Kur paliek mūsu nauda? MAF
Novada domes komiteju sēdēs
Tukuma slimnīcā – ar zaudējumiem
SIA «Tukuma slimnīca», kā apstiprināja novada domes audita un kontroles nodaļas vadītāja Inese Valtere, 2023. gadu nostrādājusi ar zaudējumiem 226 867 eiro apmērā, kas ir salīdzinoši sliktāks rādītājs nekā vēl gadu iepriekš. Apgrozījums – ap septiņiem miljoniem eiro. Izvērstāku skaidrojumu par situāciju komitejā sniedza slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča. ”Slimnīcā ir 89 gultas, 264 darbinieki, no kuriem 64 – ārsti, vidējais medicīniskais personāls – 91. Ir, kur pietrūkst speciālistu, tomēr kopumā,” uzsvēra direktore, ”ar personālu slimnīca ir nodrošināta. Mērķi gan gada laikā nav mainījušies. Tāpat turpinās darbs pie Latvijas slimnīcu tīklojuma, kur Tukuma slimnīcai šobrīd ir noteikts tā sauktais 2. līmenis, kas tāds jau bijis arī līdz šim. Bet nu pavisam oficiāli noteikumos iekļauts arī tas, ka slimnīcā pieejams arī pediatrs jeb bērnu ārsts, kas strādā visu diennakti. Līdz šim tā ir bijusi pašas slimnīcas brīvprātīga izvēle. Akcents šajā līmenī gan uz ķirurģiju, terapiju un hronisko slimību ārstēšanu.”
Uzņemšanas nodaļa bijis mazāk pacientu
Dz. Rabkeviča arī pastāstīja par telpu sadalījumu – 69% no tām ir pašas slimnīcas lietošanā, bet atlikusī daļa nodota privatizācijai vai nomai (pārsvarā runa par poliklīniku). Domājot, plānojot dažādus pārbūves projektus, tā gan mēdzot būt neliela aizķeršanās, jo daļa telpu ir koplietošanas, līdz ar to jāparedz, ka projektā piedalās jeb piekrīt tos īstenot arī ārstu prakses.
Paanalizēts, protams, arī katras nodaļas darbs atsevišķi. Piemēram, Uzņemšanas nodaļa pagājušā gadā apkalpojusi nedaudz mazāk pacientu nekā iepriekš, tomēr tāpat vairāk nekā 7000 cilvēkus. No tiem 32% – stacionēti. Nodarbinātākā slimnīcā ir bijusi Bērnu un Terapijas nodaļa. Neskatoties uz to, ka darbs ar dažādām traumām, nav slimnīcas obligātais profils, tāpat ar tām nācies daudz strādāt, skaidroja Dz. Rabkeviča. Proti, Traumu nodaļā aprūpēti 27% no visiem pacientiem.
Pārsvarā pēc palīdzības Tukuma slimnīcā vērsušies tieši Tukuma novada iedzīvotāji, tomēr ir arī pacienti no kaimiņu pašvaldībām – Jelgavas, Rīgas, Rojas, Talsiem. Aktīvi Tukums sadarbojas arī ar lielajām slimnīcām jeb, precīzāk, Rīgas Stradiņa slimnīcu, kuras sadarbības teritorijā ir mūsu novads. Tas citu starpā nozīmē arī kopīgas darba sapulces reizi divās nedēļās.
Kur piepelnīt, kur – ietaupīt
Bet ja par naudu un zaudējumiem, tad, kā komitejas sēdē skaidroja Dz. Rabkeviča, tas, cik līdzekļu būtu nepieciešams, parādījies Covid-19 pandēmijas laikā. Vēl vairāk – 2021. gads bijis arī vienīgais, kad izdevies nostrādāt bez zaudējumiem. Šajā laikā slimnīca arī ieguvusi jaunas iekārtas. Tomēr šobrīd izmaksas stacionārā ir lielākas, nekā saņemtais finansējums. Līdzīgi arī ambulatorajā aprūpē, kur Nacionālais Veselības dienests norādījis, ka nevajadzētu pārstrādāt piešķirtās kvotas. Tomēr, stingri pieturoties pie apsolītā finansējuma robežām, veidosies rindas pie speciālistiem un, iespējams, kādus pakalpojumus nāktos arī pārskatīt, ko negribētos darīt, – skaidroja DZ. Rabkeviča. Līdz ar to arī šobrīd Tukuma slimnīca dara mazliet vairāk, nekā tas būtu paredzēts par valsts piešķirto finansējumu, vienlaikus cerot, ka būs solītā papildu nauda.
