Aktuāli
Līgums par siltumapgādi jau beidzies
Finanšu komitejas lēmuma projektā bija teikts, ka SIA «JT Unimetal», ar ko līgums par siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu Jauntukumā bija noslēgts 2022. gada 1. novembrī, jau 2023. gada 20. decembrī bija brīdinājis pašvaldību, ka vienpusēji izbeidz līgumu pirms termiņa, sešus mēnešu iepriekš par to brīdinot. Savukārt šī gada 28. maijā bija saņemts SIA «INTERBALTIJA» veiktais SIA «JT Unimetal» specializētā komercīpašuma (koksnes biomasas katlu mājas, pamatlīdzekļu, darbības licences un līguma ar klientiem) jeb siltumenerģijas ražošanas biznesa patiesās vērtības vērtējums, kas noteikts 510 000 eiro apmērā.
Jāpiebilst, ka SIA «JT Unimetal» bija tikai pakalpojuma sniedzējs, kam katlu mājā Jelgavas ielā 31 piederēja atsevišķas iekārtas, bet viss īpašums, ieskaitot zemi, vairākas ēkas un iekārtas, pieder AS «PROFE». Šī akciju sabiedrība 19. jūnijā bija pašvaldībā iesniegusi piedāvājumu iegādāties katlu mājas iekārtas un nekustamo īpašumu (ēkas un zemi) siltuma ražošanas nodrošināšanai Jauntukuma mikrorajonā par kopējo summu 590 000 eiro. Kā norādīts iesniegumā, no šīs summas kustamās mantas jeb iekārtu vērtība ir 270 000 eiro. Tā kā uzņēmums vēlas saglabāt savā īpašumā daļu no 2,3 ha lielā īpašuma, līdz ar to, kamēr notiek zemes sadalīšana, pašvaldībai tiek piedāvāts nomāt nekustamo īpašumu līdz nākamā gada 31. maijam. Nomas maksa par nekustamo īpašumu un iekārtām būtu 2000 eiro bez PVN mēnesī, kas vēlāk tiktu atrēķināta no kopējas pārdošanas summas.
Izvērtējums – ierobežotas pieejamības informācija
Kā minēts lēmuma projektā, jau pagājušā gada oktobrī pašvaldība bija noslēgusi līgumu ar SIA «PRO FINANCE», kam bija jāizvērtē siltumapgādes attīstības iespējas Jauntukuma mikrorajonā. Sēdes materiāliem izvērtējums pievienots nebija, bet lēmuma projektā tika minēts, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Kāpēc – nekas vairāk skaidrots netika.
Līdz ar to mums ir zināms vien tas, ko par Jauntukuma integrāciju Tukuma siltumapgādes sistēmā 15. februāra Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē stāstīja SIA «Smart consulting» pārstāvis Ingars Baļčūns. Viņš bija analizējis trīs iespējamos risinājuma variantus. Pirmais variants: iegādāties esošo četru megavatu katlu māju, kas ir ap 20 gadus veca un kas nākotnē, veicot uzlabojumus, vēl varētu kalpot gadus desmit. Izdevumi šajā variantā varētu būt saistīti ar katlu mājas iegādi, kas, kā minēja I. Baļčūns, tiek piedāvāta par aptuveni 630 000 eiro, un vēl ap 50 000 varētu izmaksāt minimāla automatizācijas ierīkošana. Savukārt, ja nākotnē plānotu apkures katlu nomaiņu, izmaksas pieaugtu līdz 1 380 000 eiro. Vēl jārēķinās, ka līdz 2030. gadam arī šai katlu mājai nepieciešams elektrostatiskais izmešu filtrs.
Otrais variants: jaunas katlu mājas būvniecība, kas nozīmētu ierīkot jaunas apkures iekārtas ar jaudu līdz trim megavatiem; būtu nepieciešami divi apkures katli, piemēram, katrs ar pusotra megavata jaudu. Kopumā jauna katlu māja varētu izmaksāt ap 2,2 līdz 2,4 miljoniem eiro. Šī varianta lielākā problēma ir tāda, ka pašvaldībai nav zemes, kur šādu ēku uzcelt.
