Tiekamies Tukumā! – Pilsētas svētki 2024
Tā, stāstot par to, kas sagaidāms Tukuma novada svētkos, kas notiks no 18. līdz 21. jūlijam, saka Tukuma kultūras nama direktore Anete Pitena. Līdz brīdim, kad novads svinēs svētkus, palikuši tieši divi mēneši. Ir zināms, ka dziedātāji izdzied dziesmas un dejotāji izdejo dejas, kas veido svētku kulminācijas notikumu – lieluzvedumu «Precību tirgus atkal Tukumā», bet – kur un ko vēl redzēsim un piedzīvosim svētkos, to vaicājām A. Pitenai.
Svētki visam novadam
– Tātad – ar ko mūs pārsteigs šī gada svētki?
– Šie būs visa novada svētki, kurus veidojam kopā ar pagastu un pilsētu kultūras nozares kolēģiem. Var teikt, ka tā būs pirmā reize, kad tādā lielā sastāvā tiksimies un svinēsim svētkus kopā. Visas pilsētas un visi pagasti. Vēl viens jaunums ir tāds, ka esam aizgājuši no virsnosaukuma «Precību spēles» – sapratām, ka ar to mēs sevi kaut kādā tēmu lokā ierobežojam. It īpaši, ņemot vērā to, ka mums ir jārēķinās arī ar Pasaules čempionāta posmu rallijā. Protams, mēs neizslēdzam precēšanās tematiku, ja kāds no novada kolēģiem gribētu to attēlot savos priekšnesumos vai dižošanās konceptā, bet mēs Precību tirgus sadaļu esam atstājuši lieluzvedumam, kur notiks šīs senās tradīcijas rekonstrukcija.
– Vai svētkiem būs vienots nosaukums?
– Esam formulējuši to šādi – tie būs novada svētki «Tiekamies Tukumā.
– Kas un kad ir ieplānots?
– Novada svētki sāksies 18. jūlijā ar to ieskandināšanas koncertu Durbes pilī.
- jūlija piektdiena paies rallija zīmē, jau sākot no agra rīta līdz pat 16.00, kad mūsu pilsētai jābūt gatavai uzņemt milzīgu viesu skaitu. Prognozēs izskanēja 50 000… Protams, nebūs jau gluži tā, ka viņi visi vienlaikus šeit ieradīsies, bet ar to jārēķinās, ka būs daudz tehniskas dabas jautājumu un ierobežojumu. Galvenā informācija, kuru esam centušies nodot mūsu uzņēmējiem, ir tāda, ka viņiem jābūt gataviem apkalpot daudz cilvēku, kas gribēs ēst, dzert un iet uz tualeti, turklāt viņi gribēs to izdarīt maksimāli ātri. Tas mūsu ēdinātājiem un tirgotājiem būs liels izaicinājums. Ir zināms, ka kopā ar rallija komandu ieradīsies arī ēdināšanas vagoniņu karavāna, kas parasti piedalās šādos rallija posmos. Sākumā bijām plānojuši skvērā pie «NTZ» vēl aicināt atsevišķus ēdinātājus, bet nav pārliecības, vai tas būs nepieciešams, jo tie īstie rallija fani būs nevis pilsētā, bet tajā pareizajā trases līkumā… Pasākuma laikā pilsētā noteikti vairāk būs vietējie cilvēki, kas gribēs paskatīties, uzzināt, nofotografēties, bet, protams, kaut kādos starpposmos droši vien te iebrauks arī tie 50 000 rallija fanu, nu kaut vai lai aizietu līdz veikalam…
Jāpiezīmē, ka rallija tiešraides visas četras sacensību dienas interesenti varēs vērot uz lielā ekrāna laukumā pie Sinagogas.
– Minējāt, ka rallija aktivitātes būs līdz 16.00. Kas notiks pēc tam?
– Kad dzīvais rallijs no pilsētas būs aizgājis, piektdienas vakarā 19.00 plānojam svētku atklāšanas programmu Brīvības laukumā, kuru veido režisore Liene Bēniņa un mūziķis Rihards Jakuško. Tajā piedalīsies novada jaunie mākslinieki, kurus gribam izcelt un parādīt – visus dalībniekus zināsim jūnija sākumā. Pēc šīs atklāšanas programmas būs neliela iesildīšanās ballīte kopā ar grupu «Dziļi violets» un Santu Dejus, lai jau nākamajā dienā ar jauniem spēkiem varam pilnvērtīgi izbaudīt svētku kulminācijas programmu 20. jūlijā.
