7. novembrī uz sarunām par dažādajām sadarbības iespējām un šī brīža aktualitātēm tika aicināti Engures uzņēmēji un citi interesenti, kuriem rūp šīs puses tūrisma attīstība un kam šīs otrdienas pēcpusdienā bija atradies brīvs laiks. Saietu nama mazajā zālītē tika stāstīts gan par lielākajiem un aktuālākajiem kultūras pasākumiem Engurē, gan par to, kā pagasts un novads iekļaujas kopējā reģiona tūrisma politikā. Visbeidzot tika klāstīts, kā uzņēmēji savu ideju un pat traku ideju īstenošanai var itin veiksmīgi piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Aptrūkstas, ko piedāvāt
Pasākumu atklāja šī nama saimniece un Tūrisma informācijas punkta vadītāja vienā personā Jolanta Kraukle. Viņa pastāstīja par aktuālo situāciju divu pēdējo gadu griezumā, īpaši izceļot tās lietas, kuru Engurē varbūt vēl pietrūkst. Nu, piemēram, nav pārlieku daudz aktivitāšu, ko ceļotājiem varētu piedāvāt darīt tepat uz vietas, ja neskaita zvejnieku sētu «Dieniņas» un dažus citus objektus, tādēļ nereti nākas stāstīt par Roju, Kolku vai citiem iecienītiem galamērķiem, īpaši, ja oficiālā tūrisma sezona jau noslēgusies. Tā vēl pavisam nesen nācies meklēt radošus risinājumus, lai varētu pienācīgi uzņemt Engurē tūrisma grupu no Latvijas otra gala. Katrā gadījumā, kā novērots, nav tā, ka ceļošana noris vienīgi vasarās, jo tieši rudens ir labs laiks, piemēram, skolēnu, pedagogu ekskursijām, citām kolektīvām aktivitātēm. Tajā pašā laikā, protams, ka pats piepildītākais gada periods ir jūlijs un augusts, kad, atkarībā no laika apstākļiem, te, pie jūras, cilvēki galvenokārt piekopj tā saukto “lēno tūrismu”. Viņiem ir svarīga klusa, mierīga atpūta, saule un iespējas jeb piedāvājumi, kur palikt pa nakti, kur baudīt maltīti u.tml. No tā gan izriet jau nākamā problēma – ne vienmēr viņiem ir, ko piedāvāt, un tad, skaidri zinot, ka, piemēram, Apšuciema kempings ir pārpildīts, gribi vai negribi ceļotāji atkal jānovirza kaut kur tālāk – aiz novada robežām. Tādēļ J. Kraukle mudināja visus, kuriem šajā laikā ir ko piedāvāt, piemēram, kaut uz nedēļu atbrīvojas kāda istaba, par to informēt arī tūrisma informācijas punktu. Tāpat viņa aicināja ziņot par citām aktualitātēm, piemērām, izmaiņām piedāvājumā, lai, pirmkārt, mājas lapā varētu ievietot korektu informāciju, otrkārt, ceļotājiem nenāktos vilties, kad tie tiek sūtīti uz vietām, kur vairs nekas īsti nenotiek un neko nevienam nevar piedāvāt.
TIP vadītāja arī uzsvēra, ka nepilnu divu gadu laikā, kopš punkts izveidots, arvien vairāk ceļotāju izvēlas te iegriezties. Tā šī gada sezonā reģistrēti 630 tūrisma punkta apmeklētāji, kas ir uz pusi vairāk, nekā pērn.
No savas puses, uzsvēra J. Kraukle, viņa cenšoties papildināt pieejamo informāciju, kā arī ekspozīciju, kas izveidota Saietu namā un vēsta par šīs puses vēsturi, agrāko laiku saimniekošanu. Tāpat arvien labāk sokas ar dažādu pasākumu un aktivitāšu saskaņošanu jeb informācijas apmaiņa, piemēram, ar kultūras namiem. Viens no labiem piemēriem bijusi šī gada «Ugunskuru nakts», kad bija zināmas visas aktivitātes un arī vietas, kur pasākuma apmeklētājus novirzīt, ja tie interesējās par iespējām paēst vai kaut kur palikt pa nakti. Taču vienalga šajā jautājumā – pasākumu koordinēšanā – vēl ir ko uzlabot. Noslēdzot pasākumu ievadrunu, J. Kraukle klātesošos atkārtoti mudināja visiem kopīgi padomāt, ko tad Engure var piedāvāt. “Lieliem festivāliem jūras kante, visticamāk, mums ir par šauru,” secināja TIP vadītāja, tomēr piebilda, ka pastāv arī citas iespējas, kā piesaistīt tūristus.
