Tukuma muzeja veidotā izstāde būs skatāma Francijā
Kā komitejas sēdē skaidroja Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Santa Laurinoviča, Tukuma muzejs iecerējis savu izstādi «Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss», kas 7. oktobrī tika atklāta Likteņdārzā, Latvijas prezidentūras laikā izstādīt Strasbūras Nacionālajā un universitātes bibliotēkā Francijā. Plānots, ka izstāde tur būs skatāma no 2023. gada 13. jūnija līdz 30. septembrim. Tās mērķis ir iepazīstināt ar padomju okupācijas režīma noziegumiem pret cilvēci, īpaši izceļot represēto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstus. Muzejs jau ir noslēdzis līgumu ar UNESCO Latvijas Nacionālo komiteju, projektā iesaistīta Kultūras ministrija un Ārlietu ministrija. Kopējās projekta izmaksas plānotas 67 183 eiro apmērā, savukārt lielāko daļu – ap 44 964 eiro – plānots piesaistīt no VKF. Pašvaldībai muzejs lūdz 17 318 eiro. Kā deputātiem skaidroja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, iespējams, ka projekta izmaksas vēl precizēsies, un, ja tiks piešķirts mazāk naudas, ir jau izdomāts veids, kā izstādi izveidot par mazākiem līdzekļiem: “Lai arī Ārlietu ministrija ir apsolījusi diplomātisko transportu priekšmetu nogādāšanai Francijā un diviem cilvēkiem naktsmītnes un dalību atklāšanā, izmaksas ir lielas.” A. Ozola skaidroja, ka ir arī plānots papildināt 2018. gadā izdoto katalogu «Sibīrijā tapušas vēstules uz bērza tāss», jo ir iegūtas jaunas bērza tāsis un jauni stāsti, turklāt Tukums tajā ir labi pārstāvēts – 15 tāsis glabājas Tukuma muzejā un pieci autori ir mūsu cilvēki.
Kā atzina deputāts Juris Šulcs, bērza tāsis ir tā lieta, ar ko Tukums ir izgājis pasaulē, tāpēc šis projekts noteikti jāatbalsta. Viņam pievienojās arī citi deputāti.
Lai izceltu novada tautas tērpus
Otrs projekts saistīts ar kataloga «Tukuma novada tautas tērpi» izdošanu. Tam par pamatu bijis projektā «Ceļā uz Latvijas simtgadi» ieguldītais darbs, izpētot un izgatavojot Tukuma novada tautas tērpus, precīzāk – Aizupes, Džūkstes, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Kandavas, Matkules, Sēmes, Smārdes, Struteles un Tukuma tērpus. Katalogu plānots veidot kā izziņas materiālu, kas vienlaikus varētu būt reprezentatīvs, īpaši domājot par nākamā gada Dziesmu un deju svētkiem, kad šo izdevumu varētu arī dāvināt. Lai šo mērķi īstenotu, būtu nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums 10 480, 13 eiro apmērā (projekta kopējā summa 11 313,13 eiro). A. Ozola skaidroja, ka šajā katalogā plānots ievietot tautas tērpu fotogrāfijas, aprakstus un arī arheoloģisko materiālu, kas liecina, ka Tukuma novads ir multikulturāls. Ir rēķināts, ka grāmatai būs 1000 eksemplāru.
Par atbalstu filmai diskutēs, veidojot budžetu
Tāds secinājums tika izdarīts Finanšu komitejas sēdē, kurā, tāpat kā Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē nedēļu iepriekš, deputāti netika skaidrībā, vai varēs atļauties ieguldīt no budžeta 15 000 eiro seriāla «Šoseja» uzņemšanai. Šādu summu pašvaldībai bija lūgusi kinoproducente un rakstniece Lelde Kovaļova, kas 2023. gada vasarā Tukumā un Tukuma novadā – posmā līdz Pūrei, iecerējusi filmēt daudzsēriju filmu. Kā minēts topošās filmas aprakstā, tajā filmēsies latviešu aktieri, bet masu skatos tiks iesaistīti arī iedzīvotāji, kā arī tiks izmantoti mūsu uzņēmēju pakalpojumi. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa atzina, ka ir ticies ar L. Kovaļovu un runājis par filmas uzņemšanu: “Šovasar tika filmēts Kandavā, domāju ka ieguvums pilsētai un atpazīstamība tā varētu būt, un kopumā doma ir ļoti laba, tikai, šķiet, ka šī summa varētu būt mazāka. Tomēr par to, ka nauda atgriezīsies pilsētā, nav šaubu.” Komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere iebilda, ka varbūt pašvaldība var palīdzēt materiāli – ar telpām, naktsmītnēm, ēdināšanu un cita veida atbalstu, varam arī aicināt norādīt, kādas lietas būtu nepieciešamas. Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede atzina, ka uzņemšanas grupa bija aprēķinājusi – Kandavā tā atstājusi ap 60 000 eiro – par dzīvošanu, ēšanu un citiem pakalpojumiem. Un vēl ieguvums bijusi reklāma Kandavai, kas bijusi skatāma sociālajos tīklos. Agrākais Kandavas novads filmēšanai naudu nav atvēlējis, bet palīdzējis ar telpām un informāciju, savukārt filmas vajadzībām izremontēti pašvaldības dzīvokļi.
Agita Puķīte
