Kā jau ierasts, pirmais par padarītajiem darbiem pastāstīja novada domes izpilddirektors Pēteris Baranovskis: “Ir uzsākti ārsta prakses atjaunošanas darbi. Procesā ir degvielas iepirkums. Ir sagatavots iepirkums arī sociālās mājas pārbūvei. Šis konkurss tiks izsludināts jau atkārtoti, jo mainījās projekta nosacījumi. Mēneša (maija) sākumā uzsākti arī Viekaļu un Jaunviekaļu (Viesatu kultūras nama) jumta atjaunošanas darbi, un būvnieki saka, ka tuvākajā nedēļā tie tiks pabeigti. Tāpat ir noslēgts līgums ar celtnieku, kas izremontēs ugunsdzēsēju biedrībai iznomātās telpas – tur plānots mainīt radiatorus, vārtus, kā arī notiks siltināšanas darbi. Labiekārtošanas nodaļas darbinieki jau divas reizes nopļāvusi zāli, iestādījuši vienu puķu dobi – eksperimentāli, lai redzētu, kā tas izskatīsies. Pēc lielajiem vējiem bija nogāzušies vairāki koki gan parkā, gan arī Kartavkalnos, tie arī tika savākti. Un, kā jau ierasts, labiekārtošanas nodaļas darbinieki palīdz pilij – gan būvniecības darbos, gan, ja kaut ko vajag aiztransportēt, savākt. Šis mēnesis bija arī talkas mēnesis, tāpēc, kā katru gadu, tika uzstādīti lielgabarīta konteineri – savāca vairākus konteinerus, kas jau ir sašķiroti – kas dedzināms, to sadedzina utt. Šobrīd gatavojam tāmes ugunsdrošības signalizācijas ieviešanai Sporta namā, jo bija ugunsdrošības pārbaude, kas konstatēja dažas nepilnības, kas nu ir jānovērš. Ir arī prieka vēsts – greiders ir salabots un jau strādā – šķūrē grants ceļus. Kamēr pašiem greidera nebija, uzvedām grants maisījumus Vēja un Bebru ielā. Arī kapos ir atvesta smilts… Un pats svarīgākais – grāmatvedība ir tikusi galā ar gada pārskatu.”
Atbalstīs baznīcas grīdas atjaunošanu
Par finansējuma piešķiršanu Jaunpils baznīcas grīdas segumam vairāk pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere. Izrādās, finanšu komitejas sēdē draudzes priekšnieks Jānis Ceriņš lūdzis atbalstu baznīcas grīdas seguma atjaunošanai 9 000 eiro apmērā. J. Ceriņš skaidrojis, ka grīdas seguma atjaunošanā izmantos flīzes, kas tiks pasūtītas tad, kad tiks uzzināts par iespējamajiem līdzekļiem. Finanšu komitejas sēdē deputāti nolēmuši, ka lūgumu atbalstīs, bet par mazāku summu nekā tiek prasīts, jo esot arī jāizvērtē novada finansiālās iespējas; ar draudzi esot vienojušies, ka pašvaldība nosegs flīžu cenu, un tad skatīšoties tālāk – vai būs vēl nepieciešams finansējums saistmasām un darbam. Ja draudze netikšot galā, tad atkal varot vērsties pie pašvaldības un kopīgi tikšot meklēts risinājums.
Par skolēnu apbalvošanu
Deputāte Dace Adiņa pastāstīja, ka reitiga tabulā ierindojušies 38 skolēni – tie, kuru vidējā atzīme, skolas gadu beidzot, ir no 8 līdz 10 ballēm. Šajā gadā ir mainījies pirmās vietas ieguvējs (jau vairākus gadus 1. vietā bija Karlīna Leimane), tas ir Rihards Kozlovskis. Bet tas jau esot bieži pieredzēts, ka līderi mainās tad, kad reitingā ienāk 5. klases skolēni un izkonkurē vecāko klašu kolēģus. Un tas esot saprotami, jo vecākās klasēs mācības ir grūtākas. Kopējā summa, kas tiek izmaksāta uzcītīgo skolēnu prēmēšanai ir 840 eiro. Skolēniem, kam ir sasniegumi olimpiādēs un ārpusstundu nodarbībās, tiek izmaksātas naudas balvas par kopējo summu: 1 110 eiro, skolotājiem – 530 eiro.
Deputāte Līga Bierande ieteica pamainīt nolikumu, jo, viņasprāt, nevarot salīdzināt 5. klasi ar 11. Varbūt varot likt kopā 4., 5., 6. un 7. klases audzēkņus un tad atsevišķi vērtēt 8.,9., 10., 11. un 12. klases – katrā grupā desmit labākos? Deputāti šim priekšlikumam piekrita.
***
Tajā pašā dienā pēc domes sēdes D. Adiņa un L. Gintere devās pie apbalvotajiem skolēniem uz mājām, lai viņus sveiktu ar mācību gada noslēgumu un labajiem rezultātiem; katrs tika pie gardām kūciņām, Pateicības raksta un naudas balvas.