Notikumi visas dienas garumā
– Sestdiena vienmēr ir bijusi svētku galvenā diena.
– Tās tas būs arī šogad. 20. jūlijs būs svētku galvenā diena ar piecām norises vietām pilsētā. Viena no tām būs Pilsētas parks, kur veidojam plašu programmu bērniem un jauniešiem – būs gan sporta aktivitātes, gan radošās darbnīcas, zinātniskie eksperimenti, meistarklases. Parka vidū būs skatuve, kur uzstāties aicināti mazie dziedātāji un dejotāji. Pēcpusdienā būs jauniešu veidotā programma ar diskusijām, dažādi vietēja mēroga grupu un solistu priekšnesumi, bet centrālā māksliniece te būs Būū, kura ir ļoti gaidīta jauniešu vidū. Vēl parkā, kā jau minēju, esam plānojuši arī sporta aktivitātes visas dienas garumā, turklāt vairāk ar domu, lai katrs varētu pamēģināt kādu no mūsu pilsētā pieejamajiem sporta veidiem – BMX, basketbolu, skeitbordu, breiku, karate, vieglatlētiku, futbolu u.c. Iespējams, tur būs arī ielu vingrotāji un parkūristi, bet šobrīd vēl vērtējam, vai varam nodrošināt aprīkojumu.
Nākamais punkts ir Mākslinieku iela Harmonijas ielā. Šogad šīs programmas veidošanā vairāk iesaistīsies arī Mākslas muzejs, literāti un Tukuma bibliotēka, kā arī, protams, Tukuma Mākslinieku grupa, kas svētku programmu Harmonijas ielā veido jau daudzus gadus. Pamata lietas, ko ikviens gaida no Mākslinieku ielas, ir mūzika, radoša darbošanās un mākslas darbu izstādes. Tas viss būs, bet šobrīd plānojam, kā šo piedāvājumu vēl dažādot.
Centrālā skatuve būs Brīvības laukumā, kur visus aicinās svētku īpašais notikums – novada stāstu programma. Te būs tā vieta, kur mēs katrs varēsim padižoties – izstāstīt savu stāstu un kopā veidot vienu kopīgu novada stāstu, kuru mums palīdzēs iepazīt šīs programmas vadītājs aktieris Dainis Gaidelis. Dzīvē tie būs īsi skatuves priekšnesumi brīvi izvēlētā mākslinieciskās izteiksmes formā – tādas kā spilgtas katra pagasta un pilsētu vizītkartes. Šo programmu veido svētku režisore Liene Bēniņa ciešā sadarbībā ar mūsu novada kolēģiem, ar kuriem izveidojusies tiešām laba sadarbība. Tāpēc, domāju, viss izdosies lieliski. Mums bija forša tikšanās Lapmežciemā, kur katrs kultūras jomas pārstāvis izstāstīja, ar ko viņa pārstāvētais pagasts vai pilsēta lepojas, kas ir tie raksturīgākie identitātes pieturpunkti. Tur bija daudz sirsnīgu, komisku un pārsteidzošu stāstu, kurus ņēmām par pamatu programmas scenārija veidošanai.
– Kas pārstāvēs Tukumu?
– Tukums šobrīd vēl raksta savu stāstu. To veidojam kopā ar Tukuma muzeju un Tūrisma un mantojuma nodaļas kolēģiem. Tā pamatā būs interesantākie fakti no pētījuma «Mainīgais Tukums», pie kura patlaban strādā muzeja kolēģi. Kad tie būs savīti vienā veselā stāstā, tad kopā ar režisori vienosimies, kā to vislabāk ietērpt skatuves formātā.
– Cik ilgs laiks būs katrai vizītkartei?
– Šobrīd izskatās, ka no 15 līdz 30 minūtēm. Tas arī no skatītāja uztveres viedokļa būtu optimāli.
Tirgošanās un ballītes
– Vai šie kolektīvi uzstāsies vēl kaut kur pilsētā?
