Novada domes komitejās Kur paliek mūsu nauda? MAF
Saka paldies bijušajiem
Jautājums par skolu direktoru apstiprināšanu pastāvīgo komiteju sēdes apgāja un nonāca uz deputātu galda tieši domes sēdē. Tas tāpēc, ka tobrīd vēl turpinājās kandidātu vērtēšana. Kopumā, kā esam vēstījuši, uz Jaunpils vidusskolas vadītāja amatu pieteicās divi pretendenti, savukārt Engurē bija sīvāka savstarpējā konkurence – konkursā pieteicās pieci kandidāti. Rezultātā 18. jūnijā oficiāli Jaunpilī darbu jaunā amatā sāks Anita Marčinkus, bet 16. jūlijā Engures vidusskolas vadību pārņems Jānis Pūce. Deputāti domes sēdē par abu kandidātu izvēli bija vienprātīgi, tāpat kā lēmumā par iepriekšējo skolas direktoru – Jāņa Liepiņa Jaunpilī un Engures direktores Ilzes Kalnozolas atbrīvošanu no darba pienākumiem. Jāpiebilst, ka atšķirības darba uzsākšanā šajā gadījumā saistāmas ar skolu atšķirīgajām izvēlēm, kad atzīmēt 12. klases izlaidumu. Proti, Engurē šos svētkus izvēlējušies svinēt tikai tad, kad būs zināms, kā tad absolventiem veicies noslēguma eksāmenos. Jaunapstiprinātais direktors gan skaidroja, ka iepazīšanos ar skolu, tās komandu plānojis uzsākt vēl pirms tam – tā teikt, lai jauns septembris nesāktos ar negaidītiem pārsteigumiem…
Jau zināmi ļaudis
Tas ir vienojošais abiem skolu direktoriem. Proti, A. Marčinkus Jaunpils vidusskolā jau 17 gadus ir mācījusi bērniem angļu valodu, trīs – datoriku, kā arī pēdējos divos gados ir skolas IT mentore, kas nozīmē arī darbu ar citiem pedagogiem. Līdz šim bijusi arī skolas direktora vietniece izglītības jomā un aktīvi iesaistījusies dažādos starptautiskos projektos, kas arvien ir aktuāli un turpinās.
Savukārt J. Pūce laikā no 1997. gada līdz pat 2011. gada decembrim jau pabijis Engures vidusskolas direktora amatā. Tas tolaik noticis apvienojumā arī Latvijas Jūras akadēmijas Engures jūras skolas filiāles vadītāja pienākumu pildīšanu desmit gadu garumā, kā arī seši gadi esot kā vadītājam Engures pirmsskolas izglītības iestādē «Spārīte». No amata tolaik aizgājis, jo piedzīvotas izmaiņas personīgajā dzīvē, sēdē pastāstīja J. Pūce. Tā nu pārcēlies uz Roju, kur darbs piedāvāts pašvaldībā – divpadsmit gadus bijis Rojas novada izpilddirektors, kura tiešā pakļautībā tāpat bijušas vairākas izglītības iestādes, sporta un mākslas skolu ieskaitot. Pārmaiņas un šoreiz profesionālajā dzīvē nākušas kopā ar administratīvi reģionālo reformu un Rojas pievienošanu Talsiem. J. Pūce piedalījies konkursā un arī bijusi iespēja palikt strādāt kā pagasta pārvaldes vadītājam, tomēr tam nav piekritis, līdz ar to pēc divarpus gadu ieturētas pauzes, izdomājis pieteikties vakancei un atgriezties Engurē. Viens no pirmajiem darbiem, par ko sarunas, starp citu, uzsāktas jau vakar, – Engures stadions un tā atjaunošanas plāni. Mērķis šajā gadījumā ir saskaņot iecerētos izdevumus ar iespējām.
Deputāts Rimants Liepiņš skaidroja, ka 22. jūnijā tieši Engurē plānots atklāt arī 3X3 basketbola laukumu un interesējās, vai direktors varbūt arī varētu būt komandā kopā ar domes priekšsēdētāju Gundaru Važu. J. Pūce skaidroja, ka nesola gan, jo tomēr pārlieku mazs laiks, lai šādam izaicinājumam satrenētos. Savukārt, priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, pasniedzot ziedus jaunajam direktoram, vēlēja – varbūt kādreiz tikšot atjaunota jūras skolas filiāle? J. Pūce sacīja, ka tas nu gan nebūs, jo arī pašas jūras skolas vairs nav – tā integrēta Rīgas tehniskajā universitātē.
