Nedēļas sākumā, 27. jūnijā, Matkulē brīvā dabā notika iedzīvotāju, pašvaldības pārstāvju un ceļu būves speciālistu sapulce. Mērķis bija no vienas puses informēt, no otras diskutēt par to, ko tad īsti var un vajag darīt ar autoceļa 1474 – Ķempji tiltu, kas atzīts par transporta kustībai bīstamu.
Pagaidu kompromiss
Par to, kas tad diskusiju rezultātā nolemts, vaicājām Matkules pagasta pārvaldes vadītājai Agnesei Vanagai. Viņa arī iezīmēja problēmas apmērus. Proti, ja pār šo tiltu vispār aizliedz braukt, tad ir pagastā iedzīvotāji, kam tas nozīmētu veikt iespaidīgu – aptuveni 30 kilometru garu – apkārtceļu. Tādēļ šī brīža risinājums, par ko vienojušies, – uzstādīt masas ierobežojumu jeb noteikt, ka tiltu var šķērsot ar transportu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas. Tātad būtībā te var braukt tikai vieglais auto, kas gan pilnībā, protams, tāpat neatrisina problēmu, skaidro pārvaldes vadītāja. Proti, šo ērto savienojumu līdz šim izmantojušas arī iespaidīgākas tehnikas vienības, kā arī jāņem vērā, ka iedzīvotāji reiz par reizei veic kādus būvniecības darbus, bet ar šī brīža ierobežojumiem… pat nelielu grants kravu nepievedīsi. Tieši tādēļ jādomā, ko ar tiltu darīt perspektīvā. Taču vispirms, uzsver A. Vanaga, speciālisti tiltu novērtēs rūpīgāk, ne tikai vizuāli, konkrēti aprēķinot, kādām slodzēm tas piemērots. Līdz šim, kā uzsver pārvaldes vadītāja, atzinumu sniedzis viens būvinspektors, apskatot tiltu vizuāli.
Vēl viens balsts radītu papildu plūdu draudus
Jāpiebilst, ka jautājums par konkrēto tiltu un tā stāvokli nebūt nav jauns. Jau 2013. gadā pat bijis projekts, kura aplēses liecināja, ka būves atjaunošana varētu izmaksāt pat 250 000 eiro (tika plānots kopā ar velomaršruta izveidi). Konkrētu iemeslu, kādēļ tas netika īstenots, Tukuma novada domes priekšsēdētājas vietniece, kā arī bijusī Kandavas novada vadītāja Inga Priede minēta nevarēja, jo tobrīd priekšsēdētājas amatā neesot bijusi. Bet nu, ļoti iespējams, pie vainas bijušas tieši tobrīd aplēstās augstās izmaksas.
Starp citu vēl pirms tam – 2009. gadā – apsvērts arī variants, ka varētu uzstādīt trešo balstu tilta vidū, kura betonēšanas darbus pat tolaik uzsācis uzņēmums «Kandavas ceļi». Darbi gan tika pārtraukti, un arī šobrīd iedzīvotāji, kas zina, kā Imulas upe uzvedas dažādos gadalaikos, šādam risinājumam iebilst. Iemesls galvenokārt tāds, ka palu laikā ūdens līmenis šajā vietā mēdzot paaugstināties līdz pat tiltam. Savukārt papildu šķērslis straumei varētu radīt plūdus arī apkārtnes teritorijā, kā arī pastiprinātāk tiktu bojāti esošie tilta balsti.
Apsver domu par šaurāku brauktuvi
Lai vai kā, šobrīd līdzekļu tāda mēroga atjaunošanai, kā to paredzējis iepriekš pieminētais projekts, pagastam un novada pašvaldībai kopumā nav. Tādēļ paralēli tiek apdomāts, cik varētu izmaksāt vienkāršākāki, mazāka vērienīgi risinājums, tostarp, piemēram, ja tilta brauktuves daļu samazinātu tiktāl, lai ar tehniku to varētu šķērsot pa vienu joslu, skaidro pārvaldes vadītāja. Taču vispirms būs vēl viens ekspertu atzinums un tikai tad vētīs, kur un vai vispār iespējams šiem darbiem piesaistīt finansējumu.
