Atkārtoti lemj par skolām
Viens no tādiem – jau vairākkārt apspriestais mazo skolu jautājums jeb, konkrētāk, Vānes un Zemītes sākumskolu tālākais liktenis. Dati, kā esam vēstījuši, daudz laba neliecina, jo skolēnu skaits šajās mācību iestādēs ir tiešām neliels (Vānē – 19 skolēni, Zemītē – 24. Tas – neskaitot pirmsskolas grupas.). Tieši tādēļ vismaz sākotnēji piedāvātais variants bija skolu reorganizācija, atstājot pagastos pirmsskolas grupas. Deputāti jau bija diskutējuši gari un plaši, tostarp arī iesaistot Vānes un Zemītes iedzīvotājus, un tas vienotais vēstījums sarunās abos pagastos uz vietas bija, ka jādod skolām vēl vienu iespēju. Vānē, jo reorganizācija no pamatskolas uz sākumskolu norisinājies vien tikko, kā arī mācību iestādei šajā gadā ir jauna direktore. Savukārt Zemītē īpaši tika izcelts tas, ka ir vienots kolektīvs un šo skolu par savu izvēlas arī to bērnu vecāki, kuru atvasēm iejusties lielākās skolās ir grūtības. Tukuma izglītības pārvaldes vadītāja gan norādīja, kad skolā trūkst speciālistu, lai speciālās mācību programmas, kas teorētiski Zemītē pastāv, pilnvērtīgi īstenotu, tomēr tas bija tikai viens no argumentiem.
Jautājums visbeidzot nonāca līdz lemšanai domē, un vismaz Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā vairākums deputātu balsoja pret piedāvāto reorganizāciju. Bet nu, acīmredzot, lai tomēr lēmums būtu objektīvāks un tiktu ņemts vērā arī to deputātu viedoklis, kuri nav konkrētās komitejas sastāvā, šis jautājums un tieši tādā formā, kā iepriekš, pārceļoja arī uz domes sēdi.
Vai pāragri?
Ņemot vērā, ka diskusijas jau ir notikušas daudzās un dažādās formās, novada domes priekšsēdētājas Guntars Važa pat vairākkārt mudināja vienkārši balsot katram pēc savas pārliecības un izpratnes. Tomēr deputāte un arī minētās komitejas vadītāja Ligita Gintere atgādināja jau par pieņemto lēmumu, piebilstot, ka, piemēram, Vānes iedzīvotāju konsultatīvā padome arī iestājusies pret reorganizāciju. Savukārt priekšsēdētāja vietniece Inga Priede uzsvēra, ka “nevajagot skriet ratiem pa priekšu”, jo valstiskā līmenī arī nekāds lēmums vēl neesot pieņemts, un šī brīža noteikumi neaizliedzot arī to, ka vienā klasē ir tikai viens pats skolēns….
Nelielai atkāpei, I. Priedes teiktajā taisnība ir tikai daļēji, jo tieši šobrīd Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrība atsākusi diskusijas par skolotāju atalgojumu – pieprasa tādu grafiku algu celšanai, par ko bijusi vienošanās iepriekš. Taču, piemēram, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš publiski jau vairākkārt izteicies, ka valsts to nevar atļauties, ja šī algu celšana neiet kopā ar arī jau agrāk pieteikto skolu tīkla sakārtošanu. Līdzīgi publiski izteicies arī Vides un aizsardzības ministrs Māris Sprindžuks (deputāte I. Priede ir šī ministra padomniece) – viņš norādīja, ka pašvaldības ar šo darbu pārlieku kavējoties. Te gan jāpiebilst, ka šie izteikumi ir pretrunā arī ministra pārstāvētā «Apvienotā saraksta» iepriekš pausto, kas savukārt atbalsta tieši LIZDA uzstādījumu, ka šie jautājumi – skolu tīkls un atalgojums – neesot tik tieši sasaistāmi. Bet nu tas būtiskākais šajā gadījumā, ka diskusija par skolu tīklu tieši šobrīd ir pat ļoti aktuāla, un, visticamāk, arī Tukuma novada pašvaldībai pie šī jautājuma tāpat vēl nāksies atgriezties.
