Lauksaimnieki ietekmē klimatu, klimats ietekmē lauksaimniekus
Pasākumu atklāja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Viņš uzsvēra: jo vairāk spēsim investēt gaidāmajās, ar zaļo kursu saistītajās pārmaiņās, jo vieglāk saimniecības tās pārdzīvos. Tāpēc svarīgi ir zināt, kādas vienošanās ir parakstītas, kas varētu būt sagaidāms 2050. gadā. Kā uzsvēra runātājs, tad Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrijas amatpersonas atteikušās piedalīties šajā sanāksmē, jo esot bailes runāt par šo tēmu. Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs konferences dalībniekus uzrunāja, sakot, ka klimata pārmaiņas pilnībā novērst nav iespējams, jo atmosfērā jau ir daudz agrāk izlaistu gāzu ietekme, un tā saglabāsies ilgi. Tomēr ir jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu. Tas attiecas gan uz industriju, gan uz lauksaimniecības nozarēm.
”Lauksaimniecību pieskaita pie otrā lielākā emitējošā sektora. Ir pienācis laiks pārstrukturizēties visām industrijām kopumā. Tomēr lauksaimniecība ir garants pārtikas nodrošināšanai. Lauksaimnieki ietekmēs klimatu, bet jārēķinās, ka tieši klimats ietekmē arī lauksaimniekus. Lauksaimniecības un mežsaimniecības gaita dažādu valstu griezumā ir atšķirīga. Par Eiropas dalībvalstīm ir jābūt pieejamai analīzei par siltumnīcas efektu mazināšanu, gāzu emisijas samazināšanu, mērķu sasniegšanu un vienlaikus mums ir jādomā par to, lai netiktu mazināta tautsaimniecības konkurētspēja starp dalībvalstīm. Nosakot klimata politikas mērķus un ierobežojumus, nedrīkst samazināt pārtikas ražošanu un koksnes ieguvi. Veidojot atjaunojamo energoresursu politiku, uzsverama arī ražošanas sociālā un ekonomiskā nozīme. Jebkura valsts te runā par nodarbinātību lauku teritorijā, uzsverot, ka lauksaimniecība nav tikai piesārņojumu radošā, bet ir arī klimatam labvēlīga nozare. Tāpēc ir jāturpina ražošana, vairāk ieguldot SEG emisiju samazināšanā un piesaistē. Ilgtspējīga saimniekošana te ir atslēgas vārds. Lauksaimniekiem ir jāsaņem atbalsts par šīm pārmaiņām, jānodrošina pietiekami daudz konsultācijas un atbalsts zinātnei, nepieciešamas arī energoefektivitāti uzlabojošas investīcijas. Savukārt zemniekiem jāuzņemas atbildība par savu saimniecību, jāizvēlas atbilstošas modernas tehnoloģijas, jāizvēlas izturīgāku kultūraugu šķirnes, un lomu te spēlē arī ģenētiskās daudzveidības un biotehnoloģiju ieviešanas iespējas. Jārunā par to, vai vienmēr jāizvēlas ārvalstīs selekcionētās šķirnes, vai tomēr jāizvēlas vietējas. Nekas no iepriekšminētā nav jaunums, vienkārši lauksaimniekiem jāizmanto visi zināmie agronomiskie paņēmieni. Man ir ļoti lielas cerības uz valdībā izveidotajām komisijām, proti, attiecībā uz šo tēmu ir izveidota Enerģētikas un vides klimata komisija, kurā mēs visās iesaistītajās nozarēs varēsim modelēt Latvijas situāciju un veidot plānu, kā sasniegt klimata mērķus, neuzliekot lielākos slogu lauksaimniekiem,” savā uzrunā teica R. Kronbergs.
Kā top zaļais kurss?
