No Brīnumu dārza
Šovasar gadījās šo saimniecību apmeklēt kopā ar Smārdes pagasta senioru biedrību «Sarma», un, jāatzīst, ka izaugsme ir pārsteidzoša. Tāpēc ar saimniecībā redzēto arī gribētu padalīties ar jums, cienījamie lasītāji. Vēl jo vairāk tāpēc, ka saimniece Iveta ir dzimusi tukumniece. Viņa ir kādreiz tik aizrautīgā keramiķa, arī dārznieka un dziednieka Eduarda Ūdra meita. Ivetas mamma Ruta savulaik strādāja kādreiz slavenajā Tukuma izmēģinājumu paraugdārzniecībā, audzēja un mīlēja puķes arī savā sētā. Savukārt Eduards aizvien mūs aicināja pie sevis raudzīt kārtējo izaudzēto brīnumu – leknas dzegužpuķes starp žeņšena lecektīm, ananāsus, mandarīnus, citronus savā siltumnīcā un noteikti vajadzēja apskatīt arī kāpelējoši-ložņājošo kaktusu «Nakts karaliene», kura milzīgais, smaržīgais zieds par sevi ļauj priecāties tikai dažas stundas…
Tās gan vairs tikai atmiņas, jo Ruta un Eduards jau kopj mūžības dārzus.
Turpina vecāku iesākto
Bet Rutas un Eduarda iesākto viņu meitas ģimene turpina netālu no Dobeles, «Rūķīšos». Arī te ēku dienvidpusē izvietoti podos augoši citrusaugi un tiem atvēlēta arī siltumnīca. Ārstniecības augu vākšana un audzēšana un tēju piedāvāšana pircējiem bija kādreiz arī Ivetas tēva aizraušanās. Savulaik viņš kopā ar farmaceitu Dailoni Pakalnu bija nodibinājis zāļu tirdzniecības firmu «Planta Medica», kas arī piedāvāja tējas un tās pļavās lasīt bijis jāiet visai ģimenei. Kā atzīsta saimnieks Raimonds, tad tajā laikā, šķiet, arī radusies doma, ka ar kaut ko līdzīgu vajadzētu sākt nodarboties viņa jaunajai ģimenei. Un tā 1997. gadā Krimūnu pagastā tika izveidota nelielā saimniecība «Rūķīši». Sākumā apsaimniekojuši tikai vienu hektāru zemes, kurā audzēja ārstniecības augus. Pašlaik ārstniecības augu platības aizsniedz vairāk nekā 30 hektārus un ievāktas tiek apmēram 40 dažādas tējas. Arī ražotnes izskats mainījies – uzceltas jaunas ražošanas ēkas, iekārtots piemīlīgs veikaliņš, kur nopērkama visi uzņēmumā saražotās produkcijas veidi. Protams, «Rūķīšu» tējas atrodamas gan lielveikalu plauktos, gan aptiekās, gan arī visos sadarbības partneru veikalos Latvijā, arī Kanādā un Īrijā. Imantas tirgū ir iekārtots otrs saimniecības firmas veikals. Ar visiem «Rūķīšu» produktiem iespējams iepazīties arī internetveikalā.
Ēku priekšplānā izvietota ārstniecības augu kolekcija, kur katrs interesents var aplūkot, kāds augs izskatās dabā un arī klāt pieliktajās plāksnītēs iepazīties ar informāciju par šo augu.
Sezonā iegūst 15 tonnas sausu ārstniecības augu
Raimonds pavada ekskursantu grupas, kas vēlas iepazīties ar ražotni, nobaudīt tēju vai vienkārši aplūkot saimniecības lavandu laukus. Savā stāstījumā viņš arī nedaudz pievēršas saimniecības pirmsākumiem: ”2000. gadā nolēmām, ka nopietni sāksim nodarboties, no rīta reģistrējām savu zemnieku saimniecību Saldū, vakarā Valmierā nopirkām pirmo traktoru.” Līdz 2000. gadam nelielā platībā audzēja tējas, vāca tās brīvā dabā un piedāvāja pircējiem. Pēc tam vēl kādus pāris gadus meklējuši tēju receptes, kas nākušas no tautas medicīnas recepšu krājumiem. Tādējādi tapa 18 tēju maisījumi: vairākas augļu tējas, «Brokastu tēja» – uzmundrinoša, vakara tēja – nomierinoša, kas sakārto kuņģa darbību, tad ir «Miera tēja», kas ir stipri nomierinošāka miegam, ir tēja tonusam, kas mazina stresu, ir tējas imunitātes stiprināšanai, kā arī tēja «Sveiks un Vesels». Tajā ir upenes, kliņģerītes, āboli, ābolmētra. Ir arī tēja bērniem, sievietēm, vīriešiem u.c. Piedāvājumā arī 40 dažādas mono tējas, arī sulas, sīrupi, ziedūdeņi jeb tā saucamie hidrolāti.
Ekskursantiem saimnieks stāsta, ka daļu augu ievācot savvaļā, bet citus audzējot saimniecībā. Savvaļā vāc kosu, trejkrāsu vijolīti un citus izplatītākos augus. Sezonas laikā kopumā uzņēmumā iegūst apmēram 15 tonnas sausu ārstniecības augu. Jūlijā vācams ir mārsils, bet raspodiņi esot pirmie maijā vācamie augi. Visas tējas, izņemot kumelītes un piparmētras, novāc ar rokām. Vislielākās platības aizņem tieši kumelītes. Bet, lai izaudzētu tējai kaķpēdiņas, nepieciešami trīs gadi.
Vasaras sezonā «Rūķīšos» strādā apmēram 20 strādnieku. Tēju žāvēšanai iekārtota speciāla, saimnieku izdomāta un izlolota kalte, kas nodrošina augu krāsas un aromāta saglabāšanos.
Lavandu lauki priekam, relaksācijai un ēteriskai eļļai
Viens no «Rūķīšu» jaukumiem, kas pievilina arī ceļotājus, ir lavandu lauki. Pagājusī ziema lavandām bijusi ļoti smaga, jo puse no stādījumiem izsalusi. Nu tiek stādīti jauni lavandu lauki. Saimnieki vēl ir labāko šķirņu meklējumos, jo lavandu lauki ne tikai iepriecina ar savu smaržu, ziedēšanu un krāsu, bet no lavandām tiek gatavota arī ēteriskā eļļa. Vēl saimniecībā ēterisko eļļu iegūst arī no kumelītēm un piparmētrām. Raimonds ražotnē norāda uz lielām mucām, kur vienā mucā varot ievietot piecus kubikmetrus lavandu ziedu, tad mucās pūš tvaiku un tādējādi veidojas ēteriskā eļļa. Lavandām šis process ilgst stundu līdz pusotrai stundai, bet kumelītei – 12 stundas. No lavandām iegūst 6 līdz 15l eļļas, bet no kumelītes no viena destilējuma 0,5 l.
***
Laika gaitā sakuplojusi arī Lignicku ģimene: izaudzinājuši trīs bērnus – Emīlu, Agati un Robertu. Savukārt Agate parūpējusies, lai darbīgajiem vecākiem būtu arī mazbērni – piecgadīgais Rūdolfs un ratiņos vizināta tiek mazā Rūtiņa. Un, tā nejauši uzmetot acis Ivetai un Agatei, līdzības dēļ atmiņas atsauc arī vecvecmāmiņu Rutu, kas čaklos «Rūķīšu» saimniekus droši vien vēro no mākoņu maliņas.
Rūta Fjodorova
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējam” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