Par atkritumu apsaimniekošanu daudz jautājumu
- Baranovskis skaidroja, ka ir beidzies termiņš ar SIA «AAS «Piejūra» par atkritumu glabāšanu poligonā «Janvāri», un aicināja deputātus esošo līgumu pagarināt uz gadu, lai tad, kad valstī būs jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns, atkal varētu slēgt jaunu, jau precizētu līgumu. Visi deputāti šajā jautājumā balsoja par. Raivo Altenburgs vēl piebilda, ka jau iepriekš ticis runāts par to, ka pie šķirojamajiem atkritumiem jāpieliek informācija, ka tur nevar likt siltumnīcas stiklus, jo cilvēki to turpina darīt, un pie viņa mājas atkritumu konteinera tie stāvot jau mēnesi. P. Baranovskis solīja, ka nešķirojamie stikli tiks savākti, bet vienlaikus piebilda, ka tomēr tas ir labāk neka tas, ja šie stikli nonāktu, piemēram, mežā. Jā, šos stiklus esot jāsavāc pašvaldībai – atkritumu savākšanas kompānija to nedarot. Vēl skanēja iebildums par to, ka šķirojamo atkritumu urnas bieži vien ir pārpildītas, tāpēc deputāti vaicāja, vai nevar palielināt to skaitu. P. Baranovskis skaidroja, ka esot normatīvs, ka uz 555 iedzīvotājiem ir viena šķirošanas vieta: ”Mums Jaunpilī ir astoņas šķirošanas vietas – tātad ir jau uz pusi vairāk šo atkritumu urnu nekā normatīvi to paredz.” Vēl izpilddirektors piebilda, ka no AAS «Piejūra» ir atnācis atgādinājums par to, ka ir divas šķirošanas vietas – Saulē un Strutelē, kurām apakšā nav paklāts asfalta segums. ”Esot noteikumi, ka jābūt betonam, asfaltam vai bruģim. Mums ir cietais segums, un tas nav atbilstoši noteikumiem,” tā P. Baranovskis.
Tiek veikti remontdarbi pašvaldībai piederošā īpašumā ārsta prakse “Jaunkalnos” (ir bildes)
Vēl, atbildot uz deputātu jautājumiem, P. Baranovskis vairāk pastāstīja par to, kādi remontdarbi notiek ārsta praksē: “6. maijā noslēdzās iepirkums par būvdarbu veikšanu šajā objektā, kā saimnieciski izdevīgāko iepirkumu komisija izvēlējās SIA «RUR» piedāvājumu. Līguma kopējā summa: 59 178, 98 eiro ieskaitot PVN. Būvuzraudzības izmaksas sastāda 907.50 eiro; kopā pašvaldības budžeta finansējums ir 60 086,48 eiro. Visai ēkai tiek atjaunota apkures, kā arī ūdens un kanalizācijas sistēma, tiek sakārtota elektroinstalācija, kā arī tiek ierīkota ugunsdrošības signalizācija. Laužot pagrabus, atklājies arī kas interesants – tika atrasti dažādi ārsta, aptiekas piederumi, kas saglabājušies no iepriekšējiem gadiem un pateicoties tam tapusi arī jauna izstāde Jaunpils pilī.”
Izsolē tiks pārdota Kr. Barona pamatskolas ēka Viesatās
Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Zinta Mielava pastāstīja: “Kr. Barona pamatskolas ēka ir pašvaldības īpašums, kas ilgstoši nav izmantots. Tā kadastrālā vērtība 12 162 eiro, un noteiktā «Interbaltija» tirgus vērtība ir 13 100 eiro. Zemes platība ir 1,5 ha un uz tās atrodas ļoti sliktā stāvoklī esoša pati bijusī skolas ēka un trīs palīgēkas. Ierosinājums ir uzsākt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūru. Īpašums nav iznomāts, līdz ar to pirmpirkuma tiesību nevienam nav, tādēļ uz to var pieteikties jebkurš interesents. Atsavināšanas veids ir izsole ar augšupejošu soli.”
Lēmumprojekts tika atbalstīts (nebalsoja viens deputāts – Arvis Rasa), un tālāk jau strādās nekustamo īpašumu vērtēšanas komisija un izsoles komisija, kura izstrādās izsoles noteikumus un tos publicēs.
- Bierandes priekšlikums bija pie pārdošanas izstrādāt punktu līgumā par to, lai īpašums tiktu kopts, lai atkal kāds nepaņemtu ēku paņemšanas pēc un pēc tam viss atkal būšot aizaudzis un nekopts, kā, piemēram, daudzdzīvokļu grausts Viesatu centrā. Domes vadība deputātei skaidroja, ka šāds nosacījums jau esot pašvaldības saistošajos noteikumos par teritorijas sakopšanu – ja saimnieks savu īpašumu nekopj, viņam var uzlikt sodu.
Baiba Reinsone
