Turpinājums. Sākums 14. oktobra laikrakstā
Jau vēstījām, ka pagājušajā nedēļā, 12. oktobrī, notika komiteju sēdes, kurās deputāti skatīja gan aktuālos darba kārtības jautājumus, pie kuriem deputāti atgriezīsies un par kuriem gala lēmumu pieņems nākamnedēļ – domes sēdē. Bet bija arī tādi, kuros lemšana vēl tikai priekšā vai arī tie pēc būtības ir tikai informatīvi.
Lai paliktu savā vidē
To pēdējo skaitā bija arī Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) organizācijas iesniegtais jautājums. Proti, LSK Kurzemes komitejas izpilddirektora vietnieks Oskars Kļava demonstrēja salīdzinoši jaunu pakalpojumu, kam tikko noslēgusies tā pilotprojekta jeb izmēģinājuma fāze. Tā ir tā dēvētā “drošības poga“. Pēc būtības tā ir sistēma, kas attālināti ļauj pieskatīt vecāka gadagājuma tuviniekus vai, piemēram, cilvēkus ar funkcionālajiem traucējumiem. Veidi jeb pakalpojumi gan variējas atkarībā no vajadzības. Piemēram, viens no tiem ir stacionāra “drošības poga“ – iekārta, ko novieto mājās un ko iespējams aprīkot ar 64 dažādiem sensoriem, tostarp tādiem, kas uztver, ja cilvēks krīt vai mājās sajūtami dūmi. Pati “poga“ ir aproce vai kaklā karināms kulons, kas, vajadzības gadījumā uzreiz savieno ar diennakts zvanu centru, kas tad noskaidro, kāda ir situāciju un lemj izsaukt, piemēram, Neatliekamo medicīnisko palīdzību, sazinās ar tuviniekiem un tā tālāk. Otrs veids ir telefons ar aplikāciju (darbojas bez uzlādes ap 28 dienām), kurs princips tāds pats kā pogai, bet ar kuru cilvēks var būt vairāk mobils – iet tālāk ārpus savas mājas un sētas, ne tikai darboties stacionārās iekārtas uztveršanas zonā, kas ir aptuveni 300 metri. Bet, ja telefonu nēsāt līdzi nav tik ērti, tad “drošības poga” var būt arī kā viedpulkstenis. Svarīga nianse – ierīces aprīkotas tā, lai būtu iespējams pavisam konkrēti noteikt, kur cilvēks konkrētajā brīdī atrodas, piemēram, ja pats to pateikt vairs nevar. Bet tas svarīgākais ieguvums no šādām “drošības pogām“, ka seniors vai jebkurš cits, kas tādu lieto, pēc iespējas ilgāk var saglabāt savu patstāvību un neatkarību, paliekot sev ierastā vidē, nevis, kā tas nereti ir šobrīd, – drošs paliek nedrošs, – pārceļoties uz kādu sociālās aprūpes iestādi, skaidroja O. Kļava. Tāpat, kas ne mazāk svarīgi, sistēmas viena mēneša noma izmaksā tikpat, cik sociālās aprūpes iestādēs viena diena. Un šo atšķirību atzinīgi novērtēja arī klātesošie deputāti.
Ne vienmēr uzticas tehnoloģijām
Kā atzina sociālo un mājokļu komitejas vadītāja Dace Lebeda, pakalpojums visnotaļ labs, tādēļ būtu plašāk reklamējams. Savukārt priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers vēl interesējās, kāda ir šī pakalpojuma kapacitāte – proti, cik īsti šo “drošības pogu” klientu ir iespējams apkalpot? O. Kļava skaidroja, ka šobrīd ir viens zvanu centrs, bet, atkarībā no klientu intereses, tādi varētu būt arī citviet reģionā, tostarp Tukumā, kur LSK ir arī savas telpas.
Deputāti vēl interesējās, kāda ir līdzšinējā sadarbības forma ar pašvaldību, un Tukums novada sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve pastāstīja, ka šāda “drošības poga“ jau šobrīd tiek piedāvāta mājaprūpes pakalpojuma ietvaros – no 214 klientiem to izvēlējušies lietot 32 cilvēki. Kā atsevišķs pakalpojums tas šobrīd nav, tomēr, ja to plānotu ieviest un pašvaldība arī atbalstītu, tam būtu jāparedz papildu finansējums, sastādot nākamā gada budžetu.
Vēl deputāti interesējās, vai pilnīgi visos gadījumos šāda poga aizstās nokļūšanu aprūpes iestādē. Sociālā dienesta vadītāja to apšaubīja, atzīstot, ka arī «drošības pogas» lietošanai ir savi riski. Nu, piemēram, ir cilvēki, kas īsti tehnoloģijām neuzticas – baidās par to, vai viņus neizseko un tamlīdzīgu. Līdz ar to, lai pakalpojums kļūtu populārs, iespējams, tāpat ir jāiegulda papildu darbs, iedzīvotājus informējot, lietas paskaidrojot, taču ne visos gadījumos tas strādāt. Kopumā, atzina I. Balgalve, pakalpojums, protams, ir vērtīgs un vajadzīgs. Tomēr, kā noprotams, ne esošā budžeta ietvaros, kur jau šobrīd līdzekļi, kas novirzīti dažādiem pakalpojumiem senioriem, iet mazumā un to pat sākt trūkt.