Gatavojas Latvijas simtgadei
Par to, kādi tad pasākumi nākamajā sezonā ir piedāvājumā, vairāk pastāstīja Engures kultūras nama vadītāja Nora Kukuvasa. Kā jau visā Latvijā, arī te caurviju motīvs būs Latvijas proklamēšanas simtā gadadiena. Viens no pirmajiem saistītājiem pasākumiem – nedēļas nogale aprīlī, kad festivāla «Latvijas goda aplis» ietvaros centrā būs tieši Engures novads. Proti, 14. un 15. aprīlī, kā iecere to paredz, visiem ceļotājiem un kultūras baudītājiem būtu jādodas uz šo pusi, un šādas īpašas nedēļas nogales gada laikā būs visos Latvijas novados. Tieši Engurē 14. aprīlī godā tiks celta deja – būs deju kolektīvi, kas uzstāsies, folkloras kopas, kas mācīs tautas dejas, pašmāju kolektīvs «Jadals» atzīmēs savu piecgadi un būs citas aktivitātes. Tam sekos tradicionālie pasākumi maijā, kā, piemēram, Baltā galdauta svētki 4. maijā, tad ielīgošana (notiks 22. jūnijā) un līgošana, Jūras svētki, visbeidzot 11. augustā arī Engure pievienosies Vislatvijas akcijai, un te notiks zaļumballe – orķestris jau ir aizrunāts. Dienu vēlāk, 12. augustā, vēl kāds nozīmīgs pasākums – tiks atklāts Zušuciemas parks, kurš – tad jau redzēšot – kā tiks apdzīvots turpmāk. Un tad jau atkal nāk rudens periods un tiek gaidīti valsts svētki. N. Kukuvasa uzsvēra, ka šie un citi pasākumi tiks apkopotie vienā informatīvajā materiālā un tūrismā strādājošie ir laipni aicināti ar tiem iepazīties paši un iepazīstināt arī savus klientus.
Sekot līdzi aktualitātēm
Pat tūrismu mazliet plašākā nozīmē jeb, drīzāk, areālā, šajā reizē pastāstīt bija pieaicināta Tukuma tūrisma informācijas centra pārstāve Aija Neilande. Jāatgādina, ka TIC darbojas bijušā Tukuma rajona robežās, slēdz sadarbību līgumus ar visiem četriem novadiem un meklē dažādus radošus vai vienkārši risinājumus, kas strādā, lai būtu ko piedāvāt tūristiem. Arī A. Neilande uzsvēra to, cik svarīgi par savām aktivitātēm un aktualitātēm informēt iepriekš, it īpaši, ja ir vēlēšanās sevi ieraudzīt kādā no bukletiem, mājas lapā vai mobilajā aplikācijā, kas tiek uzlabota un, ja finanses ļaus, tiks arī tulkota citās valodās. Jāpiebilst, ka nākamā gada bukleti top tieši šobrīd, tādēļ ir pēdējais laiks, kad ziņot, ja, piemēram, mainījies tālruņus numurs vai arī vairs nepiedāvājat naktsmājas vasarā.
A. Neilande vienlaikus darbojas arī Kurzemes plānošanas reģionā, tādēļ varēja vairāk pastāstīt par aktuāliem projektiem tūrismā, kas skar arī Engures novadu. Viens no tiem ir Igaunijas un Latvijas sadarbībā tapusi iecere – izveidot maršrutu gar jūras malu, no Nidas līdz pat Tallinai Igaunijā. Un tās ietvaros, kā esam jau vēstījuši, taps informācijas stendi, kur ceļotāji varēs jau pludmalē uzzināt, kas tad viņus sagaida “aiz kāpas”, būs izstrādāti maršruti (aptuveni 20 kilometru garumā katrs) ar tūristiem noderīgu informāciju. Savukārt Latvijas – Lietuvas programmas ietvaros tiek apkopoti dabas taku maršruti, to skaitā, iekļauts arī Engures ezers. Taču šajā gadījumā, skaidroja A. Neilande, problēma ir tā, ka Lietuvas puse ir ārkārtīgi principāla un uzstāj, ka Engures novads, kurš īsti vairs nav Kurzemē, projektā neiekļaujas. Sarunas gan vēl turpinās. Katrā gadījumā, uzsvēra tūrisma speciāliste, tūristiem jau visbiežāk dažādas robežas ir mazsvarīgas – viņiem daudz būtiskāk, ko izvēlētajā maršrutā apskatīt, ko piedzīvot. To zinot, top arī piedāvājums – tiek izcelti ievērojamākie objekti, lielākie konkrētās sfēras (piemēram, ēdināšanas) spēlētāji reģionā, un, ja ir interese, cilvēki tiek novirzīti