Novada domes Kultūras komisijā Kur paliek mūsu nauda? MAF
Pirms nedēļas – 7. novembrī – notika Tukuma novada domes Kultūras komisijas sēde, kas tika aizvadīta diezgan vētraini. Tā kā lemšanai iesniegto jautājumu, kā parasti, nebija, komisijas pārstāvjiem savukārt radās jautājums, vai šāda atsēdēšana vispār kādam ir vajadzīga?! Komisijas pārstāvji arī norādīja, ka ar kultūru saistītie jautājumi visbiežāk tiek izlemti tā, ka nereti ne tikai komisija, bet arī kultūras darbinieki par tiem neko nezina vai vienkārši tiek nolikti fakta priekšā. Taču plašākai diskusijai sabiedrībā, ko tad arī pārstāv šī komisija, tie netiek nodoti.
Tomēr vispirms vairākas, tai skaitā, – arī priecīgas – informācijas.
Prieks par Literatūras pilsētu
Sākot komisijas sēdi, kultūras speciāliste Iveta Grunte kā nozīmīgāko notikumu minēja Tukuma iekļaušanu UNESCO Literatūras pilsētu godā. Interesējoties, kāds finansējums šim mērķiem tiek plānots, komisijas pārstāve Santa Laurinoviča skaidroja, ka projekta pieteikumā jau ir ierakstīts, ka pirmajā – 2024. gadā – no pašvaldības budžeta šim mērķim jāparedz 40 000 eiro, 2025. – 50 000 eiro, 2026. – 60 000 eiro un 2027. – 85 000 eiro. Tāpat ir apņemšanas attīstīt Rakstnieku jeb Tairas māju, ko māksliniece Taira Haļapina novēlēja pašvaldībai. Pēc tam tiek veikts izvērtējums un nosprausti jauni mērķi. Pagaidām šī nauda, kā skaidroja I. Grunte, vēl nodaļas budžetā nav iezīmēta, jo budžets ir tikai darba stadijā.
Dace Ernšteine interesējās, vai nav domāts aktualizēt Kultūrvides attīstības plānu līdz 2025. gadam, jo UNESCO pieteikumā ir atsauce uz to. Taču šis plāns tika apstiprināts 2020. gadā un tajā iekļauta tikai agrākā Tukuma novada teritorija, bet ne viss lielais novads. ”Jau divās sēdēs esmu teikusi, ka šis plāns ir jāpārstrādā vai jāpaplašina, iekļaujot vēl trīs bijušos novadus, – šis tad būtu darbs kultūras komisijai,” skaidroja Dace. Sēdes vadītāja Kristīne Liepiņa solīja uz nākamo tikšanos pieaicināt Attīstības nodaļas speciālistes, lai tās izskaidrotu situāciju.
Jauns cilvēks komandā
Komisijas sēdē ar sevi iepazīstināja jaunā Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Laura Stūrīte, kas darbu pašvaldībā sāka 1. novembrī. Viņa atzina, ka komisijas dalībnieki kultūras jautājumos ir kompetentāki par viņu, tāpēc būs iespējas daudz ko mācīties, bet nākamais gads būšot interesants un izaicinājumiem bagāts. Viņa pauda cerību, ka būs laba un radoša sadarbība UNESCO radošo pilsētu tīkla ietvaros, un, lai arī pagaidām viss šis ir ļoti sākuma stadijā, viņa to redz kā milzīgu iespēju iedot pozitīvu grūdienu visai kultūras nozarei novadā.
Bibliotēku akreditācija notikusi
Vēl viens liels notikums bijusi bibliotēku akreditācija, kas norisinās reizi piecos gados, bet nu tā sekmīgi aizvadīta. Daļu bibliotēku komisija apskatīja klātienē, ar citiem darbiniekiem situāciju pārrunāja, un tagad tiek gaidīts atzinums. Kā jau šur tur izskanējis, komisija bijusi ļoti stingra, tomēr, kā uzsvēra I. Grunte, esot jāatzīst, ka ne visās bibliotēkās viss bijis izdarīts, tāpēc jāturpina strādāt.
Skašu datumi – zināmi
- Grunte arī informēja, ka ir salikti gandrīz visi skašu datumi 2024. gadā: vokālo ansambļu skate būs 6. aprīlī, koru skate – 20. aprīlī, deju skate – 13. aprīlī, pirms tam – 3. un 10. martā Slampes kultūras pilī būs deju dižkoncerti. Tiek plānoti arī Precību spēļu lieluzveduma kopmēģinājumi.