Trešais variants: jaunas siltumtrases izbūve 2,8 kilometru garumā, savienojot to ar pilsētas centrālo daļu. Tā izmaksātu ap 2,2 miljoniem eiro. Šajā variantā būvniecībai problēmas varētu radīt reljefs, kā arī apgrūtinājumi privātīpašumiem.
Viena izpēte, ko veica divi uzņēmumi
Par to, kas tik slepens minēts izvērtējumā, pēc sēdes vaicājām pašvaldības izpilddirektoram Ivaram Liepiņam. Viņš skaidroja, ka izvērtējumā minēta ar tagadējo siltuma ražotāju SIA «JT Unimetal» saistīta komercinformācija, taču viss pārējais, ieskaitot dažādos izpētes variantus, nekādā ziņā neesot slepens – izvērtējums būšot visiem pieejams. Vēl izpilddirektoram vaicājām, vai tiešām par vienu un to pašu jautājumu, respektīvi, Jauntukuma siltumapgādi, pašvaldība bija pasūtījusi divas izpētes – SIA «Smart consulting» un SIA «PRO FINANCE» un cik tās izmaksāja? I. Liepiņš skaidroja, ka izpēte ir viena; tai organizēta cenu aptauja, un tajā šo darbu veikuši divi uzņēmumi. Kopējās izmaksas – ap 8000 eiro.
Jāpērk arī Šlokenbekas katlu māja
Jāpiebilst, ka vēl viens darba kārtības jautājums bija līdzīgs – saistīts ar siltumapgādes Šlokenbekas katlu mājas pārņemšanu jeb iegādi Milzkalnē. Par to jau 5. martā bija saņemts SIA «ŠLOKENBEKA» iesniegums, kurā SIA lūdza lauzt 2022. gada 14. oktobrī starp pašvaldību un SIA «Šlokenbeka» noslēgto līgumu, kas deva tiesības uzņēmumam sniegt centralizētos siltumapgādes pakalpojumus Milzkalnes ciemā. Lai varētu nākamajā apkures sezonā nodrošināt šī ciema iedzīvotājus un uzņēmumus ar siltumenerģiju, deputātiem bija jālemj par kopīpašuma 17/27 daļu iegādi, jo fiziski nodalīt īpašumu ir ļoti sarežģīti piekļuves dēļ, jo tā jānodrošina vēl divām juridiskajām personām. Kā minēts lēmuma projektā, Milzkalnē plānots iegādāties visu ar siltumenerģijas ražošanu saistīto infrastruktūru – iekārtas un maģistrālos tīklus, savukārt par nekustamā īpašuma daļu plānots slēgt nomas līgumu. Konkrētas naudas summas šajā gadījumā vēl netika minētas, jo vēl notiekot sarunas. Arī šo pakalpojumu līdzīgi kā Jauntukuma gadījumā tiek uzticēts nodrošināt SIA «Tukuma siltums».
Jāpiebilst, ka abus lēmuma projektus bija sagatavojusi juriste Sanita Limanska. Viņa norādīja: lai arī novadā ir vairāki siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, ir mērķis nodot siltumapgādi Jauntukumā un Milzkalnē SIA «Tukuma siltums», kam ir nepieciešamās atļaujas un pieredze šo darbu veikt.
