Tieši tā gribētos raksturot svinīgo pasākumu, kurā šogad tika sumināti konkursa «Sējējs 2017» laureāti. Ar rudenīgi zeltaino lapu un sarkanā paklāja ceļu, ar aicinoši izgaismotiem logiem konkursa nominantus, viņu atbalstītājus un sveicējus piektdienas, 13 oktobra, vakarā sagaidīja kultūras pils «Ziemeļblāzma» (Rīgā). Pils atmosfēra, televīzijas tiešraide («Re:TV») un, protams, ekselenču un prominenču klātbūtne (pasākumā piedalījās un balvas laureātiem pasniedza Valsts prezidents Raimonds Vējonis un viņa kundze Iveta, Ministru prezidents Māris Kučinskis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kā arī uzņēmējs Normunds Skauģis, žurnālists Ansis Bogustovs, aktrise Zane Daudziņa un citi) deva pasākuma īpašu papildu svaru. Un, skatoties video sižetos, ko pasākuma laikā rādīja par katru no konkursa laureātiem, ar saviļņojošu lepnumu varētu teikt – tas tiešām ir godam pelnīts paldies par atdevīgu mīlestību, kopjot un lolojot savu zemi.
Startēja pieci novadnieki
Šogad konkursam bija pieteikti 52 dalībnieki, kurus vērtēja astoņās nominācijās.
Un mūsu novadi var lepoties ar pieciem nominantiem. Par to, protams, vispirms jāsaka paldies pretendentu pieteicējiem, pirmāmkārtām, jau Lauku konsultāciju centra Tukuma biroja vadītājai Janai Tramdahai, kā arī Džukstes un Slampes pagastu pārvaldniecei Dacei Polei. Kā atzina konkursanti, šajā ziņā bez amatpersonu iedrošinājuma un atbalsta nekādi neiztikt.
Un tā kategorijā «Ģimene lauku sētā» startēja Džūkstes pagasta Grašu ģimenes saimniecība «Kauķi« un Engures novada Lāču ģimenes saimniecība «Mazlimbji» (Lāču ģimene, kā arī Jelgavas novada z/s «Vilki», kur saimnieko Puriņu ģimene (Lauma Puriņa) saņēma veicināšanas balvu, bet par laureātu šajā kategorijā kļuva Beverīnas novada z/s «Kalnleimaņi», kur saimnieko Zvirgzdu ģimene (Lolita Zvirgzda.)
Kategorijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» startēja Engures novada Smārdes saimniecība «Maburkas» (saimniece Gunta Niedra) un konkursā jau reiz startējusī Oskara Jēkabsona saimniecība «Geidas». (Šajā kategorijā uzvarētāja laurus plūca Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», kur saimnieko Aigars Melderis, veicināšanas balvas: Skrundas novada z/s «Valti», kur saimnieko Rihards Valtenbergs, un Dobeles novada z/s «Vizbuļi», kur saimnieko Laima Hercberga.)
Kā pašu dēstīts ozols
Taču īpašs prieks par šī gada mūspuses laureātu kategorijā «Rītdienas sējējs – mazpulks» – Tukuma novada 307. Džūkstes mazpulku, kuru vada «Geidu» saimniece Gundega Jēkabsone. (Veicināšanas balvas Alūksnes novada 867. Ilzenes mazpulkam, ko vada Sarmīte Salmiņa, un Ķekavas novada Daugmales mazpulkam «Dzirkstelīte», ko vada Zinaida Matisone.)
Gundega savā runā pateicās bijušai Džūkstes skolas direktorei, tagad pagasta pārvaldniecei D. Pūcei par to, ka savulaik pamudinājusi uzņemties mazpulka vadību un ka šoreiz atbalstījusi līdzdalību konkursā. ”Bet vēl jo lielāks paldies ģimenei, kā arī visiem mazpulcēniem un viņu vecākiem, jo bez ģimeņu atbalsta dzīve laukos un kārtīgs darbs tajos nav iedomājams,” tā G. Jēkabsone. Interesants bija arī Gundegas stāsts par mazpulka nosaukumu, jo, kad pirms 20 gadiem mazpulks dibināts, kā visi citi, meklējuši savas saknes jeb Latvijas pirmās brīvvalsts dokumentus, tai skaitā dalībnieku sarakstus. Bet – nekā, līdz reiz sastapta kāda ārzemēs dzīvojusi latviešu kundze, kas atgādinājusi, ka pirmās brīvvalsts laikā Džūkstes pagasts bijis Dobeles novadam piederīgs. Tad arī atrasti vecbiedru saraksti un atgūts mazpulka numurs.
Bet jāteic, ka, vērojot no malas videosižetu par Džūkstes mazpulka darbošanos, visaizkustinošākā un arī iespaidīgākā šķita aina, kurā šodienas mazpulcēni nostājušies zem pašu reiz stādītā ozola zariem. Tas, ka no mazās reiz skolas priekšā stādītās viciņas nu izaudzis kupls koks, ir vislabākais apliecinājums tam, cik simbolisks un reizē arī auglīgs bija un ir mazpulcēnu un viņu vadītāju darbs Latvijas laukos.
