Kur paliek mūsu nauda MAF
Problēma
Nu jau kādu laiku nebijām saņēmuši informāciju par to, kā veicas ar māju apsaimniekošanu Jauntukumā. Paklausot norādei uzņēmuma mājas lapā, aizsūtījām savu tālruņa numuru cerībā, ka kāds atzvanīs, tomēr pagāja mēnesis, un neviens tā arī nepiezvanīja. Par laimi uzzinājām, ka 29. maijā iecerēta tikšanās ar šī mikrorajona daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, un tā iegadījāmies tieši Parādes ielas 15. nama sapulcē. Tur arī uzzinājām, ka iedzīvotāju sapulces saplānotas trešdienās SIA «Jauntukums» telpās, Aviācijas ielā 18, un visi tiek laipni aicināti tajās aktīvi piedalīties un runāt par tiem darbiem, kas mājai būtu nepieciešami. Tiesa, Parādes ielu 15 pārstāvēja vien 10 iedzīvotāju…
Kas paveikts…
Tikšanās reizē SIA «Jauntukums» pārstāve Baiba Dančauska informēja, ka šajā mikrorajonā visām daudzdzīvokļu mājām ir veikta dabisko ventilācijas kanālu tīrīšana, kas ir jādara reizi desmit gados: “Jūsu mājai ar ventilācijas kanāliem viss ir kārtībā. Divas reizes gadā tiek veikta ēkas vizuālā apsekošana – tiek apskatītas komunikācijas un pati ēka, protams, vietās, kur var piekļūt. Pēc tam mēs kā apsaimniekotāji arī apkopojam savus secinājumus gan par ēkas stāvokli, gan arī par to, kas būtu jāizdara, lai uzlabotu tās stāvokli. Vizuālās apsekošanas akts kopā ar protokolu un uzkrājuma fonda atskaitēm tiks izsūtīts dzīvokļu īpašniekiem elektroniski, bet tiem iedzīvotājiem, kam nav e-pasta, šī informācija drukātā veidā tiks ievietota pastkastītē.
Lielākā problēma, kāda ir arī citām mājām, ir sliktais balkonu stāvoklis, tāpēc pamazām tie būtu jāatjauno. Protams, ir jāvērtē finansiālās iespējas, un atbilstoši tām varam atjaunot to bojātas daļas vai veikt pilno balkona renovāciju, ieskaitot balkona fasādes, lai visiem tās būtu vienādas. Vēl nākotnē jāplāno elektroinstalācijas nomaiņa koplietošanas telpās, būtu nepieciešams cokola daļas remonts, turklāt pagrabā vēl ir daļa veco, nenomainīto cauruļvadu…”
Aicina šķirot atkritumus
B. Dančinska: ”Atkritumu laukumos ir izvietoti bioloģisko atkritumu konteineri, taču, ņemot vērā, ka ir vasara un silts laiks, to izvešanas biežums ir palielināts – tas ir reizi nedēļā. Tuvākajā laikā šie konteineri tiks dezinficēti. Vēl viena piebilde – bioloģiskos atkritumus līdz konteineram varam aiznest ar spaini un izbērt, vai arī tos ievieto papīra vai bioloģiski noārdāmajās maisiņos. Atkritumu šķirošana ir katra iedzīvotāja atbildība – no tā, kā mēs atkritumus šķirosim, kā arī – cik daudz šķiroto atkritumu metīsim kopējā konteinerā, būs atkarīgs, cik arī maksāsim par atkritumu izvešanu.’
Iedzīvotāji iebilda, ka iepriekš runāts: ja daudzdzīvokļu mājas paliks SIA «Jauntukums» apsaimniekošanā, tad katrai mājai varētu uztaisīt atsevišķu atkritumu konteineru novietni. ”Šobrīd par to neviens vairs nerunā, bet situācija ir dramatiska – uz šiem konteineriem brauc visi, kam nav slinkums. No garāžām ved riepas un citus atkritumus, piebrauc no privātajām mājām un izmet atkritumus. Tagad, piemēram, māja Aviācijas ielā 6 ir pārgājuši pie apsaimniekotāja «Tukuma nami», un viņiem ir pašiem savs atkritumu laukums, bet mēs maksājam par visiem. Lai gan – pie mājas mums šādam laukumam vietas pietiktu,” iebilda iedzīvotāji.
Apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāve B. Dančauska tam piekrita negribīgi – viņasprāt, tas… neesot iespējams, jo ”jau vēsturiski Jauntukumā ir izveidoti koplaukumi. Turklāt, ja noliksiet savus konteinerus atsevišķi, tas vēl neatrisinās problēmu, ka citi uz tiem nenesīs savus atkritumus, jo cilvēks parasti izvēlas to vietu, kur ir tuvāk. Cita lieta ir slēgtie konteineru laukumi, taču tās ir būvniecības izmaksas un arī saskaņošana ar būvvaldi ir laikietilpīga, un vēl jāņem vērā, ka būs arī iebildumi no pašiem iedzīvotājiem – vienam nepatiks, ka novietne būs tuvāk viņa logiem, bet citam – ka viņa logiem, jo vasarā tas varētu nozīmēt smakas. Un vēl jāatceras, ka atkritumu savākšanas automašīnai jābūt brīvai piekļuvei šiem laukumiem. Taču – ja iedzīvotāji to vēlas, mēs to varam risināt.” Te gan iedzīvotāji iebilda, ka citi visdrīzāk savus atkritumus noliks pie šīs slēgtās novietnes, jo atpakaļ uz mājām tos tāpat neviens nenesīs.
Tomēr bija arī cits viedoklis, ka, uzliekot videonovērošanu, varētu no tā izvairīties. Tam atkal sekoja B. Dančauskas iebildumi: ”Lai uzliktu videonovērošanas kameras, ir jāsaņem visu īpašnieku simtprocentīga piekrišana, kas varētu radīt problēmas, jo jau tagad nav iespējams savākt kaut pusi īpašnieku piekrišanas.”
Vispirms iedzīvotājiem jāpārņem māja
Uz iedzīvotāju iebildumu, ka solījums par slēgtajiem atkritumu laukumiem un bērnu rotaļlaukumiem, ko apsaimniekotājs izteicis vēl 2023. gada martā, tomēr būtu jāpilda, B. Dančauska skaidroja, ka jau toreiz līdz ar šo solījumu iedzīvotājiem izteikts aicinājums pārņemt mājas: “Visas daudzdzīvokļu mājas vēsturiski ir pašvaldības bilancē, taču, lai pabeigtu dzīvokļu privatizācijas procesu, dzīvokļu īpašniekiem tās jāpārņem savā valdījumā un jāizvēlas pārvaldnieks. Dažas mājas Jauntukumā to ir izdarījušas, bet ne visas, taču lēmums ir jāpieņem visiem, un tad arī varēs runāt par darbiem.“
Tukuma novada pašvaldības speciāliste Ligita Proņina skaidroja, ka šai mājai reiz jau aptauja ir veikta, taču vajadzīgais balsu skaits mājas pārņemšanai tomēr neesot savākts. Vēl būtu labi, ja katra kāpņu telpa izvēlēta savu vecāko, kas tad arī kontaktētos ar apsaimniekotāju.
Lielākā problēma – neskaidras izmaksas
Vēl iedzīvotāji izteica pārmetumu, ka mājā veikto remontdarbu izmaksas nav skaidras, turklāt apsaimniekotājam, iespējams, pat nav savas remontdarbu brigādes: “Pagājušā gada nogalē tika remontēts mājas gals, bet pēc tam šī gada februārī – cokols. Visus darbus veica firmas no Rīgas un Saldus. Un izmaksas bija uz durvīm uzliktas, piemēram, 6000 eiro par mājas cokola remontu. Ieraugot tāmi, man sacēlās mati gaisā – «Hausmeistars» bija uztaisījis tāmi, bet apsaimniekotājs to pat nebija parakstījis; mēs par to vispār neko nezinājām… Tad jau sanāk tā, ka nekādas cenu aptaujas pat nav – cik uzņēmējs grib, tik paprasa, un apsaimniekotājs tikai mūsu naudu pārskaita, vārdu sakot, ar šo mūsu naudu dara, ko grib. Turklāt jūs uzrakstījāt, ka darbi tiek apmaksāti no uzkrājuma fonda, bet par to taču ir jālemj mums – dzīvokļu īpašniekiem. Piezvanīju uz SIA «Tukuma namiem» un vaicāju, cik viņiem izmaksā mājas cokola remonts, jo avīzē redzēju, ka Kurzemes ielas mājām tieši šis darbs tiek darīts, un uzzināju, ka kopējās izmaksas mājai ir ap 2000 eiro (bez PVN). «Tukuma namos» noskaidroju, ka tur apsaimniekošanas maksa ir 0,55 par m², no kuriem 0,10 eiro/m² aiziet remontdarbu uzkrājumam. Mūsu mājai ir 1900 m², tad kopā tie būtu 190 eiro mēnesī, kas tad būtu nolikti kā bankā – remontam. Bet te mēs neko nesaprotam. Mēs maksājam 0,55 eiro/m² apsaimniekošanas maksu un vēl uzkrājuma fondā. Tad kāpēc jūs šos darbus, kas bija tik steidzami darāmi, nefinansējāt par apsaimniekošanas naudu, bet tērējāt mūsu uzkrājuma fondu?” B. Dančauska skaidroja: ”Kas attiecas uz veicamo darbu nepieciešamību, Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 «Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu» nosaka, kas ir avārijas jeb nekavējoties veicamie remontdarbi, kā arī – kas ir ārpuskārtas darbi, kas ir obligāti jāveic, informējot mājas iedzīvotājus. Un tad vēl ir plānveida darbi, par kuriem lemj dzīvokļu īpašnieki.
