Attīstības nodaļas vadītāja Inga Helmane deputātiem skaidroja, ka šo projektu ir plānots iesniegt Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas pasākuma «Publiskās ārtelpas attīstība» projektu konkursā, kam šobrīd Ministru kabinetā norisinās noteikumu apstiprināšana, un plānots, ka jūnijā jau tiks izsludināta pieteikšanās. “Mēs varam konkursam pieteikt SIA «Mark arhitekti» izstrādāto Brīvības laukuma pārbūves projektu, kura kopējās izmaksas ir 1,7 miljoni eiro, no kuriem fonda atbalsts ir 800 000 eiro. Jāpiebilst gan, ka šīs ir 2019. gadā rēķinātās cenas atbilstoši toreizējām izmaksām, un nav bijis iepirkuma, kas parādītāju aktuālās izmaksas. Ir arī notikuši divi forumi ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kur interesenti tika iepazīstināti ar laukuma projektu; tika apkopoti arī iebildumi, no kuriem daļa ir radusies nezināšanas pēc, jo nebija tik sīki izskaidrota apzaļumošanas sadaļa un mazās arhitektūras formas,” tā Attīstības nodaļas vadītāja.
Deputātiem lemšanai, kā skaidroja I. Helmane, piedāvāts lēmuma projekts ar trim variantiem:1) par atbalstu projektam, paredzot tam vienu miljonu eiro pašvaldības finansējuma, 2) noraidīt projektu un 3) izbūvēt tikai apakšzemes komunikācijas.
Kad kanalizācija pazūd zemē…
SIA «Tukuma ūdens» inženiere Zanda Valaine atklāja, ka ar ūdens apgādes un kanalizācijas komunikācijām laukumā viss ir slikti: “Pagājušajā vasarā blakus laukumam jau bija ūdensvada avārija. Kas attiecas uz kanalizāciju, no Pils torņa nāk kanalizācijas trase – mūrētu ķieģeļu kolektors 5-7 metru dziļumā, kas patiesībā nestrādā un ir aizaudzis, bet kanalizācijas ūdeņi no Pils torņa paliek… nezin kur – visdrīzāk, uzsūcas, bet par laimi patēriņš ir minimāls. No Katrīnas laukuma pāri Pils ielai un tālāk zem Brīvības laukuma 17. ēkas ir ierīkots lietus ūdens kanalizācijas kolektors – 2 metrus liels mūrēts ķieģeļu tunelis, jo agrāk Katrīnas laukuma vietā ir bijuši dīķi. Šis kolektors arī ir sliktā stāvoklī un kādā brīdī var gadīties kā Rīgā, kur automašīnas pazūd bedrēs… Jaunajā projektā paredzēts šīs komunikācijas pārbūvēt un ielikt citā vietā, kā arī izbūvēt laukumā lietus ūdens kanalizāciju.”
Kas attiecas uz strūklaku, Z. Valaine skaidroja, ka katru gadu, gatavojoties 1. maijam, to uzčubina, bet visi savienojumi tai ir tika veci, ka var pienākt brīdis, kad strūklaku vairs nemaz nevarēs palaist. Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka būtu svarīgi domāt arī par siltumtrasi, kas zem laukuma nav ierīkota, tāpat būtu jādomā arī par elektroapgādi un apgaismojumu.
Komunikāciju pārbūves variantu noraida
Diskutējot par lēmuma projekta 3. variantu, kas laukumā paredzētu tikai apakšzemes komunikāciju nomaiņu, kā skaidroja I. Helmane, šo darbu kopējās izmaksas varētu būt ap 800 000 eiro. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa sliecās atbalstīt šo variantu, kas tātad paredz tikai pārbūvēt tīklus un atlikt atpakaļ laukumu visu tā, kā ir tagad, jo pilna laukuma pārbūve atbilstoši jaunajam projektam domei nebūšot pa spēkam reālo izmaksu dēļ: “Tās noteikti pārsniegs 2 miljonus eiro, turklāt siltumtrases ierīkošanas izmaksas nāk papildus, jo šī trase nav ieprojektēta, tomēr arī palaist garām šos 800 000 eiro, ko varētu iegūt projektu konkursā, nebūtu pareizi. Otra versija – ja atsakās no Brīvības laukuma pārbūves, virzām konkursam Mālkalna projektu.”