arī tālāk, saņem specifiskāku jeb sīkāku informāciju. Engures novadā šādi objekti, kas tiek izcelti atsevišķos maršrutos, ir, piemēram, Šlokenbekas muiža, «Valguma pasaule» u.c. Vēl viens aktuālais projekts, kas skar novadu – maršruts, kurā cilvēki aicināti iepazīties ar industriālo mantojumu un tā ietvaros top stends, kā arī filmiņa par Rideļu dzirnavām. Starp citu, pateicoties TIC sagatavoto maršrutu augstam novērtējuma, ik gadu izdodas piesaistīt finansējumu arī citām lielākām vai mazākām iecerēm. Un tā, piemēram, tapis video arī par Engures novadā aplūkojamajiem dabas objektiem. Noslēgumā A. Neilande mudināja klātesošos sekot līdzi aktualitātēm, kā arī pašiem iesaistīties dažādās aktivitātēs, kas paredzētas tūrisma sfērā strādājošajiem. Nu, piemēram, jau 24. novembrī Talsos tiks pasniegtas «Lielā Jēkaba» balvas, ko saņem šīs puses augstāk novērtētie tūrisma piedāvājumi, bet 5. decembrī Kalnmuižā, kas Kandavas novadā, būs seminārs par to, kā veiksmīgi darboties ar sociālajiem tīkliem un jaunajām tehnoloģijām. Par pēdējo bija arī jautājums “no zāles” – cilvēki interesējās, vai nav iespējams izgatavot uzlīmes ar informāciju par iepriekš minēto mobilo aplikāciju? A. Neilande uzsvēra, ka to noteikti varētu, jo daudz līdzekļus, atškirībā no pašas aplikācijas izveides, tas neprasa. Tāpat viņa skaidroja, ka TIC pieejami arī dažādi bukleti, ko var piedāvāt saviem klientiem, un vēlreiz atgādināja, cik svarīgi ir apmainīties ar aktuālo informāciju. Visbeidzot – TIC ieteikums, kā “pagarināts tūrisma sezonu“ – piesaistīt kāda liela aktīvās atpūtas pasākuma organizētājus. Parasti jau gan viņi pieprasa finansējumu, bet tā vietā iespējams piedāvāt arī telpas, vietas pasākumu norisei u.tml. Ne vienmēr nepieciešams tiešām maksāt naudā.
Aicina būt īpašiem
Tomēr visvairāk dažādu precizējošu jautājumu bija biedrības «Partnerība laukiem un jūrai» vadītājai Ilzei Turkai, kas stāstīja par to, kādām iecerēm un cik daudz naudas iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.
Engures novads ir labās pozīcijās no tā viedokļa, ka ir vairāk iespēju piesaistīt tā sauktā Eiropas zivju fonda naudas, jo pieejamās summas ir lielākas (šajā plānošanas periodā – mazliet vairāk nekā miljons), bet konkurentu – mazāk, jo atbalsts paredzēts piejūras teritorijai. Kopumā ir bijuši iesniegti 17 projekti, no kuriem atbalstīti deviņi, divi – jau ieviesti dzīvē, proti, Rideļu dzirnavezerā nu ir iespēja airēties uz SUP dēļiem, kā arī ir izveidota mobilā rāpšanās trase «Turies!». Smārdenieki kā pirmie to varēja iemēģināt vēl vasaras sākumā, kad pašvaldības atbalstītā jauniešu projekta ietvaros norisinājās dažādas sporta aktivitātes. Šobrīd trasi iespējams iznomāt jebkuram. Bet šobrīd vairākas ieceres, to skaitā aļģu pārstādes ražotnes izveide Lapmežciemā vai projekts, kura ietvaros plānots izbūvēt mājiņas ar “skatu uz debesīm”, vēl tikai gaida savu īstenošanu. Atlikuši projekti tikuši noraidīti lielākoties tādēļ, ka nav atbilduši noteiktajai stratēģijai. Bet ir laba ziņa, skaidroja I. Turka, noteikumi ir pamainīti, un turpmāk Engures novadā uz atbalstu, piemēram, pamatlīdzekļu iegādei, var pretendēt jebkurš uzņēmējs, ne tikai tūrismā strādājošie un tie, ka darbojas zivju ieguves, pārstrādes jomā. Katrā gadījumā “tas, ko drīkst, ir daudz vairāk, nekā tas, ko nedrīkst!” uzsvēra I. Turka. Viņa aicināja par šīm iespējām interesēties un arī aktīvi iesaistīties, ņemot vērā, ka līdz 2019. gadam pieejamo naudu vajadzētu iztērēt, lai varētu cerēt uz papildu