Deputātiem ir iebildumi
Deputāts Mārtiņš Limanskis sēdē atzina, ka jau dienu pirms domes sēdes deputātu vidū bijušas lielas diskusijas par šo jautājumu, tāpēc rosināja lēmuma projektu, kas bija sagatavots uz piecām lapām, saīsināt, vien norādot, ka pašvaldība deleģē SIA «Tukuma siltums» īpašās tiesības sniegt pakalpojumu: “Un tālāk līdz 15. jūlijam iesniegt deputātiem iespējamos risinājumus par to, kā šis process varētu notikt, bet šobrīd nenorādīt, ka katlu mājas tiek pirktas. Turklāt mums nav zināms arī SIA «Tukuma siltums» [valdes locekļa] viedoklis šajā jautājumā, kā arī – kāds būtu ilgtermiņa risinājums.” Deputāts Juris Šulcs, piekrītot savas partijas (Tukuma pilsētai un novadam) biedra M. Limanska viedoklim, atzina, ka lēmumprojektā lielākoties tiek runāts par deleģējumu, līdz ar to par pirkšanu vēl jādiskutē: “Ja mēs vēlamies visu nogrūst uz SIA «Tukuma siltums», tad to varam rakstīt: par cik grib, par tik pārdod; par cik grib, par tik pērk, un mēs [pašvaldība] neko nezinām. Esmu kategoriski pret tādu risinājumu, jo esam atbildīgi par saviem iedzīvotājiem.”
S. Limanska iebilda, ka lēmuma projekta aprakstošā daļa paskaidro situāciju un norāda par saistībām: “Ilgtermiņa risinājums ir minēts izvērtējumā, bet tā ir ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc lēmuma projektam šis dokuments nav pievienots. SIA «Tukuma siltums» ir piedalījies visās sapulcēs un par visu ir informēts.”
Grib, lai saistības uzņemas pašvaldība
Domes izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja: lai nerastos pārpratumi, diskusijas par siltumapgādi kā Jauntukumā, tā Milzkalnē turpmākās divas nedēļas tiks turpinātas, taču pats galvenais, uzsvēra izpilddirektors, lai, sākoties apkures sezonai, siltums abās vietās tiktu nodrošināts. ”Līdz 15. jūlijam par to jābūt skaidrībai,“ uzsvēra izpilddirektors. Bet šoreiz abu «Tukuma pilsētai un novadam» deputātu iesniegtais priekšlikums – pagaidām par katlu māju pirkšanu nerunāt – Finanšu komitejā un arī domes sēdē 27. jūnijā tika atbalstīts.
Pēc sēdes J. Šulcs atzina, ka, viņaprāt, nav pareizi maksājumu par katlu māju pirkšanu uzlikt uz iedzīvotāju pleciem, jo tas nozīmēs lielāko apkures tarifu, – viņaprāt, tas būtu jāuzņemas pašvaldībai, tāpēc arī viņš un M. Limanskis iebildis lēmuma projekta sagatavotajai redakcijai. Tagad vēl būšot laiks diskusijām jūlija komiteju sēdēs.
Darām, kas jādara
Uzrunāts jau pēc sēdes, SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Gundars Kūla atzina, ka viņš nevar komentēt siltuma ražošanas ražotnes cenu un tās apspriešanā nepiedalās: “Ir vērtētāji, kam ir sava metodika, kā to darīt, un viņi arī lai šo vērtējumu sniedz. Šī brīža cena pēc pēdējām sarunām ir 570 000 eiro. No savas puses varu teikt – ja kāds uzņēmējs atsakās sniegt pakalpojumu, tad mēs kā kapitālsabiedrība, kas ar to nodarbojas, esam gatavi šo darbu darīt, tikai vēl ir daudz pētāmā. Man no 26. jūnija ir rīkojums izvērtēt situāciju un sniegt deputātiem skaidrojumu, ko arī darīšu. Un – nav jau cita varianta – viss ir jādara ātri, jo apkures sezona tuvojas.”
Vaicāts, vai ar lēmumiem jau nav kas nokavēts – iespējams, ja visu risinātu ātrāk, varēja sasniegt labāku risinājumu, piemēram, pagūt uzbūvēt jaunu katlu māju? G. Kūla piekrita, ka sarunās laiks ir zaudēts, tomēr vienlaikus uzsvēra, kas tas neko daudz nemainītu, jo šobrīd pašvaldībai nav tādas zemes, kur to darīt: “Lai nodrošinātu apkuri jau šoruden, vienīgais risinājums ir izmantot veco katlu māju un paralēli domāt, ko darīt nākotnē – būvēt jauno katlu māju vai jaunu siltumtrasi uz centru. Tās ir pietiekami lielas jaudas, kas Jauntukuma mikrorajonā ir jānodrošina.”
