Kad ātrvilciena vietā piedāvā rokas drezīnu…
Zāles pirmo rindu ieņēmuši Zemkopības ministrijas ierēdņi, daži Saeimas deputāti. Sapulci atklāj Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš rūpīgi sagatavojis radušos problēmu izklāstu un uzņēmies vadīt diskusiju ar ierēdņiem un valdības pārstāvjiem.
Šis gads lauksaimniekiem nav bijis labvēlīgs: sals pavasarī, sausums, krusa un lietavas nelaikā ir negatīvi ietekmējusi ražošanu un ražu. Tas savukārt radījis akūtu naudas trūkumu. Rēķinu apmaksas termiņš zemniekiem ir 1. oktobris, tomēr daudzi lauksaimniekiem pienākošies atbalsta maksājumi nav saņemti. Maijā bijušais Zemkopības ministrs Didzis Šmits pieprasīja Eiropas Savienībai ārkārtas atbalstu sakarā ar grūtībām, kādas radušās lauksaimniekiem. Jūlijā tika pieņemts lēmums piešķirtos 6,9 miljonus eiro novirzīt apgrozāmajiem līdzekļiem. Augustā šim nolūkam tika atrasts cits finansējuma avots, tika noteikts trīs gadu termiņš un 3,5% likme… Diemžēl lauksaimnieki šajā programmā joprojām vēl neko nav saņēmuši…
- Lazdiņš arī norādīja: bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards savās uzrunās teicis, ka Latvijā par 44% pieaugs tiešmaksājumu apmērs, par 25% pieaugs kopējais KLP (Latvijas kopējās Eiropas Savienības politikas stratēģiskais plāns) finansējums. Pašlaik redzams, ka maksājumi… samazinās! Kā aprēķinājis J. Lazdiņš, tad 2020. gadā ISIP (ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts) pamatlikme bija 120 eiro par hektāru, pēc pārdales – 105 eiro, 2021. gadā 97 eiro, pēc pārdales – 87 eiro. Cik tas būs šogad, vēl nav zināms, bet saimniecībās ir akūts līdzekļu trūkums.
Jaunie tiešmaksājumu noteikumi paredz, ka tiem, kuri veiks papildus vides klimata darbības, būs iespēja saņemt papildu maksājumus. Šim nolūkam ir izveidotas sešas dažādas ekoshēmas. Pieteiktās platības krietni pārsniedz paredzētās, kā rezultātā atbalsts atkal tiek samazināts. Tika solīts ārkārtas atbalsts augļkopībai un lopkopībai 6,8 miljonu apmērā, taču arī tas nav saņemts. Tāpat arī zemnieki ir neapmierināti par strauji augošo birokrātiju, kas pašlaik prasa no zemniekiem termināļu fotofiksācijas, daudz dažādu datu ievadīšanu, turklāt piedāvātā tehnoloģiju sistēma LIZ nedarbojas. Tātad nelietderīgi tiek tērēts lauksaimniekiem jau tā tik dārgais laiks un, protams, arī nervi. No zāles tika izteikts vērtējums, ka Latvijas zemniekiem ir iedots instruments, kas ir rokas drezīna laikmetā, kad iet ātrvilcieni… Izskanēja aicinājums aplūkot, kā tas notiek citās valstīs un tad pieņemt lēmumu, kā tērēt nodokļu maksātāju naudu un visdārgāko, kas šajā pasaulē ir, – laiku.
Par samazināto PVN likmi vēl diskutēs
Sanāksmē zemnieki runāja arī par samazinātas PVN likmes atcelšanu Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem. Gan Zemnieku Saeima, gan LOSP uzskata, ka atgriezt 21% PVN likmi nav lietderīgi. Kā liecinot prakse, tad šis samazinātais PVN esot ievērojami mazinājis ēnu ekonomiku tirgū, vienlaicīgi patērētājiem esot piegādāta produkcija par zemākām cenām. Savukārt pieaugošais produkcijas patēriņš ļāvis audzēt vairāk, palielināt platības un attīstīties saimniecībām. Nav noslēpums, ka augļu un dārzeņu audzētājus visvairāk uztrauc no Polijas ievestās produkcijas salīdzinoši lielie apjomi, un, tā kā Polijā PVN ir zemāks, tad starpnieki un pārpircēji pamanījās gūt vieglu peļņu. Neskatoties uz ilgtermiņa sekām, šī nepārdomātā lēmuma rezultātā valsts budžetā plāno ieņemt 36 miljonus eiro.