Kas attiecas uz pārmetumu par darbinieku trūkumu, apsaimniekotājam ir tehniskā daļa Parādes ielā 5, kas tieši šobrīd remontē kāpņu telpu Jelgavas ielā 19, – kopumā mums strādā pieci cilvēki, kas paveic santehniskos un dažāda cita veida remontdarbus siltuma sistēmās, pļauj zāli, apgriež krūmus utt.. Taču lielākiem darbiem mēs piesaistām sadarbības partnerus ārpakalpojumā, un tad tiek izvērtēti vismaz divi vai trīs šo uzņēmēju piedāvājumi. Varam aizsūtīt iedzīvotājiem arī pārējās tāmes un pirms turpmāk veicamajiem lielajiem darbiem iepazīstināt iedzīvotājus ar visiem piedāvājumiem.
Bet, ja runājam par darbu izmaksām, – jo vairāk darbinieku mums būtu pastāvīgā darbā, jo tās būtu lielākas izmaksas, tāpēc ka atalgojuma un nodokļu slogs ir liels. Tāpēc lielāku darbu veicējus piesaistām tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Tieši tāpēc mēs arī neesam šogad paaugstinājuši apsaimniekošanas maksu, kā to šogad ir izdarījuši jau citi namu apsaimniekotāji.”
Jautājumi par apsaimniekošanas maksu
Uz iebildumu, ka pērn jau apsaimniekošanas maksa pacelta no 0,43 eiro/m² uz 0,55 eiro/m², uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka apsaimniekošanas maksas pieauguma pamatā ir ekonomiskais aprēķins – cenas ceļas it visam, tāpēc arī pērn šī maksa paaugstināta. “Jūsu mājas atlikums uz 31. martu ir 4264, 56 eiro. Jāņem vērā, ka ziemā maksā 0,05 par m² (bez PVN), bet laikā, kad nav apkures – 0,289 eiro (bez PVN),” skaidroja B. Dančauska. Iedzīvotāji te aizrādīja, ka uzkrājuma fondam nepiemēro PVN, taču apsaimniekotājs šo PVN piemēro abiem maksājumiem – gan apsaimniekošanas maksai, gan uzkrājumam. B. Dančauska skaidroja, ka iedzīvotāji saņems tāmes, piemēram, par apsaimniekošanas maksas izlietojumu, lai būtu informācija, cik daudz naudas tiek izlietots uzkopšanai, apsekošanai un citām obligātajām darbībām. Un vēl tiks sagatavots ēkas pārvaldīšanas plāns diviem trim gadiem, taču tāpēc arī tiek rīkotas šīs sanāksmes, lai varētu kopā ar iedzīvotājiem noteikt šos darbus un pēc tam iekļaut plānā.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji vēl aicināja mainīt stāvvadus, jo pēdējā laikā ir ļoti rūsains ūdens, sakārtot ieejas mājās, jo lietus laikā tur krājas ūdens, tāpat arī bija lūgums sakārtot pagrabus, no kuriem sūcas mitrums dzīvokļos. Visvairāk aicinājumu bija domāt par balkonu remontiem. B. Dančauska solīja, ka tiks sagatavots piedāvājumus balkonu vienkāršotai un kapitālai atjaunošanai, lai iedzīvotāji varētu šos piedāvājumus atbilstoši izvērtēt.
***
Mēs – žurnālisti – turpināsim sekot līdzi tam, kā veicas ar namu apsaimniekošanu Jauntukumā un arī stāstīsim par ēkām, kuras savā apsaimniekošanā pārņēmuši paši iedzīvotāji.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