Spējuši izaugt
Paturpinot par izglītību novadā, jautājums, kas līdz domes sēdei nenokļuva, bet ko iepriekš deputāti skatīja finanšu komiteju sēdē – par Zemītes sākumskolas iespējamo nākotni. Jau esam vēstījuši, ka notiek sarunas par to, vai skola nevarētu kļūt par privātas mācību iestādes, šajā gadījumā, Valmieras Zaļās skolas filiāli. Un šoreiz deputātiem ar ideju bija iespēja iepazīties tuvāk, iztaujājot šīs skolas vadītāju Ligiju Frišfeldi. Īsais stāsts, kāpēc savulaik šāda mācību iestāde Valmierā vispār tapa? Tā jau pirmsākumos bija privāta mācību iestāde, kas, gadu strādājusi, tomēr nolēma savu darbību pārtraukt. Tad tā brīža skolas vecāki pārņēma skolu. Iesākumā bijuši kā kādas privātas Jelgavas skoliņas filiāle ar vēl palikušiem četriem bērniem, bet šobrīd – pēc gadiem 11 – ir patstāvīga skola un ar savu filiāli Rīgā – kopumā 113 skolēni, kā arī vēl 117 audzēkņiem bērnudārza posmā. To, stāsta direktore, izveidojuši pirms gada un tādēļ, ka trīs ģimenes uz Valmieru bērnus no galvaspilsētas iepriekš vadājuši. Būtībā tā bijusi skolas pretimnākšana. Vienojošais elements, kādēļ bērni nokļūst Valmieras Zaļajā skolā, – jo tā ir salīdzinoši neliela mācību iestāde un ne visiem bērniem ir piemērotas lielās skolas. Tāpat te ir pieejams papildu atbalsts, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, piemēram, kanisterapija, kas ir arī viena no direktores specialitātēm. Tāpat skolā, kā jau vēstī tās nosaukums, tiek ievēroti ekoskolas principi, ka – citu starpā – līdzīgi arī Zemītē. Arī citādi idejiski šīs skolas esot līdzīgas, tostarp tajā ziņā, ka tiek īstenota vispārizglītojošā izglītība, kā arī papildu speciālās mācību programmas. Jāpiebilst, ka arī Valmierā skola izvietota divās adresēs. Pašā Valmierā darbojas bērnudārzs. Savukārt pamatskolas vajadzībām iegādāta un iekārtota Baltakmeņu muiža.
Kā ar finansējumu?
Tas, protams, bija viens no deputātu jautājumiem. Iesākumā Valmieras Zaļā skola darbojusies kā biedrība, bet divus gadus – kā sociālais uzņēmums, kāds tas pēc būtības ir bijis arī līdz šim – proti, visu iegulda attīstībā. Tāpat šāda uzņēmējdarbības forma ļauj piedalīties dažādos projektu konkursos un pretendēt uz grantiem, skaidroja skolas direktore. Finansējums kopumā veidojas no vairākiem avotiem – no valsts un pašvaldības, kā arī vecāku līdzmaksājuma. Kā šie maksājumi proporcionāli sadalās, šajā reizē vēl netika atbildēts, taču Valmieras skolā vecāki piemaksājot 150 eiro mēnesī, ja tās ir klātienes mācības, bet tālmācībā, mājmācībā (kas gan šajā ziņā neatšķiroties) – 100 eiro. Teorētiski, ja pašvaldība ir gatava par katru bērnu maksāt tik, cik ir noteiktie starpnovadu maksājumi, ar to varbūt skolai varētu arī pietikt – nebūtu nepieciešams vecāku līdzfinansējums, taču jebkurā gadījumā tam nepieciešami aprēķini, uzsvēra direktore. Un šajā reizē – tā tomēr tikai pirmā iepazīšanās.
Veidos darba grupu
Kopējais noskaņojums, runājot par turpmāko rīcību, sēdē bija, ka Tukuma pašvaldība, deputāti ir ieinteresēti skolas saglabāt šādā formā, protams, ja tas būs iespējams. Pirms tam gan jāatbild vēl uz vairākiem jautājumiem, neskaitot jau pieminētos aprēķinu par to, cik kas maksās. Jāzina arī, piemēram, vai būs bērni, kuru vecāki viņus gatavi vest uz Zemīti, ņemot vērā, ka situācija un attīstības tendences Tukuma novadā šobrīd gluži neesot tādas pašas kā Valmierā? Kā ar ēdināšanu, transportu? Arī šajā ziņā, kā izrādās, Valmierā ir meklēti risinājumi, piemēram, sedzot ceļa izdevumus pedagogiem, kas uz skolu atved arī audzēkņus, kuri citādi līdz skolai netiek. Tāpat esot izveidojuši paši savu virtuvi, ko gan Rīgas filiālē vēl nav varējusi atļauties. Vēl, atzina L. Frišfelde, ja Zemītes skola kļūtu par filiāli, būtu tomēr svarīgi, ka tiek pārņemta arī pirmskola, kas savukārt rada nākamo jautājumu. Proti, kā būt ar grupiņām Matkulē un Vānē?
Jebkurā gadījumā, kā uzsvēra novada domes izpilddirektors I. Liepiņš, pašvaldība ir ieinteresēta, lai ēka nepaliktu tukša, tāpēc rosināja veidot darba grupu, un to arī deputāti apstiprināja. Vēl interesējās, kāds šobrīd termiņš šādai iespējamai skolu apvienošanai? Te savukārt komentāru sniedza Zemītes sākumskolas direktore Ramona Liepiņa. Šobrīd tas esot tiešām vairāk iepazīšanās laiks, aplūkojot iespējamās sadarbības formas. Kaut iesākumā pat pavīdējusi doma Zaļās skolas filiāli atvērt jau 1. septembrī, šobrīd apzināts, ka tomēr tas varbūt neesot tik ātri īstenojams. Tādēļ vispirms plānots situāciju iztaustīt, piemēram, organizējot vasaras skoliņas, kas darbotos ar bērniem nedēļas nogalēs, ko saglabātu arī skolas laikā. Tas arī ļautu aptvert to, kāda ir bērnu un viņu vecāku interese, jo infrastruktūra to jebkurā gadījumā pieļaujot. Savukārt L. Frišfelde iedrošināja, ka šajā gadījumā atkal tas ir jautājums pašvaldībai un, iespējams, varbūt pat iespējams panākt, ka skola savu darbību nepārtrauc nevienā brīdī. Viss – savstarpējo sarunu jautājums.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
