Par statusu un termiņiem
Vēl viens plānots grozījums – no sociālo dzīvokļu un māju saraksta svītrot pašvaldības ēku «Briedumi», Matkulē (bijusī skola). Tas galvenokārt tādēļ, skaidroja juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša, jo ne visi šobrīd «Briedumos» dzīvojošie šādam statusam atbilst, tāpat arī sociālos pakalpojumus nesaņem, ja neskaita mājas aprūpi, kas nav tieši saistīti ar pašvaldību. Klātesošie rosinājumu akceptēja un virzīja tālākai balsošanai. Tāpat arī to, ka līdz šī gada beigām tiek pagarināts termiņš, lai dzīvokļu īrnieki varētu atbrīvot dzīvokļus Aviācijas ielā 3, Tukumā, kas tāpat nebūs vairs ar šo sociālo mājokļu statusu. Pagarinājums nepieciešams, jo šobrīd maz ticams, ka pārcelšanās process, kā tas paredzēts, tiešām augustā noslēgsies. Kopumā tādi – vēl neatbrīvoti – ir pieci dzīvokļi, un process, kā skaidroja L. Bičuša, uz priekšu virzās salīdzinoši raiti, ņemot vērā, ka vēl pirms mēneša aizņemti bija 16 dzīvokļi. Savukārt diviem dzīvokļiem – Zantē un Kandavā – tieši pretēji – deputāti noteica piešķirt sociālā dzīvokļa statusu, un tiem, kā komitejā tika lemts tālāk, ir jau arī potenciālie īrnieki. Deputāts Juris Šulcs vēl interesējās, vai maz vajagot obligāti šādu statusu noteikt, ja reiz tas rada sajukumu? Varbūt, ja cilvēks gatavs īrēt, neko īpaši mainīt nevajagot? Sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa apstiprināja, ka par to tiešām ir diskutēts, jo īpaši tādēļ, ka ik pa sešiem mēnešiem ir jāpārskata, vai iemītnieks statusam atbilst, un kopumā ir sarežģīti visus noteikumus izpildīt. Taču likums šādu iespēju paredz, kaut diskusijas, piemēram, ar Labklājības ministriju par atsevišķu punktu interpretāciju vēl noris. Tāpat, kā apstiprināja nekustamo jautājumu speciāliste Kandavas un pagastu apvienībā Evita Freimane, šajā gadījumā arī sociālais dienests ieteicis tieši šādu variantu – sociālo dzīvokli, kas cita starpā paredz arī īres un komunālo pakalpojumu atlaides. Un klātesošie sprieda, ka pēc būtības jau tiešām sociālajam darbiniekam, visticamāk, labāk zināma katra konkrētā situācija.
Lai seniori būtu aizsargātāki
Vēl kāds grozījums, kas it kā formāls, tomēr būtisks – noteikumi par tā saukto pienākuma vērtību, atsavinot nekustamo īpašumu. Tas gadījumos, kad seniors vēlas nodot savu īpašumu, pretī saņemot aprūpi. Vēl pirms apvienošanās, skaidroja L. Bičuša, tikai Tukumā bija noteikta augstāka pienākuma vērtība, ja šāds līgums slēdzams ar fizisku personu. Pārsvarā ar šo vērtību strādā bāriņtiesas, zemesgrāmata un tā tālāk, aprēķinot nodevu, un tas ir tas pamats, lai cilvēks pieprasītu, ka aprūpe tiktu sniegta noteiktā apjomā. Diemžēl, apstiprināja L Bičuša, ne vienmēr tā notiek, ka potenciālais īpašuma saņēmējs savus pienākumus apzināti pilda. Šobrīd piedāvājums šo vērtību nolīdzināt, citos novados iepriekš tas bija tikai minimālā likumā noteiktā apjomā, kas vienlīdzīgs trūcīgā statusa slieksnim. Piedāvājums – 70% no minimālās algas, kas ir par aptuveni 50 eiro vairāk un šobrīd sasniedz 434 eiro. Jautājums tika virzīts tālākai apstiprināšanai domē.
Turpmāk vēl.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