Bet, atgriežoties pie domes sēdes, tajā bija pieaicināti arī pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvji. Piemēram, Eva Bērziņa no Vānes klātesošajiem atgādināja: jā, “finansiāli varbūt tas ir galīgi garām”, tomēr skolai jādod iespēja, jo, pirmkārt, tā vēlas iedzīvotāji, otrkārt, skola nupat, nupat vienu reorganizāciju jau piedzīvojusi. Savukārt Ērodeja Kirillova, runājot par Zemītes situāciju, vēl piebilda, ka neesot pārliecinošu argumentu par to, ka skolu reorganizēt ir ekonomiski izdevīga. Tāpat viņa atgādināja, ka skola esot ļoti nozīmīgā vietējai kopienai. Starp citu, jau iepriekš arī izskanējis pieņēmums, ka kaut kādā ziņā bērnu skaitu skolā Zemītē ietekmējuši arī pašvaldības lēmumi. Ē. Kirillova uzsvēra, ka, piemēram, netiekot pie iespējas īrēt ”speciālista dzīvokli” pagastā, iespējams, skola zaudējusi kādus sešus potenciālos audzēkņus! Deputāts Juris Šulcs gan iebilda, ka konkrētie gadījumi tik tieši saistāmi gan neesot.
No kaut kā nāksies arī atteikties
Nosacīti no otras jeb to deputātu puses, kas tomēr vairāk sliecās reorganizācijas virzienā, plašāki komentāri vismaz šajā sēdē neizskanēja. Bet, lūk, daži citās reizēs minētie argumentiem. Proti, pirmkārt, tās ir izmaksas uz vienu skolēnu, kas ir ļoti ievērojamas (izskanēja pat salīdzinājums ar dārgām privātām skolām). Otrkārt, izglītības kvalitāte, jo, kā apliecinot šī brīža situācija, mazajām skolām ar nelielu bērnu skaitu ir grūtāk piedāvāt pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu un attiecīgi – veidojas neaizpildītas vakances, kā tas ir arī Zemītē un Vānē. Treškārt, un kas uzsvērts pat vairākkārt – šāda situācija skolās nav izveidojusies tagad un šī novada ietvaros. Arī iedzīvotāju sapulcēs tika minēts, ka vēl Kandavas novada ietvaros bērnus no pagastiem pašvaldība vadājusi uz pilsētas skolām, tādējādi samazinot audzēkņu skaitu uz vietas. Tāpat tieši Kandavas pašvaldība nav ieguldījusi infrastruktūrā jeb pašās skolu ēkās vai arī, piemēram, iedzīvotāju daudzkārt pieminētājos bonusos pagastu skolēniem (brīvpusdienās un tamlīdzīgi). Savienojot to ar demogrāfisko situāciju, skolēnu skaits šajās skolās samazinājies ilgstošā laika posmā, nevis tikai šobrīd, kad jautājums par to reorganizāciju atkal nonācis darba kārtībā.
Tieši par ieguldījumiem un šajā sēdē īsi pirms balsojuma vēl atgādināja arī priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers. Viņš uzsvēra, ka uzticēt bērnu jeb jaunu audzēkņu piesaisti tikai pašiem iedzīvotājiem nebūtu pareizi, un tas nozīmējot – pašvaldībai būs jāiegulda, lai vecāki vēlētos savus bērnus uz šīm skolā vispār vest (šajā gadījumā runāja konkrēti par Vāni). Bet tā rezultātā no kaut kā cita pašvaldībai, visticamāk, būs jāatsakās, un tie varētu būt, piemēram, Čužu purva projekti, ledus halle vai kas cits, – skaidroja I. Valers.
Bet pats balsojums bija šāds: astoņiem deputātiem balsojot par, desmit pret un vienam domes pārstāvis atturoties, tika lemts, ka šobrīd reorganizācija nenotiks. Un tas, kā jau skaidrojām iepriekš, nozīmē, ka jauno mācību gadu gan Zemītes, gan arī Vānes skola uzsāks tieši tādā pašā formā, kāda tās ir jau šobrīd. Savukārt, vai pie jautājuma vēl atgriezīsies un vai deputātu nevienprātība, kā to apliecina šis lēmums, ar laiku varētu iet arī plašumā, – rādīs laiks.