Laureāti vēl sešās kategorijās
Par laureātu nominācijā «Gada lauku saimniecība» kļuva Jelgavas novada z/s «Terēņi», kur saimnieko Kaspars Duge. Šīs nominācijas veicināšanas balvas Preiļu novada z/s «Ozoli Gribinānos» (saimnieko Jānis Griboniks), kā arī
Raunas novada z/s «Ozolkalns» (saimnieko Rūta Kļaviņa)
Par laureātu nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» kļuvis Smiltenes novada a/s «Smiltenes piens» (vadītāja Gita Mūrniece), bet veicināšanas balvas saņēma Krimuldas novada SIA «Maiznīca Flora» (vadītājs Juris Zilgalvis) un Kuldīgas novada SIA «Milzu!» (vadītājs Enno Ence).
Nominācijā «Jaunais veiksmīgais zemnieks» par laureātu kļuvis Valkas novada z/s «Lejasciņi» (saimnieko Kristaps Sula), bet veicināšanas balvas saņēma Limbažu novada SIA «Eco Onyx» saimnieks Arvīds Ošāns un Auces novada z/s «Imantas», saimnieko Ģirts Ante. Nominācijā «Zinātne praksē, inovācijas»
par laureātu kļuvusi Dr. agr. Baiba Lāce par darbu “Agroekoloģisko faktoru ietekme uz bumbieru – kadiķu rūsu (ier. Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter) un integrētās augu aizsardzības iespējas slimības ierobežošana», bet veicināšanas balvas pasniegtas Dr. oec. Laura Jeroščenkova, par darbu “Kultūras mantojuma izmantošana lauku tūrisma attīstībā”, kā arī Dr. agr. Inga Jansone, par darbu “Ziemāju labības kā izejviela atjaunojamās enerģijas ieguvei Latvijā”. Nominācijā «Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā» sumināja projektu «Kokkopības pakalpojumu uzlabošana Saldus un Brocēnu novados» (SIA “BLK Serviss», pārstāv Ģirts Vitkovskis). Veicināšanas balva projektam «Ražošanas uzņēmuma mājas apstākļos «Ozoli» attīstība un konkurētspējas veicināšana» (Gulbenes novads, pārstāv Inguna Ozola), kā arī projekts «Uzņēmuma «Dabas gardumi ar “odziņu”» izveide un attīstība» (Mārupes novads, pārstāv Ieva Spriža). Savukārt balvu Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā pasniedza agronomei Aijai Balodei .
Balva – statuete, diploms un nauda
Līdz ar Latvijas Republikas proklamēšanu 1918. gadā un līdz 1940. gadam tika izstrādāta valsts apbalvojumu sistēma, kurā nozīmīga vieta bija ierādīta apbalvojumiem par sasniegumiem lauksaimniecībā. Zemkopības ministrija ik gadu organizēja dažādas lauksaimniecības skates. Kopā ar speciālu diplomu (reģistrētu un ministra parakstītu) tika pasniegtas triju šķiru medaļas un naudas prēmijas. Arī laika posmā no 1940. gada līdz 1991. gadam pastāvēja zināma valsts apbalvojumu sistēma. Laikā no 1989. gada līdz 1992. gadam Lauksaimnieku savienība nodibināja prēmiju «Sējējs», tomēr tikai 1994. gadā toreizējie zemkopības ministrs Jānis Kinna un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Ģirts Lūkins ievirzīja konkursu «Sējējs» jaunā kvalitātē, aicinot tajā piedalīties ne tikai zemniekus, bet arī lauksaimniecības kooperatīvus, pagastvaldes un zinātniekus – visus, kam rūp un kas atbalsta lauku attīstību. Kopš 1994. gada konkurss «Sējējs» tiek rīkots katru gadu un laureāta gods Latvijas lauku ļaudīm ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem un ir paliekošs notikums ikkatra zemes kopēja atmiņā. Individuālo nomināciju laureātus šodien apbalvo ar gada balvu «Sējējs» – lielo bronzas statuju, Zemkopības ministrijas diplomu un naudas balvu – 3000 eiro, bet otrās un trešās vietas ieguvēju apbalvo ar veicināšanas balvu «Sējējs» jeb mazo bronzas statuju, ministrijas diplomu un naudas balvu – 700 eiro. LEADER projektu laureātu apbalvo ar gada balvu «Sējējs», ZM diplomu un naudas balvu – 2000 eiro un attiecīgo vietējo rīcības grupu ar naudas balvu – 1000 eiro, bet otrās un trešās vietas ieguvēju apbalvo ar veicināšanas balvu «Sējējs», ZM diplomu un naudas balvu – 500 eiro un attiecīgo vietējo rīcības grupu ar naudas balvu – 200 eiro. Savukārt mazpulcēnu laureātu apbalvo ar gada balvu «Sējējs», ZM diplomu un naudas balvu. Kopējais naudas balvu fonds šajā nominācijā – 1500 eiro, no tiem laureātam – 450 eiro, bet veicināšanas balva attiecīgi 300 un 200 mazpulks kā organizācija. Par mūža ieguldījumu laureātu apbalvo ar gada balvu «Sējējs», ZM diplomu un naudas balvu – 4000 eiro.
