Nezināmas izcelsmes graudi
“Šim graudu importam ir daudz dziļāks zemteksts. To apliecina statistikas dati, kas vēsta, ka šie importa apjomi ir jūtami pieauguši tieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un tas ir saprotams – ir valstis, kurās ir stingri ierobežojumi, tāpēc tiek izmantota iespēja ar dempinga cenu pārdot graudus tur, kur tas ir iespējams. Tāpēc mēs aicinām valdību aizsargāt mūsu tirgu, jo tas ir jautājums arī par graudu kvalitāti. Prasības Latvijā ir, teikšu, kā ir – ir drakoniskas – ir jābūt precīzai uzskaitei par miglošanu, mēslošanu, jābūt izsekojamībai utt., taču – kāda ir no Krievijas ievesto graudu izsekojamība – nekāda! Kas attiecas uz tranzītu – katram graudam zīmogu neuzliksi. Jā, varbūt šie graudi nepaliek Latvijā, bet Polijā, taču tie vienalga ietekmē kopējo Eiropas savienības tirgu un mūsu graudaudzētājus. Tai pat laikā – lētos izejmateriālus, minerālmēslus pirkt nav atļauts, jo ir sankcijas. Tā nu mēs iepērkam dārgos minerālmēslus, kas tiek piegādāti no trešajām valstīm, taču ražotājs, iespējams, ir viens un tas pats. Arī te ir, ko padomāt.”
Jaunā atbalsta sistēma sarežģīta, birokrātija – liela
Vēl viena no lauksaimnieku prasībām ir izveidot un apstiprināt Eiropas Komisijā vienkāršu atbalsta sistēmu, samazinot pasākumu skaitu un sadrumstalotību. Vaicāta, vai jaunajā plānošanas periodā bijis vieglāk vai sarežģītāk pieteikties atbalstam, D. Vasermane skaidroja, ka līdz 2023. gadam sistēma bijusi skaidra: “Bija skaidrs pamatmaksājums un tas, ko var saņemt papildus, bet jaunajā sistēmā skaidrība bija maza – ir sešas ekoshēmas, kurām vēl ir apakšpunkti… Sarakstīju, kā pratu, un braucu uz klātienes konsultāciju Talsos, kur lūdzu padomu. Tur man laipni palīdzēja, un 10 minūšu laikā viss bija kārtībā, bet tā īsti saprotams, kas un par ko tiek maksāts, tā arī nepalika. Zinu, ka bija zemnieki, kas pieteicās tikai uz pamata atbalstu, un tikai tādēļ, ka neizprata jauno sistēmu, nepieteicas uz to atbalstu, kādu būtu varējuši saņemt.”
Vasermane minēja vēl vienu no lauksaimnieku prasībām, kas saistīta ar birokrātiju: “Lauksaimniekiem ir jāatskaitās par katru kustību. Lielās saimniecības noteikti tam algo cilvēku, kas visus šos dokumentus aizpilda, bet mazākās saimniecībās – cik nu kurš spēj būt attapīgs un advancēts, kā moderni saka, tik arī ir. Iestāžu izveidotās sistēmas nereti tiešām ir sarežģītas un neizprotamas, turklāt nav īstas skaidrības, vai visi iesniegtie dati, piemēram, par tiešo sēju, bezaršanas tehnoloģiju, minerālmēslu izkliedi, miglošanu, vispār kādam ir vajadzīgi – vai nav kā kādreiz ar papīra atskaitēm, kuras vienkārši salika kaudzītē…”
PVN samazinātā likme ir nepieciešama
“Es uzskatu, ka ir jāatgriežas pie samazinātas 5% PVN likmes augļiem, ogām, dārzeņiem, veicinot vietējo produktu īpatsvaru veikalos. Tas ir sens stāsts; vienu brīdi jau bija šie saulainie gadi ar zemāku PVN likmi; arī pirms vēlēšanām tika solīts pie tās atgriezties, tai skaitā pienam, svaigai gaļai, maizei, bet tā tas arī palika solījumu līmenī. Jā, šie 12% ir mazāk nekā pilnā likme, taču – kāpēc ne 5%? Cilvēks viena burkāna vietā nopirktu divus, nopirktu vēl kaut ko, un valsts savu nodokļa daļu saņemtu tāpat, bet, galvenais, ka visu būtu ieguvēji.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