Pašlaik ir paziņots, ka Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% likmi. Bet lauksaimnieki arī ar šo nesamierinās.
Tika jautāts arī zemkopības ministram, kāpēc viņš piekrīt šim lēmumam un neaizstāv ražotāju intereses. Uz to Armands Krauze atbildēja, ka viņš ir koalīcijā, kur par lēmumiem ir jābūt vienotiem… Viņš aicināja turpināt cīņu, jo par šo jautājumu vēl tiks lemts, un ir iesniegts ierosinājums arī portālā «Mana balss», kur ir savākts nepieciešamais parakstu daudzums, lai valdība jautājumu skatītu atkārtoti. Nepieciešama vien aktīva ražotāju un produkcijas patērētāju līdzdalība.
Vēl izskanēja, ka zemnieki jūtas aizvainoti, ka viņus šajā jautājumā nav uzklausījusi premjere Evika Siliņa, ka nav atradusi laiku, lai tiktos ar lauksaimniekiem un diskutētu…
Noslēgumā – rezolūcija valdībai
Jāteic, ka atmosfēra pārpilnajā zālē bija visai nokaitēta. Lauksaimnieki prasīja, lai tiktu nosaukti uzvārdi, kuri tad no ierēdņiem un politiķiem ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu, to kavēšanu, nosacījumu izstrādi, vilcināšanos. Kāds uzdeva jautājumu, kāpēc, piemēram Zviedrijā ir trīs ekoshēmas, bet mums Latvijā nepieciešamas sešas? Lauksaimniekus nokaitinājis arī tas, ka ir prasība sūtīt fotogrāfijas un dažādus prasītos datus, kas faktiski ir arī birokrātisks slogs, un to nemaz nav iespējams aizsūtīt, jo nedarbojas LIZ sistēma. Tāpat nedarbojoties arī sistēma lopkopībā CILDA, piebilda lopkopji.
Kaut gan tika panākta vienošanās, ka šogad LIZ sistēmā dati nav jāievada, ka to neprasīs, tomēr lauksaimniekus interesēja, kas šīs brāķa sistēmas izstrādājis un cik daudz līdzekļu šeit faktiski ir izsaimniekots.
Zemkopības ministram A. Krauzem nebija viegli uzklausīt kritiku. Viņš aizbildinājās, ka daudzus lēmumus ministrija pieņem sadarbībā ar Konsultatīvo padomi, un te nereti valdot liela nevienprātība. Bet demokrātijas apstākļos tā esot pieņemts. Savukārt lauksaimnieki bilda: kas gan liedz ministram, pēc izglītības agronomam, pieņemt saprātīgus, nozarei vajadzīgus lēmumus? Ministrs solīja, ka turpmāk diskusijas ar Konsultatīvo padomi tiks publiskotas. Bet, runājot par LIZ sistēmu, kas lauksaimniekiem nav lietojama, ministrs netieši norādīja, ka ministrijas pasūtījums it kā veikts Kaspara Gerharda laikā un to saņēmušas Nacionālajai apvienībai pietuvinātas firmas (Līdzīgi kā bija ar Valsts Meža dienesta direktores amatu, šķiet, arī ar valdes maiņu VAS «Latvijas valsts meži». – Red. ). Ministrs solīja, ka šo jautājumu vēl pētīs.
Cerīgāku skatu sanāksmes norisē ienesa «Altum» valdes loceklis Jēkabs Krieviņš, paziņojot, ka iesniegumi apgrozāmo līdzekļu programmai jau tiekot pieņemti un tuvākajās dienās programma sāks darboties. Tomēr zemniekiem jārēķinās, ka saimniecībai nedrīkstot būt nodokļu parādu un jābūt nokārtotām saistībām ar citām kredītiestādēm.
Joprojām izmisums valda piena nozarē. Pagaidām ražotāji saņēmuši tikai solījumus. Piensaimnieki sapulcē izteica neapmierinātību, ka netiekot saņemtas ministrijas atbildes uz piensaimnieku rakstītajām vēstulēm.
Sanāksmes noslēgumā tika pieņemta kopīga rezolūcija, kas tiks nosūtīta lēmumu pieņēmējiem valdībā. Zemkopības ministrs solīja iespējami ātri pieņemt lēmumus un panākt, ka atbalsta programmas un tiešmaksājumi iespējami ātri nonāktu līdz ražotājiem. Ja solījumi netiks pildīti, zemnieki sola protestus Rīgā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