– Iespējams, kāds no šiem māksliniekiem pēc uzstāšanās uz skatuves dosies atbalstīt savējos uz svētku tirgu Pils ielā, kur notiks lielā dižošanās. Tirgus pirmo daļu veidos pagasti un pilsētas kopā ar saviem uzņēmējiem, kurus viņi ir īpaši uzrunājuši un kas viņus reprezentē. Mūsu vēlme ir tāda, lai tiktu padomāts arī par vizuālo noformējumu un lai uzreiz redzam – te ir Džūkste, te Engure, te Jaunpils, te Kandava… Tālāk šo tirgu veidos visi pārējie tirgotāji – amatnieki, mājražotāji, stādu tirgotāji un citi. Mēs prognozējam, ka tie būs aptuveni 200 tirgotāju. Ēdinātāji, kā ierasts, būs Ēdamielā pie universālveikala. Un, līdzīgi kā pagastu un pilsētu vizītkartēs, tā arī tirgū gribam turpināt svētku ideju – ka mēs iznākam ielās un parādām to, kas mums ir un ar ko lepojamies. Tāpēc prioritāte arī tirgū un Ēdamielā tiks dota vietējiem uzņēmējiem – ēdinātājiem, zivju un gaļas kūpinātājiem, vīna darītājiem, maizes cepējiem, siera sējējiem, konditoriem un citiem, lai gan pašu cilvēki, gan viesi varētu nobaudīt Tukuma novada garšu.
– Teicāt, ka būs vairākas ballītes…
– Sestdienas vakarā kopā būs pavisam četras ballītes. «Tukku Magi» pagalmā, kas svētkos būs vēl viena īpašā vieta, notiks diskonakts – ar dīdžejiem, ekrāniem, spoguļbumbām un visu pārējo, kas kārtīgā diskotēkā iederas. Brīvības laukumā būs zaļumballe, kur spēlēs mūsu pūtēju orķestris «Tukums» un pēc tam – «TirkīzBand» no Jelgavas. Diskotēka jauniešiem būs arī Pilsētas parkā, savukārt Durbes estrādē pēc lieluzveduma būs īsa ballīte dalībniekiem un skatītājiem, kurā spēlēs Kristaps Krievkalns ar grupu, piesaistot arī kādu solistu. Visas ballītes notiks līdz trijiem naktī.
Precību spēles ar sievas meklēšanu…
– Notikums, kam amatiermākslas kolektīvi gatavojas jau mēnešiem, ir lieluzvedums Durbes estrādē.
– Tas tiešam būs lieluzvedums, kurā, kā esam rēķinājuši, piedalīsies līdz 2000 dalībnieku. To veido režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, virsvadītāji Zanda Mūrniece un Romāns Vanags, kā arī viņa palīgi Lāsma Pommere un Rūdolfs Bacāns. Mūzikālā partitūra ir Kristapa Krievkalna un viņa grupas pārziņā, bet tautas mūzikas krāsu iedos Ieva Nīmane ar dažādiem pūšamajiem instrumentiem. Scenāriju raksta Arturs Dīcis, kurš būs arī teicējs un galvenais varonis, kas dosies uz Precību tirgu meklēt sev sievu. Savukārt mēs vēl meklējam sievas lomas atveidotāju. Veidojot lieluzveduma režiju, Reinis ir uzgājis stāstus «Periodika.lv» par notikumiem, kas reiz šādos Precību tirgos atgadījušies, un tos arī iekļāvis uzvedumā, piemēram, horeogrāfs Jānis Ērglis veidos laukuma iestudējumu – vīru kautiņa deju, kas balstīta patiesā notikumā. Esam arī piesaistījuši mākslinieci Baibu Litiņu, kas palīdzēs saplānot tērpus atbilstoši režisora iecerei – lai kori un dejotāji izskatās nevis kā amatiermākslas kolektīvi, bet kā Precību tirgus apmeklētāji. Visa scenogrāfija tiek plānota un veidota tā, lai kopā tiktu radīta šī tirgus atmosfēra.
– Par prasībām tērpiem jau dzirdētas atsauksmes…
– Tajā nav nekā sarežģīta, viss ir izskaidrots un aprakstīts – māksliniece ir sagatavojusi rekomendācijas, kurās varam izlasīt, kā tolaik cilvēki ģērbās, izskatījās; ir daudz bilžu un ļoti konkrēti priekšlikumi, kā esošo koncerttērpu vai tautas tērpu papildināt tā, kā tas vajadzīgs uzvedumam. Svarīgi, lai katrs kolektīvs šos ieteikumus izlasa un savstarpēji pārrunā, izvēloties savai situācijai labāko variantu. Nevienam nav jāšuj jauni tērpi, tikai jāizvēlas, kurš tērps labāk der kā bāze, un tad to var papildināt ar priekšautu, lakatiņu, šallīti, cepurīti… Katrā kultūras namā ir noliktavas, kur var visu ko piemērotu atrast. Turklāt 2. jūnijā būs kopmēģinājums, un tad katrs kolektīvs ar mākslinieci varēs aprunāties. Viss manis teiktais lielākoties attiecas uz koriem, jo dejotājiem ir noteikts, kuras dejas kādos tērpos jādejo.