Tarifs pagaidām nepieaugs
Vaicāts, kā vērtē Finanšu komitejā netieši izskanējušo ziņu, ka nevis uzņēmumam, bet pašvaldībai būtu katlu mājas jāpērk, G. Kūla skaidroja, ka šādu lēmumu uztvertu ar lielāko prieku: “Tā būtu loģiska rīcība, ka pašvaldība nopērk katlu māju un nodod siltuma ražotājam, bet visdrīzāk būs tā, ka mēs ņemsim kredītu un to iegādāsimies, savukārt caur tarifu no iedzīvotājiem šīs izmaksas atgūsim. Cita varianta nav. Vaicāts, vai tamdēļ kopējais tarifs pieaugs, G. Kūla skaidroja, ka šobrīd visdrīzāk nē, jo uzņēmums ir nomaksājis iepriekš ņemtos kredītus, līdz ar to ir iespēja ņemt jaunu aizņēmumu. Turklāt ir variants, ka Jauntukumā vēl uz sezonu paliek iepriekšējais tarifs, kuru regulators ir apstiprinājis atbilstoši šīs katlu mājas izmaksām. Taču par to vēl tiks diskutēts.
Un vēl vaicājām, kas būtu pareizāk – ka par katlu mājas iegādi maksātu visi novada iedzīvotāji – ja to piktu pašvaldība, vai tikai tie, kas saņem centralizēto siltumu, kā tas būtu gadījumā, ja to pērk «Tukuma siltums»? Uzņēmuma valdes loceklis skaidroja, ka var būt gan tā, gan tā. ”Protams, var teikt, kāpēc privātmāju iedzīvotājam jāmaksā par centralizēto siltumu, kuru tas nemaz nelieto? Bet ir daudzas jomas, ko finansē pašvaldība un ko izmanto vien daļa iedzīvotāju, piemēram, veloceliņi, sporta un kultūras piedāvājums,.. – tā mēs varam aiziet galējībās. Taču, kā jau teicu, var būt dažādas pieejas. Ja pašvaldībai ir nauda, tā var to ieguldīt, jo iedzīvotāji ar siltumu ir jānodrošina, ja nav – tad rīkojas kapitālsabiedrība, kā tas ir mūsu gadījumā,” skaidroja Gundars Kūla.
Pagaidām jānogaida
Interesējoties, vai SIA «Tukuma siltums« ir gatavs iegādāties arī Milzkalnes katlu māju, par ko arī runāts Finanšu komitejas sēdē, G. Kūla skaidroja, ka pagaidām par to runāts netiek, jo SIA «Šlokenbeka», iespējams, turpinās siltumu piegādāt pati. “Tāpēc šis jautājums pagaidām netiek skatīts. Ja viņi atteiksies, mēs to pārņemsim – apkures iekārtas ir uzturētas, un, domāju, nebūs problēmu apkures sezonu uzsākt,” tā G. Kūla.
Sāks ievest šķeldu
Vaicāts, vai Jauntukumā un Milzkalnē būs šķelda, ar ko kurināt, jo pērn, piemēram, SIA «Tukuma siltums» savās katlu mājās jau vasarā sāka kurināmo uzkrāt. G. Kūla skaidroja, ka šomēnes sāks ievest šķeldu centrālajā un citās uzņēmumu katlu mājās, kā arī Jauntukumā: “Tikai uz Milzkalni, kamēr nebūs konkrētu lēmumu, gan šķeldu nevedīsim.” Jāpiebilst, kā skaidroja uzņēmuma vadītājs, ka šķeldas cena ir salīdzinoši zema – 16,83 eiro/m³ bez PVN, un to Tukuma uzņēmumam piegādā SIA «Krauzers».
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