Konferencē piedalījās arī Eiroparlamenta viceprezidents Roberts Zīle, kurš raksturoja gaisotni, kādā tiek radīti Eiropas Savienības (ES) dokumenti: ”Fosilo krājumu lietošana nebeigsies tik ātri, kā agresīvākajiem vides politikas veidotājiem gribētos, jo gāze un naftas produkti arī 2050. gadā būs vajadzīgi un tiks lietoti. Mēs neesam lielākie piesārņotāji, mēs mazinām gāzu izmešu līmeni. Dabas atjaunošanas regulas tapšana ir viena no interesantākajām. Aktivizējoties lobismam, jau gandrīz tika zaudēta nesapratīgā pieeja šajā politikā, tomēr tika panākts, ka būs fleksibilitāte dalībvalstīm, atstājot tām pašām zināmu teikšanu. Kas attiecas uz direktīvu par industriālajiem izmešiem, tad notika sarunas ar padomi un tika panākts, ka piena lopkopībā paredzētais, ka fermas, sākot ar 100 govīm būs pielīdzinātas industriālo emisiju radītājiem, tika atcelts. Augšņu veselības monitoringā pašlaik bīstamais ir noteikt pazīmes, kas nosaka, kādas ir neveselīgas augsnes. Top ceturtais tiesību akts – par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ilgtspējīgā saimniekošanā. Nav zināms, kāds būs rezultāts. Paredzu, ka labāk šajā sasaukumā šos tiesību aktus nepabeigt, jo vairums politiķu domā par vēlēšanām, iespēju veidot karjeru politikā. Viņu mērķis ir pēc iespējas visu pabeigt ātrāk, ātrāk ieviest dažādus kritērijus. Paredzu, ka lielu daļu likumdošanā, ko pašlaik apspriež, labos, ka būsim spiesti tos atkārtoti pārskatīt. Parasti saka: ja to un to nesasniegsim, mums uzliks milzīgas soda naudas. Soda naudas uzliek ļoti reti, bet tas nenozīmē, ka uz šiem jautājumiem nav jāsaspringst. Mums jāpaļaujas uz mūsu ilgstošo pieredzi un jāstrādā.”
No nezināšanas nāk ”fantastiski” lēmumi
Konferencē piedalījās arī mūsu novada saimniecības vadītājs, SIA «Lestene» valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns. Viņš skaidroja: ”Lopkopība ir tā nozare, kas ilgtermiņā ir visvieglāk ievainojama. Piena vai gaļas lopkopība Latvijā ir ar ļoti labām perspektīvām, bet redzam, ka pēc «Eurostat» datiem mēs esam priekšpēdējā vietā starp valstīm lopu blīvumā uz vienu platības vienību. Ja lopkopības nozare ir apdraudēta, tad atjaunoties tai ir ļoti grūti. Par mums mazāks lopu blīvums vēl ir tikai Bulgārijā. Mums ir milzīgas iespējas šo nozari, kas ir sarežģīta, bet ar lielāku pievienoto vērtību, attīstīt. No Brazīlijas tiek ievesta soja, no Peru – sīpoli. Kādas emisijas tiek radītas, lai veiktu šos pārvadājumus?! Un es nerunāju par tādiem eksotiskiem augļiem, kā, piemēram, ananāsi vai citrusaugļi, ko mēs nevaram izaudzēt paši… Te būtu darbs Eiropas komisijai, lai šīs lietas sakārtotu. Izskatās, ka tie, kas šos lēmumus pieņem, tie cilvēki ES un arī pie mums Latvijā ne vienu dienu nav bijuši praksē – traktorā, fermā, ne uz lauka, un līdz ar to šie lēmumi reizēm ir neticami fantastiski. Piemēram, ideja aizliegt aršanu, lai samazinātu oglekļa emisiju. Ko nozīmē māla augsnē aizliegt aršanu?! Pavasarī uzar māla augsni, tā paliek ka čaumala, apkārt apkalst, vidū – jēls, un augsne vairs nav sastrādājama. Par meliorāciju tas pats, par purviem – tas pats…. Šitādas pērles nāk no cilvēkiem, kuriem nav izpratnes, no tiem, kas ar labām algām sēž stiklotos kabinetos un pieņem šādus lēmumus!”
- Cimermanis: ”Sarunas ar zemkopības sektora pārstāvjiem notiek, jautājums, cik mēs esam pietiekami zinātniski apbruņoti. Es zinu, ka Eiropas valstīs apvienojas veselas universitātes, lai ieteiktu zemniekiem labākus modeļus. Industrializācijas, robotizācijas, precīzās tehnoloģijas tik strauju lēcienu uztaisa, ka mēs nespējam tikt līdzi, un tās ir arī izmaksas. Ja Eiropa prasa šādas lielas lietas, vai vairāk nevajadzētu domāt par resursiem, adekvātiem ieguldījumiem pētniecībā? Zemnieki jau labprāt pirktu modernās tehnoloģijas, bet tās paliek tik dārgas, ka gribēdams netiec tām klāt.”
