Sākums 21. oktobra laikrakstā.
Jau šo trešdien, 26. oktobrī, notiks kārtējā novada domes sēde. Bet nu par jautājumiem, kas līdz tai nonāks un par kuriem plānots balsojums, bet par ko deputāti sprieda un diskutēja jau iepriekš – komiteju sēdēs.
Diskutē par komisijas sastāvu
Neskaitot jau iepriekš ar novada budžetu tieši saistītos jautājumus, oktobrī pašvaldība nolēmusi veikt arī dažas izmaiņas amatu sarakstos. Pirmkārt, kā vēstījām, līdz gada beigām plānots pārstrukturizēt bērnu un jaunieši centru «Sapņi», kas turpmāk būs tiešā Tukuma sociālā dienesta pakļautībā un kur uz pusi samazinās strādājošo skaits. Deputāti interesējās, vai tiešām tik salīdzinoši nelielai iestādei būs vajadzīgs šoferis un lietvedis? Bet, kā jau iepriekš bija skaidrojusi sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, lietvedis nepieciešams vismaz uz laiku, kamēr tiek sakārtota visa dokumentācija, arhīvs. Pārējā laikā darbs dienestā tāpat atradīsies, kas attiecas arī uz šoferi. Otrkārt, vairākas izmaiņas veicamas arī pašvaldības komisiju, darba grupu sastāvos, kas tāpat liela mērā saistīti ar darbinieku rotācijām. To skaitā ir arī Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā turpmāk darbosies Ilze Skaistkalne, kas ir jauns bērnu tiesību speciālists Tukuma novada Izglītības pārvalde. Paralēli no grupas izslēdza šīs pārvaldes juristi Kristīni Loginu, kā arī deputāti Ilzi Gotfrīdu, kas grupā iepriekš darbojusies kā pārstāve no Kandavas jauniešu centra «Nagla», bet ar kuru vairs nav darba attiecību. Šim iebilda domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, kas interesējās, vai tomēr I. Gotfrīda šajā grupā nevar darboties kā deputāte? Esot arī pati pārsteigta, ka nav aicināta uz grupas sēdēm…K. Logina skaidroja, ka grupas sastāvs ir reglamentēts nolikumā, un tas šādu iespēju īsti neparedz. Vēl vairāk, nolikumā iepriekš nav bijusi paredzēta vieta arī Kandavas jauniešu centra pārstāvim (toties ir Tukuma jauniešu centra vadītājs), un esot grūti komentēt, kā šāda situācija izveidojusies, – tā K. Logina. I. Priede iebilda, ka likumā gan šādu ierobežojumu neesot un, uzturot diskusiju, mudināja jautājumu varbūt pat atlikt, lai varētu nolikumā veikt vēlamās izmaiņas. Taču noslēgumā lēmumprojekts tomēr uz domi tika virzīts tāds, kāds tas jau bija sagatavots, jo, kā skaidroja pārvaldes juriste, atlikšana tomēr paralizētu grupas darbu, kas nebūtu ieteicams. Kā būs tālāk – piemēram, vai būs izmaiņas grupas nolikumā, – tā savukārt būs atsevišķa deputātu lemšana.
Daļēji atgriežas pie piemaksām
Jau vēstījām, ka kopumā šī gada budžets pildoties pat labāk nekā iepriekš cerēts. Tad nu līdz ar citiem papildu izdevumiem plānots atgriezties pie kārtības, kas paredz izmaksāt tā sauktās “naudas balvas“ pašvaldības darbiniekiem, kas uz laiku bija apturēts pasākums. Kā precizēja izpilddirektors Ivars Liepiņš, tās drīzāk saucamas par piemaksām, un būtu paredzamas Valsts svētkos un Ziemassvētkos. Toties arvien būs apturēti punkti, kas paredz naudas izmaksas darbiniekiem nozīmīgās jubilejās vai dzīves notikumos. I. Priede vēl interesējas, vai tas ies roku rokā ar darbinieku vērtēšanu? I. Liepiņš skaidroja, ka šajā gadījumā piemaksa tiek plānota 50% apmērā no konkrētā darbinieka algas, un papildu vērtēšana, kā noprotams, nav paredzama. Deputāti jautājumu atbalstīja, un tas tika virzīts tālākai izskatīšanai domes sēdē.
Kad ieguldīto atprasa…pēc gadiem
Finanšu komitejas sēdes darba kārtībā bija arī vairāki jautājumi, kas saistīti ar apsaimniekošanas uzņēmumu SIA «Tukuma nami». Vienā gadījumā bija jāprecizē telpu platība, ko uzņēmums apdzīvo Kurzemes ielā un kur plānots sākt iekasēt nomas maksu – 3,5 eiro kvadrātmetrā. Deputāti arī tika informēti, ka SIA «Tukuma nami» ir iesnieguši tāmi par līdz šim veiktajiem ieguldījumiem ēkā, taču, kā precizēja nekustamo īpašumu speciāliste Maira Zonenberga, tiek lēsts, ka tie tāpat nedzēš līdz šim nesamaksāto. Savukārt otrā gadījumā naudu prasa SIA «Tukuma nami» – par ieguldījumiem Meža ielā 11 un Lauku ielā 4 Tukumā, kur 2020. gadā noslēdzās energoefektivitātes jeb ēku siltināšanas projekts. Arī pašvaldībai te pieder dzīvokļi (Lauku ielā – 3, Meža ielā – 6 dzīvokļi), taču iesniegums līdz domei nonācis tikai šobrīd, par ko īpaši neizpratnē bija izpilddirektors. Kopējās izmaksas, kas būtu jāsedz domei, ir mazliet vairāk nekā 40 000 eiro, skaidroja Ligita Proņina, kas atbild par pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem. Kā nojaušams pēc diskusijām komiteju sēdē, jautājums līdz domei nonācis viena precedenta dēļ – proti, viena no īrniecēm uzrakstījusi iesniegumu pašvaldībai, lūdzot atgriezt to summu, ko par ieguldījumiem mājā maksājusi viņa (to apsaimniekotājs jau iekasējis!). Kā tas notiks un kam tiks atmaksāta nauda (pašiem īrniekiem vai apsaimniekotājiem?), vēl tikai lems. Vismaz šobrīd plānots, ka tas notiks pakāpeniski, nevis visu summu maksās vienā laikā. Bet, kā uzsvēra I. Liepiņš, tas esot nepieņemami, ka par ilgtermiņa ieguldījumiem pašvaldības īpašumā liks maksāt īrniekiem. Un šajā gadījumā, viņaprāt, tā ir tieši pašvaldības darbinieku neizdarība, ka jautājums līdz domei nonācis tikai šobrīd – divus gadus pēc projekta beigām. Kā tas izveidojies, sīkāk paskaidrot nevarēja arī L. Proņina.