Kopumā NVD finansējuma daļa ir 88% apmērā no slimnīcai nepieciešamā finansējuma, pārējais jānopelna pašiem, piemēram, ar nomām vai maksas pakalpojumiem. Šo sadaļu gan plānots pārskatīt un cenas celt, lai naudas masu perspektīvā pieaudzētu.
Arvien slimnīcā ir arī sava Histoloģijas laboratorija, tomēr direktore neslēpa – tas ir dārgs prieks, ņemot vērā, piemēram, akreditācijas izmaksa. Arī darba apjoms neesot īsti konkurētspējīgs, tādēļ, kā būt tālāk – šobrīd pārdomu jautājums. Proti, vai saglabāt savu laboratoriju, kas, kā atzinusi akreditācijas komisija, strādā kvalitatīvi, vai tomēr domāt par ārpakalpojumu, sadarbību ar citu laboratoriju.
Taupot, kur tas iespējams, tostarp lūkojot, kur tiek tērēta enerģiju, apgalvoja direktore. Tukuma slimnīca ir ieguvusi Energopārvaldības sistēmas sertifikātu, taču tāpat arī turpina monitorēt, kur, kas un kā tiek tērēts. Lai pavirzītos vēl soli tālāk, ir iecerēts arī energoefektivitātes projekts, kas ļaus sakārtot ēku. Un, ja viss veiksies, kā iecerēts, šī gada laikā taps šīs pārbūves projekts. Paralēli plānots arī iegādāties iekārtas, kur finansējums pieejams no tā sauktā Atveseļošanās fonda, kā arī iesniegti projekti, lai atbalsta gadījumā varētu uzlabot Rehabilitācijas nodaļu, iegādātos gultas.
Speciālisti un tarifi
Šobrīd ministrijas līmenī tiek strādāts arī pie sistēmas, kas nozīmē piesaistīt darbam rezidentus jeb topošos ārstus. Dz. Rabkeviča skaidroja, ka arī Tukuma slimnīca ir gatava daudzās jomās tos uzņemt un mācīt, kas jau šobrīd tiekot darīts. Tāpat kā uz vietas apmācību var iziet māsas un māsu palīgi. Tas tiek darīts ar mērķi un cerību, ka kāds no šiem speciālistiem vēlāk Tukumā paliks arī strādāt. Šajā gadījumā liels pluss esot arī pašvaldības atbalsts, piebilda direktore.
Šī prezentācija gan tika noslēgta, atgriežoties atkal pie jautājuma par izaicinājumiem, kur citu starpā ir jau pieminētās izmaksas. Tas, kas nākamo gadu laikā paredzēts, ir tarifu pārskatīšana, proti, izvērtējot, cik tad daudz izmaksā slimnīcas sniegtie pakalpojumi.
Par krājumiem un darbiniekiem
Kā viena no ietaupīšanas iespējām tika minēta arī administratīvo izdevumu samazināšana, šajā gadījumā domājot darbinieku skaitu. Deputāte Agnese Ritene interesējās, kādas un kur šajā ziņā izmaiņas ir plānotas. Dz. Rabkeviča skaidroja, ka tas lielākoties saistīts ar saimniecības nodaļā nodarbinātajiem. Tāpat, kā minēts, šobrīd uz jautājuma zīmes ir laboratorija. Un ir arī citas nodaļas, kur, piemēram, darbinieks plāno doties pensijā, bet citu viņa vietā ņemt nav paredzēts – paredzēts pārdalīt funkcijas. Tā, palēnām, pamazām, arī šis jautājums tikšot sakārtots.