– Kas vēl šobrīd tiek darīts?
– Kolektīvi apgūst repertuāru. Kristaps Krievkalns un Edgars Linde veido aranžijas visai mūzikai. Trijos priekšnesumos kori uzstāsies kopā ar dejotājiem, savukārt dejotājiem nepieciešamo mūziku izpildīs vokālais ansamblis, kura veidošanu un virsvadību uzņēmies mūsu diriģents Rūdolfs Bacāns. Esam uzrunājuši labāko vietējo ansambļu dziedātājus no Jaunpils «Vocalica» un Kandavas Dāmu grupas. Papildu piesaistīsim dažas vīru balsis. Mēs cenšamies svētkos iesaistīt pēc iespējas vairāk savu cilvēku, jo tas atbilst arī šo svētku pamatdomai, kas caurvijas visiem notikumiem – dižojamies ar to, kas ir mums pašiem – arī lieluzvedumā.
– Un noformējums, scenogrāfija?
– Šobrīd mēs meklējam informāciju par pieejamām detaļām, piemēram, par braucošiem retro auto, par mājdzīvniekiem un tamlīdzīgi, lai radītu tirgus atmosfēru. Esam uzrunājuši arī vietējās amatnieku un rokdarbnieku studijas, aicinot piedalīties lieluzvedumā un būt daļai no tā scenogrāfijas.
– Būs vēl kādi svētku pārsteigumi?
– Mums ir vēl viena svētku sadaļa, ko esam nodefinējuši par svētku “ogām” pilsētvidē. Pagaidām varu apstiprināt tikai vienu – vertikālo gaisa šovu, iespējams, uz Tukuma 2. vidusskolas vai Tukuma poliklīnikas fasādes, bet vēl tiek vērtēti tehniskie nosacījumi. Tie būs divi vai trīs piloti, kas virvēs dejos uz ēkas fasādes; tā būs īpaši mūsu svētkiem veidota horeogrāfija, mūzikas un gaismu partitūra. Plānots, ka būs vairāki priekšnesumi piektdienas un sestdienas vakarā. Par otru “ogu” vēl domājam, jo viss atkarīgs no finansējuma.
– Kas notiks svētdien?
– Svētdien būs Jaunmoku pils dārza svētki «Tikšanas, satikšanās, atkalredzēšanās». Mēs nolēmām, ka nekonkurēsim savā starpā un pilsētai šajā dienā ļausim atpūsties. Dārza svētku programmu Jaunmoku pils kolēģi sola ļoti bagātīgu un visas dienas garumā. Tās lielākie notikumi būs zīmējumu teātris bērniem «Trīs labas lietas» (14.00), Liepājas teātris ar izrādi «Miljons labas lietas» (16.00), bet vakara izskaņā 18.00 būs koncerts kopā ar SHIPSEA un pavadošo grupu. Atsevišķas dārza svētku norises plānotas ar ieejas maksu.
– Un kādas būs svētku izmaksas?
– Teikšu, kā ir, – viss izmaksā ļoti dārgi, jo īpaši tehniskais nodrošinājums, aprīkojums. Šobrīd kopējās svētku izmaksas ir 230 000 eiro (salīdzinājums ar pagājušo???). Mums bija diskusijas par to, vai uz lieluzvedumu pārdot biļetes, lai tā nosegtu daļu izdevumu. Manuprāt, par tik grandiozu notikumu var prasīt samaksu, kaut vai ļoti demokrātisku. Tomēr ar pašvaldības vadību vienojāmies, ka biļešu nebūs, jo arī estrādes nožogošana, apsardze, biļešu tirdzniecība rada noteiktas un gana lielas izmaksas.
– Vēl viens jautājums ir par šīs vasaras pasākumu kopumu ar nosaukumu «Tiekamies Tukumā». Vai tie ir Tukuma kultūras nama rīkotie pasākumi? Šis ir lasītāju uzdots jautājums.
– Jā, tā ir afiša ar mūsu rīkotajiem notikumiem šajā vasarā, un daļu no tiem veidojam kopā ar saviem sadarbības partneriem. Manuprāt, šīs vasaras programma sanākusi ļoti interesanta un daudzveidīga, tāpēc, galvenais, lai cilvēki par to laikus uzzina un pasākumus arī apmeklē. Protams, jūnijā publicēsim arī daudz plašāku informāciju tieši par novada svētku programmu – būs afišas, baneri, mazās programmiņas. Tāpēc – tiekamies Tukumā!
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