Ieraksti un papildu apspriešana
Par citiem, varbūt ne tik sensitīviem jautājumiem. Kā jau minējām, daļa no tiem bija itin formāla. Piemēram, Tukuma sociālais dienests bija spiests mainīt savu nolikumu, jo mainīts arī likums, kas daļēji tā darbību regulē (Pašvaldību likums). Tāpat deputāti vienprātīgi lēma par Zantes ģimenes krīžu centra likvidāciju. Tā rezultātā saimniecību jeb ēku pārņems pagasta pārvalde, savukārt centra funkcijas, kā tas faktiski ir jau arī šobrīd, turpina pildīt nodibinājums «Zantes ģimenes atbalsta centrs».
Šomēnes bija veicamas arī izmaiņas nosacīti iekšējā domes darba kārtībā. Nu, piemēram, deputāti lēma, kā turpmāk strādās Vēsturisko ēku atjaunošanas izvērtēšanas komisijai. Te deputāts J. Šulcs gan ieinteresējās, vai tas, ka komisijas sēdes turpmāk tiks ierakstītas, būs tāda vispārējā kartība, vai tomēr tikai konkrētajā gadījumā “īpaša demokrātiska izpausme”? Tika skaidrots, ka šāds lēmums pieņemt, jo bijuši precedenti, kad atsevišķi komisijas locekļi protokolā rakstītājam nav piekrituši, tad nu ieraksts šo jautājumu risinās.
Jāpiebilst un jāatgādina, ka šobrīd tiek ierakstītas un pašvaldības mājas lapā pieejamas arī komiteju sēde. Savukārt, piemēram, lai apstiprinātu saistošos noteikumus vai to grozījumus, ir izveidots vēl viens starpposms – tie tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai jeb mums – iedzīvotājiem ir iespēja nākt klajā arī ar saviem ieteikumiem. Tieši šobrīd aktuāli ir noteikumi par to, kā pašvaldība atbalsta energoefektivitātes projektus un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanu. Tāpat tie ir noteikumi par Nekustamā īpašuma nodokli un tā atvieglojumiem Tukuma novadā.
Turpinās pārmaiņas
Vai arī citiem vārdiem runājot, arvien turpinās novadu apvienošanās process. Proti, pašvaldība ir pārskatījusi amatu sarakstus, tos aktualizējusi. Un tas viss ar mērķi gan izlīdzināt slodzes, gan arī atalgojumu novadā. Iepriekš un, vēl esot dažādos novados, piemēram, kultūras iestādēs tas atšķīrās gana ievērojami. Deputāte I. Priede, kas atzina, ka ar pēdējo redakciju gan neesot iepazinusies, piebilda, ka vismaz iepriekš bijušas atsevišķas neskaidrības. Nu, piemēram, par lietvežiem Kandavas un Engures Mūzikas un mākslas skolā – kāpēc tie neesot līdzvērtīgi? Tāpat tas esot arī ar atsevišķiem bibliotekāriem. Izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa skaidroja, ka diezgan rūpīgi viss izvērtēts, bet, ja nu kas, tiks veiktas izmaiņas. Un arī izpilddirektors Ivars Liepiņš apstiprināja, ka izmaiņas, visticamāk, būšot diezgan regulāras, jo darāmā, lai pārskatītu, izvērtētu visu pašvaldības struktūru kopumā, vēl gana. Piemēram, viens no tuvākajiem darbiem, kas iecerēts jau martā, – pārskatīt Kandavas kultūras un sporta centra darbu, to integrējot tajā sistēmā, kas ir pārējā novadā.
Gaidot mazuļus un projektus
Jeb šajā gadījumā – mazas līdaciņas. Proti, pašvaldība, kā skaidroja G. Važa, būs līdzdalīga divos projektos, kas, apstiprināšanas gadījumā ļaus papildināt Engures un Kaņiera ezeru zivju resursus. Engurē tie būs 20 000 līdaku mazuļu, un pašvaldības līdzfinansējums paredzēts 350 eiro apmērā, bet Kaņierī – 28 000 līdacēnu.
Tāpat sēdē apstiprināja arī pašvaldības organizētā projektu konkursa «Darām paši» nolikumu. Kā skaidroja L. Gintere, šogad ir palielināta gan konkursam atvēlētā kopsumma (35 000 eiro), gan arī tā nauda, ko var piesaistīt vienam projektam (līdz 1000). Pieteikšanās termiņi biedrībām un interešu kopām būs līdz 31. martam.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