Vēl tika pieminēts civilās aizsardzības plāns. Dz. Rabkeviča skaidroja, ka arī tas, protams, ir papildu finansiālais slogs – nosacījums, ka slimnīcai jāveido un jāuztur krājumi vismaz trim mēnešiem uz priekšu. Komitejas vadītāja un deputāte Daces Lebeda interesējās, vai šajā gadījumā kaut kādā mērā nebūtu jāiesaistās arī pašvaldībai? Bet secinājums, pie kā nonāca, ka vispirms būtu nepieciešams visiem kopīgi satikties un civilās aizsardzības jautājumus pārrunāt, jo šobrīd, minēja slimnīcas direktore, ir tā sajūta, ka katrs dzīvojot mazliet izolēti…
Varbūt IRlavas slimnīcu pārdot?
Atskaiti par pērno gadu šajā sēdē bija sagatavojusi Irlavas Sarkanās krusta slimnīca. Bet vēl pirms tam D. Lebeda interesējās, vai nav plānots sakārtot jautājumu par ēku piederību, jo Irlavas slimnīca saimnieko Tukuma slimnīcas īpašumā? Dz. Rabkeviča skaidroja, ka šajā gadījumā ir divi varianti – vai nu kapitālsabiedrības tiek apvienotas, vai arī ēka tiek pārdota. Tukuma slimnīca būtu ieinteresēta otrajā variantā, jo tā ir iespēja ieguldīt savās vajadzībās. Katrā gadījumā šobrīd slimnīca tikvien kā noteikusi nomas maksu, kas atbilstoša Ministru kabineta noteikumiem.
Darbinieki un gultas
Iespējams tādēļ, ka šaurāka darbības joma, bet Irlavas Sarkanā krusta slimnīca ir noslēgusi ar nelielu, tomēr peļņu, mazliet vairāk nekā 2000 eiro apmērā, – apstiprināja I. Valtere. Šī summa tiek novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Kopējais apgrozījums – ap 600 000 eiro, kas ir par aptuveni 11 000 mazāks, nekā vēl gadu iepriekš. Kā atzina slimnīcas vadītājs Kaspars Kārkliņš, 2023. gads saistījies ar dažādu izmaksu kāpumu, tostarp, lai samaksātu, piemēram, virsstundas darbiniekiem. Personāls – arvien aktuāls jautājums, jo vidējais vecums šobrīd ir 53 gadi. Tomēr izdevies piesaistīt arī jaunus darbiniekus, tāpat slimnīca piedāvājot arī prakses vietas darbiniekiem un ir, kas paliekot arī strādāt Irlavā.
Tas, kas vēl viens izaicinājums pagājušajā gadā, skaidroja K. Kārkliņš, – slimnīca iekārtoja papildu gultas vietas. Šobrīd tās ir vien divas gultas plusā (kopumā 45), bet ir plānots šo palātu reorganizāciju turpināt. Ja vien telpas ļaus, iecerēts izveidot, piemēram, vēl septiņas, astoņas gultas vietas. Šobrīd aizņemtas 39 – bet šis skaits slimnīcā esot mainīgs lielums.
Pieprasīti uzlabojumi
Slimnīcu uzrauga Veselības dienests, kas arī seko līdzi tam, kā tiek izpildītas dažādas prasības. Tas, kas vēl līdz 2025. gadam būs vajadzīgs, jānodrošina papildu dušas. Pērn iegādāts arī transportlīdzeklis, kas sākotnēji bijis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto. Un tas arī būtībā pērnā gada galvenais ieguldījums. Vēl papildus veikti uzlabojumi arī apkures sistēmā, kur iepirkumu organizēja Tukuma slimnīca.
Šī gada plāns slimnīcai, kas jau īstenojas, – tā ir piesaistījusi sociālos rehabilitologus, lai stiprinātu, attīstītu šo pakalpojumu. Nākamgad plānota arī pārreģistrācija sociālo pakalpojumu reģistrā, ko jāveic ik pa pieciem gadiem. Vadītājs uzsvēra, ka gribētos mazāku personāla mainību nākotnē, kā arī piesaistīt vēl vienu ārstu-internistu, kas cieši saistīts ar dienas stacionāra pakalpojumu.
Tas, kas mainījies no šā gada 1. aprīļa – ir palielināta pakalpojuma cena – 17 eiro vietā uzturēšanās slimnīcā nu dienā izmaksā 34 eiro. Un, kā skaidroja K. Kārkliņš, maijā varēs spriest, kādu iespaidu tas atstāj uz iestādes budžetu.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
