Anete Pitena, kultūras darbiniece
– Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu?
– Iepriekšējās Saeimas un valdības darbu vērtēju kā viduvēju, tomēr ar kritiku esmu ļoti piesardzīga, jo šī nu jau aizejošā deputātu sasaukuma darba periods bijis ekstrēmiem izaicinājumiem pārpilns. Nedomāju, ka daudzi no mums šajā laikā būtu gatavi strādāt, piemēram, veselības ministra vietā…
Daudzus sasteigtos un neloģiskos lēmumus, kuri mums stipri sarežģīja dzīvi, skaidroju ar neordināro situāciju, kurā atradāmies veselus divus gadus. Tas gan arī apliecina to, ka mūsu valdībai varētu būt labākas prasmes krīzes vadībā. Šis būs viens no galvenajiem aspektiem, kuru ņemšu vērā, izdarot savu izvēli par nākamās Saeimas sastāvu. Pieņemu, ka tuvākajos četros gados šo definējumu varēsim attiecināt uz daudzām (iespējams, pat visām) tautsaimniecības nozarēm. Tomēr esmu no tiem, kas tic, ka no jebkuras krīzes mēs varam mācīties un tapt stiprāki, jo šādos apstākļos esam spiesti iedziļināties, domāt, uzlabot, padarīt procesus efektīvākus.
– Ko sagaidāt no jaunās Saeimas?
– No jaunās Saeimas un valdības es sagaidu, pirmkārt, taisnu mugurkaulu attiecībās ar Krieviju un nepārprotamu nosodījumu par tās uzsākto karadarbību Ukrainā, otrkārt, pārdomātu un mērķtiecīgu finansējuma sadalījumu visās nozarēs – tā, lai paralēli krīzes ugunsgrēku dzēšanai, nelielu daļu līdzekļu tomēr varam atlicināt arī attīstībai, treškārt, konstruktīvu un sistemātisku dialogu ar nozaru speciālistiem un pašvaldībām, lai pieņemtie lēmumi nebūtu atrauti no dzīves realitātes, ceturtkārt, vienkāršu un saprotamu komunikāciju ar sabiedrību. Bet īpaši no jaunās Saeimas un valdības es vēlos sagaidīt nopietnāku un inteliģentāku skatījumu uz kultūras un izglītības nozarēm. Izglītībai šobrīd jātop par prioritāru nozari. Savukārt, raugoties uz partiju publiskajā telpā pausto par kultūras nozari, paliek pavisam bēdīgi. Kultūras jēdziens valdības un Saeimas līmenī būtu jāskata plašāk par koncertu, teātru u.c. pasākumu apmeklējumu. Lai kultūra nav kaut kāds mistisks elitārs veidojums, ko sabiedrība var vai nevar atļauties, bet gan mūsu nacionālās identitātes un saliedētības pamats.
– Kāpēc jāiet vēlēt?
– Balsot jāiet! Pretējā gadījumā kāds cits izdarīs izvēli tavā vietā. Un šobrīd ir īpaši svarīgi, lai šīs izvēles būtu drošas un saprātīgas.