Par slodzēm un atalgojumu
Vēl I. Grunte pieminēja Dziesmu svētku konferenci. Tā noslēgusies ar kultūras darbinieku parakstītu rezolūciju, kas tiks iesniegta valdībā: “Galvenais jautājums ir par slodzēm, par ko kultūras darbinieki ir satraukušies, jo vadītāji nedrīkst strādāt vairāk par 1,3 slodzēm kopā, piemēram, skolā un ar amatiermākslas kolektīviem. Rezolūcijā lūdzām atstāt vienu slodzi pamatdarbā un vienu slodzi, strādājot ar pulciņiem. Lielākā problēma tā, ka vadītājus jau tā ir grūti piesaistīt, tāpēc – ja cilvēks vēlas ar kolektīviem strādāt, tas būtu jāatbalsta. Ļoti ceram, ka šim būs risinājums.”
Vēl bija sarunas par atalgojumu – par mērķdotāciju amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai: “Ja mērķdotācija, piemēram, G1 grupā ir 39 eiro pēc nodokļu nomaksas mēnesī, bet G2 grupā tie ir 19 eiro, tad kaut kas neliekas pareizi, jo šim kolektīva vadītājam ir jāuzņemas atbildība par Dziesmu un deju svētku procesu. Ministre solīja, ka šo naudu sameklēs, bet – ja to neatradīs, tad ķersies klāt Kultūras ministrijas budžetam. Un tad ir risks, ka varētu samazināties mūzikas un mākslas skolām paredzētais finansējums. Tā ka pagaidām nekāda risinājuma nav.”
Kam vajadzīga komisija, ja neko nelemj?!
Šāds jautājums komisijā izskanējis jau vairākkārt, jo, neskaitot informācijas, lemjamu vai vērtējamu jautājumu tajā tikpat kā nav. Kā atzina Ainars Plezers un Dace Liepiņa-Zusāne, kas darbojas arī sporta komisijā, tur katra sporta veida, katra sportista finansējums, apbalvojums vai konkursa nolikums tiek vispirms vērtēts komisijā un tikai tad nonāk uz deputātu galda. Kultūras jomā, viņuprāt, neviens šāds jautājums izlemts netiek, jo finansējuma dokumenti, konkursu nolikumi līdz tai pat nenonāk. I. Grunte atzina, ka komisija var tikai ieteikt, tā nevar nedz lemt, nedz apstiprināt. Taču A. Plezers iebilda, ka sporta komisijas viedoklī deputāti ieklausās, lai gan tai ir tieši tādas pašas pilnvaras kā kultūras komisijai. D. Ernšteine piebilda, ka komisija pārstāv iedzīvotāju viedokli un tai būtu vispirms jālemj par kultūras jautājumiem, kam trešajā lielākajā novadā noteikti būtu jārodas, taču – ja tādu nav, varbūt nav vērts darbu turpināt?… Linda Zemīte rosināja pārkārtot komisijas darbu, piemēram, attālināti, lai nebūtu jākavē pamatdarbs, piemēram, pārdesmit minūšu dēļ.
- Grunte skaidroja, ka jau vairākās sēdēs neviena iesniegta jautājuma neesot bijis, atskaitot vienu par pārapbedīšanu un vēl vienu saistībā ar Viju Artmani, līdz ar to – par ko lemt!? Arī no pašiem komisijas dalībniekiem nekādu jautājumu neesot bijis. D. Ernšteine šim iebilda un skaidroja, ka jautājumu ir daudz: gan par kultūras namu un kolektīvu vērtēšanu, kas nav komisijā pārrunāta; gan par iespējamo finansējumu dalībai citu valstu konkursos, kam varētu izstrādāt atsevišķu konkursa nolikumu; gan par atbalstu kolektīviem, kas nav kultūras (tautas) namu paspārnē. Šos jautājumus viņa solīja iesniegt rakstiski, lai nākamajā sēdē nodaļas vadība par tiem varētu sniegt skaidrojumu. I. Grunte skaidroja, ka par kultūras namu vērtēšanu gan visi kultūras darbinieki seminārā esot informēti. Tomēr D. Ernsteine iebilda, ka ne visiem viss bijis skaidrs.