finansējumu. Tāpat I. Turka mudināja domāt plašāk, ar projektu starpniecību īstenojot varbūt arī it kā trakas idejas, jo par inovācijām ir iespēja palielināt atbalsta intensitāti par 20% jeb maksimālais atbalsta apmērs var sasniegt 70% no attiecināmajām izmaksām. Un ar “inovāciju” saprot ne tikai kaut ko pavisam unikālu – pietiek, ja tas ir kas nebijis konkrētajā teritorijā. Nu, piemēram, ir izdevies piesaistīt finansējumu zivju pārstādes uzņēmumam, kurš vēlējās nēģus turpmāk pildīt burciņās, ne metāla kārbās, un, izrādījās, ka apkārtnē šādas ražošanas nav, tādēļ ieceri var dēvēt par inovāciju. LEADER programmas ietvaros aktuālākais – 100 000 eiro piesaistīti piekrastes un kāpu apsaimniekošanai (Bērziems tiks pie pontonu laipas jūras krastā 157 metru garumā; tiks iegādāta jūras mēslu savākšanas iekārta), kā arī 86 000 mājražotāju un amatnieku izglītošanai, pieredzes apmaiņai (būs trīs teltis un letes, kuras varēs izmantot izbraukuma tirdzniecībā). Tomēr I. Turka aicināja visu apdomāt, kas tad īsti būtu nepieciešams un par to pastāstīt arī biedrībai, kas tad arī centīsies rast iespējas, kā piesaistīt finansējumu. Pretējā gadījumā ir sarežģīti, sēžot kabinetā, to vienam izdomāt.
Par vārnām un mēsliem
Pasākuma noslēgumā izsanēja arī daži konfrontējoši jautājumi. Piemēram, reaģējot uz stāstu par Bērziemā paredzēto laipu, izskanēja norāde, ka projekts skars arī privātīpašumu un būs jādomā par saskaņošanu, jo īpašnieki, ļoti iespējams, nebūs mierā, ja pa viņu zemi kāds staigās. I. Turka skaidroja, ka šobrīd akcepts ir gūts vien idejai un, piemēram, iepirkums par takas izveidi nav veikts, tāpat arī saskaņošana un sarunas – vēl priekšā. “Ja neizdosies saskaņot, projektu vienkārši neīstenosim,” skaidroja I. Turka.
Vēl tika jautāts par mēslu savākšanu, kurus starp citu plānots nodot jau pieminētajā aļģu pārstrādes ražotnē, kas šo substanci pārvērtīšot mēslojumā. Esot novērots, ka vietējie iedzīvotāji arī savācot mēslus. Kā būs tagad? I. Turka skaidroja, ka tai gan nevajadzētu būt problēmai, jo, pirmkārt, ir iespēja vienoties, kur tīrīt pludmali, kur – nē; otrkārt, ja tiek uzsvērts, ka Bērziemā šo mēslu ir salīdzinoši maz, diezin vai būs izdevīgi “pāris čupu” dēļ dzīt tehniku. Topošajai ražotnei jau šobrīd izejmateriālus ir sasolījusi Jūrmala, kur pludmales tīra vairākas sezonas, bet kur to visu likt – ir neatrisināta problēma. Visbeidzot, uzsvēra I. Turka, to, kur var un kur nevar vākt jūras mēslus, ikvienam iepriekš būtu jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo, domājot par putniem un citām dzīvām radībām, ne visur tos drīkst aizvākt.
Ja par putniem, tad izskanēja aizrādījums par to, ka pārāk maz tiekot domāts par vārnām Engurē un Bērzciemā – tās esot kļuvušas traucējošas un, kā uzskatīja runātāja, šī problēmu esot nekavējoties jāatrisina! Protams, konkrēti rīcības plāni, kā tieši to paveikt, kā atbrīvoties no vārnām, šajā reizē neizskanēja, kaut arī izskanēja informācija par to, ka citviet Eiropā šim mērķim tiek izmantota arī tehnika – dažādi signāli, kas atbaida putnus. Taču viens no pirmajiem darbiem, par ko vienojās visi klātesošie, būtu sakārtot atkritumu apsaimniekošanu – pārliecināties, ka visiem iedzīvotājiem ir līgumi par sadzīves atkritumu savākšanu, lai nepieļautu situācija, ka uz konteineriem pie kapsētas un citviet aizceļo sadzīves atkritumi no privātmājām, kā tas nereti arī tiešām notiek. Un, ja putniem nebūs, kur baroties, iespējams, pielietot citus risinājumus nemaz nebūs nepieciešams…
