Latvijas mediju daudzveidība: formāti, žanri, ētika, īpašnieki – tās ir tēmas, par kurām runāts apjomīgā un visaptverošā izdevumā «Latvijas mediju vides daudzveidība», kuru nupat kā izdevis LU Akadēmiskais apgāds un kurā grāmatas zinātniskā redaktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče apkopojusi dažādu autoru pētījumus par Latvijas medijiem.
Grāmatas vairāk nekā 500 lappusēs izanalizēts gan mediju formāts, tostarp sabiedriskie, reģionālie un nacionālie komerciālie mediji, kā arī to žanru daudzveidība. Pētnieki vērtējuši gan sieviešu un vīriešu, gan bērnu mērķauditorijai domātos medijus, gan tos, kas atspoguļo politisko un kristīgo viedokli, ekonomikas un kultūras jomu, kā arī sportu, dažādus vaļaspriekus, arī misticismu un seksu. Tātad – kā varam secināt no grāmatas, Latvijā ir gana daudz “regulāras” lasāmvielas un tieši sev vajadzīgo atrast nebūtu problēmu pat viskritiskākajam lasītājam. Tiesa, tikai no lasītāju izglītotības (zināšanām) būs atkarīgs, vai viņš būs mierā ar mediju piedāvāto saturu, tātad – vai šis saturs būs radīts, lai apmierinātu piezemētas intereses un zinātkāri, vai arī tas liks meklēt problēmas, izaicinās uz diskusiju un, pats galvenais, liks domāt. Jo tieši tas ir lielākās mediju daļas virsuzdevums – atklāti, patiesi un godīgi stāstīt par to, kas notiek valstī un pašvaldībā.
Žurnālista misijas atgādinājums
Par žurnālistu misiju grāmatā runā arī LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane. Viņa savā pētījumā norāda, ka žurnālisti, publiski atklājot atsevišķus negodīgus, noziedzīgus un piesegtus koruptīvus darījumus, veido patiesu un atklātu priekšstatu par norisēm sabiedrībā un politikā. Tāpat arī viņi nodrošina morālo vērtību aizstāvību, pārstāvot ētisku, tātad taisnīgu, pilsonisku, drosmīgu un atbildīgu domāšanas virzienu. Kā norāda S. Lasmane, kvalitatīvs, profesionāli veikts žurnālistu darbs atklāj mediju brīvības un daudzveidības produktivitāti, veido pilsoniski atbildīgu attieksmi pret valsti un citiem līdzcilvēkiem, brīdina par savtīga labuma un savas labklājības nodrošinājuma bīstamām sekām valsts ilgtspējīgā attīstībā. “Jāņem vērā, ka pati no sevis bez nozīmju un vērtību komunikācijas un transformācijas morāle nemainās. Mediji top par kultūras daļu, par nozīmju veidošanas rīku, kas komunikācijā ar auditoriju apspriež vērtību prioritātes, aktivizē ētisku domāšanu un veicina saprātīgu kopsakara pieredzi un pratību sabiedrībā,” tā S. Lasmane.
Vērtēti arī reģionālie mediji
Lasot grāmatu, mums, protams, šķita svarīgi tie secinājumi, kas izdarīti par reģionālajiem medijiem. Kā minējusi šī pētījuma autore Laura Uzule, LU Kumunikācijas zinātnes doktora zinātniskā grāda pretendente, pirms diviem gadiem Latvijā saskaitīti 55 pilsētu un reģionālie laikraksti, kā arī 135 pašvaldību informatīvie izdevumi, tomēr secināts, ka samazinājies reģionālo laikrakstu iznākšanas biežums – zemās iedzīvotāju pirktspējas un mazā iedzīvotāju skaita dēļ šobrīd tie iznāk divas līdz trīs reizes nedēļā, lai gan agrāk tās bija trīs līdz četras reizes. Samazinājušās šo laikrakstu tirāžas, lai gan, kā secināts pētījumā, tās nereti netiek precīzi norādītas. Pētniece analizējusi arī laikraksta «Druva» un «Bauskas Dzīve» saturu un secinājusi, ka visvairāk publikāciju šajos laikrakstos ir kultūras, izglītības un sociālajā jomā, kā arī par tēmām, kas saistītas ar pašvaldību, zemkopību un sportu. Tomēr kopīgais laikrakstos aprakstīto tēmu klāsts ir ļoti plašs, līdz ar to secināts, ka abu reģionālo laikrakstu veidotāji pilda kvalitatīvu mediju pamatfunkcijas, tie: “Informē, izglīto, uzrauga, audzina un arī izklaidē, tikai tas viss tiek darīts maksimāli pietuvināti lokālajai videi (“reģionālajai prizmai”), cieši sadarbojoties ar auditoriju un radot piederību lokālajai videi.” Tieši lokālais saturs arī ir tas unikālais, kas ir reģionālo mediju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar nacionālā līmeņa medijiem. Tomēr, kā atzīst pētījuma autore, kas izvaicājusi reģionālo mediju pārstāvjus, lokālās kopienas tradīcijas nereti veicina rutīnu, rada atkarību no auditorijas pieprasījuma, gadu no gada gatavojot materiālus par vieniem un tiem pašiem notikumiem, rakstu tapšanas process kļūt arvien neinteresantāks. Par trūkumu atzīts arī tas, ka salīdzinoši reti tiek publicēti problēmmateriāli, kas nozīmē, ka pilnvērtīgi netiek veikts žurnālistikas pamatuzdevums. Analizēto problēmu vidū minēts gan ierobežotais finanšu līdzekļu apjoms, gan arī pašvaldības informatīvie izdevumi, kas rada apdraudējumu un negodīgu konkurenci, jo tie ir bezmaksas un to izdošanu dotē nodokļu maksātāji. Savukārt kā reģionālo mediju stipro pusi L. Uzule norādījusi mediju aktivitāti, piedaloties dažādos projektu konkursos, cīņu par godīgu konkurenci un satura pilnveidošanu. Novērtēta arī mediju satura unikalitāte, augsta uzticamība un atbildīgums.
Mediji daudzveidīgi, bet ar problēmām
Kā grāmatas noslēgumā secina tās autore V. Zelče, Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams saturā, formātos un žanros plašs un daudzveidīgs mediju klāsts, kuru iespējams lietot ar dažādu tehnoloģiju – papīra, radio, televizora, datora, viedtelefona – starpniecību. ”Tomēr vienlaikus gandrīz vai visi autori uzsver, ka Latvijas mediju vidē ir daudz problēmu. Nozīmīgākās ir proporcionāli salīdzinoši nelielais kvalitatīva un analītiska satura piedāvājums, politiskā un materiālā angažētība, mediju darbības tiesiskā ietvara neatbilstība pašreizējai realitātei, plašsaziņas līdzekļu ekonomikas un īpašnieku necaurskatāmība, sienas sairums starp sabiedriskajām attiecībām un žurnālistiku, kvalitatīvu mediju piedāvājuma trūkums jauniešiem, nelielais valsts budžeta finansējums sabiedriskajiem medijiem, žurnālistu izglītībai un mediju pēctecībai, žurnālistikas ētikas standartu izplūdušās robežas un žurnālistu kā profesionālās kopienas vājā solidaritāte un vienotība. Visas šīs minētas problēmas kodē arī bažas par Latvijas mediju vides un daudzveidības turpmāko situāciju,” secina zinātniece, gan piebilstot, ka Latvijas mediju vide ir mainīga un dinamiska – top jauni mediji, mainās to īpašnieki, līdz ar to grāmatas iznākšanas brīdī šī vide būs citādāka nekā tā tikusi aprakstīta pētījumos.