- Zīle: ”Eiropas komisijā uzskata, ka dalībvalstīm, arī Latvijai jātiek galā pašai. Bet mēs neesam tik bagāti, kā, piemēram, Nīderlande. Vēl viena lieta, ko mēs te aizskārām, – par ierēdņiem, kas sēž stikla kabinetos un nezina praksi. Tā tas ir, bet no otras puses, vairums gadījumu tie nav tie, kuri aiz gara laika izdomā, ka vajadzētu tā darīt, bet parasti ir milzīgs spiediens no vēlētājiem.”
Varam tirgot emisijas un pārtiku neražot?
- Cimermanis: ”Ir viena interesanta lieta par oglekļa sertifikāciju. Ja notiek tā, kā bija viena saruna ar Latvijas bankas pārstāvjiem, un Pasaules banka ir finansētāja, tad, piemēram, oglekļa tonna, kas pašlaik maksā 60 dolārus, cenā varētu sasniegt 600 dolārus. Ja zemniekam ir zeme, uz kuras var audzēt kultūru, kas ļoti labi piesaista oglekli, piemēram, mežu, viņš var atteikties no pārtikas ražošanas un sākt tirgot emisijas. Tā es uz savas zemes, neko nedarot, priecāšos, redzot, kā aug koki un saņemšu naudu par tām tonnām, kas sertifikācijā būs sarēķinātas. Man liekas, ka tā ir viena no kļūdām, ko pieļāva vācieši, atsakoties no atomenerģētikas un pārejot uz biogāzes ražošanu. Šajā laika nenormāli auga zemes cenas, zemes nomas cenas un pārtikas cenas. Viens no lielākajiem pārtikas cenu lēcieniem bija tad, kad izdomāja, ka enerģiju jāražo uz lauksaimniecības zemes, kas ir pārtikas izejviela – kukurūza, zāle u. c. Tas ir absurds! Ir arī tādi nākotnes stratēģi, kas pareģo, ka kari nākotnē būs dzeramā ūdens un pārtikas dēļ, jo klimata izmaiņas, sausums spiedīs uz to, ka cilvēkiem būs iespējas aizvien mazāk iegūt pārtiku. Mēs redzam, ka arī pašlaik Krievija pārtiku izmanto kā reālu ieroci.”
- Seņkāns: ”Pārtika paliek dārgāka, pārtikas grozs paliek aizvien plānāks. Te nav Austrija, kur cilvēki neskatās uz cenu. Visbiežāk skatās uz dzeltenajām šiltītēm par atlaidēm… ”
Vairāk jādomā par savām interesēm
- Zīle: ”Bet ir vēl vairākas citas lietas zaļajā kursā, kas ir ļoti interesantas, piemēram, pārejot uz atjaunojamās enerģijas ražošanu. Vēja ģeneratoros ir daudz reto metālu, arī klasisko vairāk pieejamo metālu. Un tie ir Ķīnā vai Ķīnas kontrolē Latīņamerikā, Āfrikā iegūti. Ar elektriskajām automašīnām ir tas pats. Tajās vajag septiņreiz vairāk šos retos metālus nekā klasiskajās iekšdedzes dzinēja automašīnās. Tas viss atstās milzīgu ietekmi uz vidi globālajā līmenī. Eiropā šo metālu nav, un par to cenšas nerunāt. Nākošajā politiskajā ciklā mums jācīnās vairāk pašiem par savām interesēm.”
- Cimermanis: ”Tas prasās pēc liela modeļa, kad viss ir salikts kopā: daudziem lauksaimniekiem ir meži, daudziem ir ūdeņi, daudziem ir zeme. Esmu piesardzīgs optimists un domāju, ka mums iespējas ir, mums tikai jāprot tās pareizi noformulēt un aizstāvēt Eiropas telpā.”
- Seņkāns: „Es redzu iespējas tikai modernizācijā. Bet tās ir milzīgas investīcijas, uzdrīkstēšanās, zināšanas. Modernās tehnoloģijas maksā lielu naudu. Jautājums ir, vai mazāka, vidēja saimniecība spēj tās tehnoloģijas integrēt? Rodas pretruna – jāstrādā ar modernām, robotizētām tehnoloģijām, bet tas ir dārgi. Kā to izdarīt?”
- Cimermanis: ”Bet no dabas daudzveidības viedokļa šo saimniecību lielais pluss ir, ka tajās dabas daudzveidība ir lielāka. Tas ir viņu pluss.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