Pasaules klases ralijs un tā “ceļojošais cirks” arī Tukumā
Ar vēl vienu prezentāciju domē pagājušajā nedēļā uzstājās SIA «RA Events» pārstāvis Raimonds Strokšs. Viņa pārstāvētajai organizācijai uzticēts 2024. gadā rīkot VRC rallija posmu Latvijā, kas ir autosporta augstākā virsotne, skaidroja R. Strokšs. Un tik vērienīgam pasākuma, kur budžets mērāms miljonos un arī gaidāmo skatītāju skaits – tāpat, jau šobrīd noris viena no plānošanas fāzēm, un nākamā gada vasarā iecerēts, ja tā var teikt, “ģenerālmēģinājums”, jo atkal notiks Eiropas čempionāta posmi. Un viens no tiem no 16. līdz 18. jūnijam plānots Tukuma pusē. Lielākie izaicinājumi, kas saistīti ar Pasaules čempionātu, – visu dienestu iesaiste tā norisē, kā arī saskaņojumi ar īpašniekiem, kuru zemēm cauri trauksies jaudīgās rallija mašīnas. Un būtiski, ka šai saskaņošanai jānotiek gadu pirms sacensībām, kur uz atbalstu organizatori, protams, cer arī no pašvaldību puses. “Sapņu plāns“, kā skaidroja R. Strokšs, ir tāds, ka rallija atklāšana 2024. gadā notiks pie Brīvības pieminekļa Rīgā un pirmo ātruma posmu sacensību dalībnieki aizvadīs Biķernieku trasē. Bet nākamā diena – Tukumā, Talsos, kur arī norisināsies ātruma posms. Pati braukšana, protams, būs ārpus pilsētas, bet, visticamāk, ja plāns īstenosies tā, kā tas iecerēts, sacensību automašīnas iebrauks arī pilsētā (iespējams, tā būtu kāda mediju vai remontzona), un jau laikus būtu jāparedz vieta, kur tām apstāties. Jāpiebilst, ka laukumam jābūt gana plašam, jo pats čempionāta ”ceļojošais cirks“, kā skaidroja pasākuma organizators, vien ir ap 1500 cilvēku sastāvā, un tas – neskaitot skatītājus un līdzjutējus.
Bet vēl par nākamo jeb 2023. gadu un Eiropas čempionātu. Tāpat plānots piestāt Tukumā, jo te notiks sacensības, un tas viss būs skatāms ne tikai klātienē, bet arī tiešraidē. Pirmo reizi to izmēģinājuši pērn, un secināts – gana komplicēts pasākums, ar filmēšanu arī no helihoptera un signāla raidīšanu no lidmašīnas, lai sacensības varētu skatīt visā pasaulē.
Pašvaldība sola atbalstīt
Tukuma novada pašvaldība šajā pasākumā lūgta iesaistīties arī finansiāli – abu gadu griezumā tie būtu 40 000 eiro, kas tiktu tērēti, piemēram, degvielai, apsardzei, medicīniskajai palīdzībai. Kas būtiski, skaidroja R. Strokšs, pat ja naudas sadalījums starp pozīcijām mainītos, piemēram, degvielai pēkšņi nāktos tērēt vairāk, nekā sākotnēji plānots, no vietvarām vairāk prasīts netiks.
Jautājumā par atbalstu gala lēmums gan tiks pieņemts tikai nākamajā nedēļā – domes sēdē, kad pasākums deputātiem tiks prezentēts atkārtoti, tomēr komiteja, kas atbild arī par sporta jautājumiem un ko vada Ligita Gintere, rallija norisi lēma finansiāli atbalstīt. Nākamā gada budžetā tam būtu jāieplāno 20 000 eiro, un, kā sprieda deputāti, iespējams, ieguvums būs pat lielāks nekā ieguldījums. To apstiprināja arī pasākuma organizators, uzsverot, ka tiks pētīts, kurus pakalpojumus, piemēram, ir iespēja dabūt jeb iegādāties tepat uz vietas. Tāpat, visticamāk, uz brīdi būs cilvēku pieplūdums novadā, jo Tukums ir salīdzinoši stratēģiski nozīmīgā vietā – līdzīgos un ērti aizsniedzamos attālumos jo citiem ātrumposmiem. Kopumā gan secināts, ka Kurzemē izmitināšanas vietu varētu būt arī par maz…
Izmaiņas konsultatīvajās padomē
Neskaitot ralliju, šīs komitejas darba kārtībā bija vēl divi jautājumi par izmaiņām novada iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs. Pašas padomes jau par tām nobalsojušas, bet, kā to paredz nolikums, nepieciešams arī domes akcepts. Proti, no Tukuma novada konsultatīvās padomes sēdes tika izslēgta Ilona Riekstiņa un Didzis Kalējs, kas līdz šim nav piedalījušies nevienā no sapulcēm. Savukārt no Zemītes pagasta konsultatīvās padomes izslēdza Aivaru Ošenieku, kas arī aktīvs bijis tikai pirmajās sanākšanas reizēs, bet šobrīd – padomes darbā nepiedalās.
***
Šo trešdien, 19. oktobrī, notiks Tukuma novada finanšu komiteju sēde, bet 26. oktobrī – domes sēde