Novada svētkos – lieluzvedums
Kultūras speciāliste I. Grunte vēl sēdē informēja par šovasar gaidāmajiem novada svētkiem «Precību spēles», kam jau ļoti aktīvi tiek strādāts kopā ar radošo grupu Rīgā: “Svētki notiks no 19. līdz 21. jūlijam. 19. jūlijā te būs Pasaules rallija čempionāta posms, kur ātrumposmi būs arī Smārdes un Sēmes pagastā. Šis notikums prasīs diezgan daudz darba, lai savienotu to ar svētkiem, bet vienlaikus tas pilsētai un novadam radīs lielu atpazīstamību un, protams, arī lielu cilvēku plūsmu. Pilsētas svētku režisore būs Liene Bēniņa, lieluzdevuma – Reinis Suhanovs. Lieluzvedums būs kā mazie Dziesmu un deju svētki par Precību tirgus tēmu. Tajā piedalīsies kori, deju kolektīvi, amatierteātru dalībnieki, kā arī Latvijā zināmi mākslinieki, kuru saknes ir Tukumā. Deju kolektīvu virsvadītāja Zanda Mūrniece dejotājiem jau repertuāru ir izveidojusi un darbs jau notiek. Savukārt koru repertuāru veido Romāns Vanags, kur vēl ir dažas nianses. Novada iedzīvotāji jau gatavojas šiem svētkiem, zina, kas būs jādara.”
Sēdē tika vaicāts, kādas varētu būtu lieluzveduma izmaksas un vai tās tiks iekļautas svētkiem paredzētajā naudas summā, vai arī tiks finansētas papildus, jo tieši no tā būs atkarīgs, cik lieli šie svētki būs? Sēdē arī tika paustas bažas, ka citiem svētku pasākumiem pāri varētu nekas daudz nepalikt… I. Grunte skaidroja, ka šis finansējums tiks plānots kultūras nama budžetā, par ko precīzāk zinot tā direktore Līga Dzelzkalēja, taču, tās varētu būt mazliet virs 100 000 eiro. I. Grunte: “Režisorei Lienei Bēniņai būs dažādi risinājuma varianti, bet vairāk informācijas par svētkiem varam sniegt nākamajā komisijas sēdē. Rallijam paredzētais līdzfinansējums – 40 000 eiro, par ko deputāti jau ir lēmuši, šajā summā neietilpst.”
Kad vēlāk sanāksmei pievienojās L/ Dzelzkalēja, viņa skaidroja, ka tiklīdz pašvaldības budžets būs salikts, būs arī zināms, kādu naudu plānots atvēlēt svētkiem.
Tomēr pašu izdomāta ideja
Diskusijas komisijas sēdē bija arī par to, vai tiešām Tukuma svētku koncepcijai jātop Rīgā – pēc domes vadības ierosmes, vai arī šī diskusija būtu jāsāk, piemēram, kultūras komisijā, izvērtējot iepriekšējo svētku pieredzi? Diemžēl atbildes uz šo jautājumu nebija, tāpēc lūdzām domes priekšsēdētāja vietnieces Ingas Priedes komentāru.
Kā jau pēc sēdes skaidroja I. Priede, pirmā saruna par svētkiem nav notikusi Rīgā, bet gan tepat, Tukuma domē, satiekoties Kultūras un sporta nodaļas, Tukuma kultūras nama darbiniekiem un domes vadībai. I. Priede: “Tā kā nākamajā gadā bija iecerēts rīkot visa novada svētkus, bija svarīgi saprast, kā to salikt kopā Precību spēlēs, un radās doma par lieluzvedumu, kā tas bija 2019. gadā. Režisore L. Bēniņa ieteica, ka ir jābūt diviem režisoriem – vienam par svētkiem un vienam par lieluzvedumu Durbes estrādē. Runājām, ka ir jāiesaista mūsu virsvadītāji, jāuzrunā režisors. Pēc tam bija tikšanās ar virsvadītājiem domē, un koru apriņķa virsvadītājs R. Vanags rosināja piesaistīt Reini Suhanovu. Viņš ir piekritis šo darbu uzņemties un kopā ar kultūras darbiniekiem jau strādā pie šīs idejas, bet domes vadība vairs šajā darbā nepiedalās.”
Pēc dzirdētā jāsecina, ka visdrīzāk atkal bija iztrūkusi vēlme vai iespēja sarunāties, jo – ja viss šis sēdē būtu paskaidrots, jautājumu nebūtu. Tiesa, tā nav vienīgā kļūme. Lai arī komisijas sēdē tika teikts, ka amatiermākslas kolektīvi par visu ir informēti un jau ir sākuši darbu pie svētku repertuāra, vismaz trīs koru dziedātāji apliecināja, ka vēl pagājušajā nedēļā par šādu lieluzvedumu nebija informēti…
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
