SIA «Šlokenbekas pils» 2023. gada finanšu pārskatu un plānu 2024. gadam ziņoja Audita un kontroles nodaļas vadītāja Inese Valtere, jo uzņēmuma valdes locekle Vija Fogele slimības dēļ uz sēdi nevarēja ierasties.
Kā uzzinājām sēdes laikā, Šlokenbekas pils pērn tāpat kā aizpērn strādājusi ar pozitīvu rezultāti, 2023. gadu noslēdzot pat ar nelielu peļņu. Tiesa, kopējos rādītājus pasliktina iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi 193 000 eiro apmērā. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gadu, ievērojami pieaudzis – par 56%, attiecīgi pieaugot ieņēmumiem par ēdināšanas pakalpojumiem, telpu un inventāra nomu, kā arī par viesnīcas pakalpojumiem. Protams, palielinājušās arī izmaksas, tomēr darbība bijusi rentabla.
«Jaunpils pils» atgūstas pēc vētras, taču izaicinājumi vēl nebeidzas
Par SIA «Jaunpils pils» darba rezultātiem ziņoja uzņēmuma valdes locekle Kristīne Liepiņa, savu prezentāciju sākot ar atzinumu, ka iepriekšējais gads noslēdzies ar zaudējumiem 19 728 eiro apmērā. Tas saistīts ar pagājušā gada 7. augustā notikušajiem lielgraudu krusas postījumiem, kuru dēļ nācās atcelt plānotos pagasta un Viduslaiku svētkus, kā arī samierināties ar apmeklējuma samazinājumu. Līdz vētrai finanšu darbības rādītāji bijuši līdzīgi 2022. gadam –
«Jaunpils pils» kopējais 2023. gada apgrozījums bija 481 000 eiro, kur vislielākais īpatsvars – ieņēmumiem no kroga. “Īpaši mēs jutām apgrozījuma samazinājumu gada nogalē,” stāstīja K. Liepiņa. “Decembrī ieņēmumi kritās pat par 50%, salīdzinot ar 2022. gada decembri, jo sākās būvdarbi, un tas negatīvi ietekmēja darbību.” Arī viesnīcas darbībā vērojams apgrozījuma kritums. Toties pērn auguši ieņēmumi no telpu īres. “Pie mums notika starptautiskā programmētāju konference, kas noīrēja pili uz veselu nedēļu. Konferences dalībnieki veica arī praktiskus uzdevumus, piemēram, spēļu veidošanu, un vienu no šīm spēlēm, ko programmēja latviešu komanda, mēs atklāsim pie sevis šajā sezonā,” sacīja K. Liepiņa.
Ļoti labi pieprasīti bijuši dažādi pils piedāvātie pasākumi, piemēram, kāzu organizēšana. Tiesa, 2023. gada nogalē un šogad pieprasījums esot piesardzīgāks, jo interesenti bažījas par vēl notiekošajiem celtniecības darbiem un stalažām, kas ieskauj ne vien pils ārējo fasādi, bet arī pagalma pusi.
“Neraugoties uz šīm neērtībām, mēs turpinām strādāt, kultūras centra darbība notiek, visi pulciņi aktīvi darbojas, cenšamies visu īstenot, kā bija plānots, neko neatcelt. Šobrīd jumta seguma nomaiņa tuvojas noslēgumam, palicis vēl tornis,” informēja K. Liepiņa, piebilstot, ka nāksies risināt arī sāpīgo jautājumu par dekoratīvo tornīti. Šī elementa nesošais vainags ir satrunējis, to nāksies nomainīt, un tas, protams, būs saistīts ar papildu finansējuma meklēšanu.
Kā skaidroja domes priekšsēdētājs G. Važa, sākotnējā tāme lēsta ap 100 000 eiro. K. Liepiņa piebilda, ka celtnieki šobrīd vēl tikai meklē labāko risinājumu tornīša demontāžai un vēlākai atjaunošanai. Turklāt gandrīz visos pils spārnos virs griestiem esošās sijas ir būtiski bojātas un nāksies nomainīt gandrīz visas. Tāpat jādomā par iekšpagalma piebūves remontu un fasādes krāsošanu, kur vispirms būs jāpiesaista eksperti no kultūras mantojuma pārvaldes. Tātad, kaut pils atgūstas pēc vētras, nākotne sola ne mazums izaicinājumu.
Tukuma Ledus halle strādājusi ar peļņu
Pārskatu par aizvadītā gada darbību bija sagatavojusi arī pašvaldības SIA «Tukuma ledus halle» (TLH), ko prezentēja uzņēmuma valdes loceklis un domes deputāts Modris Liepiņš. Salīdzinot ar pārējiem diviem pašvaldības uzņēmumiem, 2023. gads TLH bijis visai pozitīvs un noslēdzies ar 23 240 eiro peļņu.
Pasākumu bijis daudz: skolu slidošanas nodarbības, bezmaksas publiskā slidošana ar ES finansējuma atbalstu, hokeja treniņi un spēles, kērlinga nodarbības, sporta nometnes hokejistiem un veselību veicinoši pasākumi. Halli un viesnīcu izmantojusi arī Gruzijas hokeja komanda, kas gatavojās Pasaules čempionātam.
Kopējais naudas apgrozījums no visa augšminētā, kā arī no sporta kluba Brīvības laukumā 8, bijis gandrīz 578 000 eiro, kas ir par 50 000 eiro vairāk, nekā 2022.gadā, tomēr nesasniedz pirmspandēmijas rādītājus (634 000 eiro apgrozījums 2019. gadā). M. Liepiņš to skaidroja ar TLH virtuves darbības pārtraukšanu.
No kopējiem ieņēmumiem 258 000 eiro pērn devusi pašvaldība, dotējot hokeja un daiļslidošanas nodarbības, kā arī slidošanu vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Šogad šis finansējums palielināts pat līdz 400 000 eiro.
“Vajadzību ir ļoti daudz,” komitejas sēdē norādīja M. Liepiņš. “Kopā plānoti darbi par 74 000 eiro. Jāmaina jumta segums, jāremontē ventilācijas sistēmas, ēkas fasādes remontam vajadzīgi aptuveni 30 000 eiro, bet ledus kompresora remontam – 15 000 eiro.”
TLH šī gada mērķi – paaugstināt telpu noslodzi, celt energoefektivitāti, pilnveidot dzesēšanas sistēmu ledum, uzlabot ēkas vizuālo skatu un pilnveidot materiāli tehnisko bāzi.
Runājot par ledus saldēšanas iekārtām, M. Liepiņš atzina, ka, nākotnē raugoties, būtu vērts padomāt par dzesēšanas šķidruma maiņu, līdzšinējā freona vietā izvēloties citus risinājumus. Pārejot uz modernākām iekārtām, protams, jārēķinās ar lielām kapitālām izmaksām, kas varētu būt pat 500 000 eiro, toties tad kompresoru darbība par 80% varētu nodrošināt ēku ar siltumu, kas savukārt veidotu ievērojamu līdzekļu ietaupījumu. Bet, kamēr šādu investīciju nav, jāturpina strādāt ar esošajiem resursiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