Arhitekte Sabīne Strazdiņa iebilda, ka diez vai tukumnieki saprastu šādu risinājumu, ka, ieguldot ap 1,5 miljonu eiro, viņi saņem to pašu, kas jau bijis, turklāt jāņem vērā, ka komunikāciju projekts izstrādāts atbilstoši jaunajam laukumam projektam, nevis tagadējam. Deputāts Kaspars Gribusts, apliecinot, ka ir par to, lai Tukumā taptu kaut kas jauns un skaists, taču aicināja neieciklēties uz vecajām izmaksām, kas ir 1,7 miljoni, jo reāli tās būšot lielākas, savukārt, ja viss jāfinansē no budžeta, kā minēts lēmuma projektā, – bez kredīta, tad, viņaprāt, pašvaldība diez vai ar jau iesāktajiem prioritārajiem projektiem tiks galā.
- Liepiņš skaidroja, ka šobrīd, kamēr nav zināma kredītu piešķiršanas kārtība, nekā citādi deputāti nevar lemt, kā vien par budžeta līdzekļiem, tāpēc arī tā ierakstīts.
No vienas vietas sakārtojas citas
Aicināta paust savu viedokli par projektu, domes Tūrisma un mantojuma nodaļas vadītāja Ingrīda Smuškova uzsvēra, ka viņai iebildumu pret Brīvības laukuma projekta ideju nav: “Sabiedrība uztraucas, kā šī ideja saskanēs ar citiem projektiem, bet jau tagad redzam, ka, piemēram, arhitektes Zaigas Gailes mets kultūras namam atklāj modernizētu ēku, kas labi sader ar laukumu un Meierovica skvēru. Ja runājam par vecpilsētas sakārtošanu, pilsēta ir sākusies ar šo laukumu un, ja kāds saka, ka tur vairs nav pilsētas centra, mūsu uzdevums ir to tur noturēt. Tie, kas brauc ar mašīnām, brauc tam garām, bet tie, kas iet kājām un brauc ar velosipēdu, ir šajā laukumā. Var patikt vai nepatikt Meierovica laukums, bet, kad vienu vietu sakārto, sakārtojas arī mājas ap to.”
Vienreiz lēmums ir jāpieņem
Deputāte Gunda Cīrule atzina, ka par Brīvības laukumu Tukumā runāts gadiem, un, viņasprāt, Tukums ir pelnījis mūsdienīgu laukumu: “Es atceros, kādi bija iedzīvotāju iebildumi un pretestība pret promenādi Kandavā, – tās ierīkošanu sauca par lieku naudas izšķiešanu, bet tagad tur notiek visi pasākumi un visi par šo vietu priecājas. Ir vienkārši jāsaņemas un tas jāizdara, jo ar katru gadu, kad šos darbus atliekam, izmaksas pieaug.”
Līdzīgās domās bija arī domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers, skaidrojot, ka pat tad, ja sakārtotu tikai komunikācijas un daļa laukuma paliktu vecā, tik un tā būtu jārisina tagadējās problēmas – jālabo strūklaka un jāpārbūvē atbalsta siena. Līdz ar to 3. variants diskusiju laikā tika noņemts, jo, kā skaidroja I. Helmane, svarīgākais, ka, rekonstruējot tikai komunikācijas un atjaunojot veco laukuma segumu, netiktu sasniegts arī līdzfinansējuma projekta mērķis – nodrošināt labiekārtotu vidi, turklāt tas tāpat nebūtu lēts process. Savukārt, salīdzinot ar Mālkalna sakārtošanas projektu, Brīvības laukuma pārbūve daudz precīzāk izpilda projekta mērķus.
Deputāts Juris Šulcs atzina acīmredzamo, ka ir divas iespējas – vai nu atbalstīt projektu, vai nē: “Manuprāt, citas iespējas kā atbalstīt projektu nav, lai gan nav arī teikts, ka šo naudu dabūsim. Bet ļoti negribētu, lai mūsu attieksme būtu tāda vienaldzīga; ja kaut ko iesniedzam, ir jādara viss, lai saņemtu atbalstu. Agrāk biju lepns, ka [Tukuma] budžets ir 10 miljoni, bet tagad bez mērķdotācijām budžeta nauda ir 40-50 miljonu eiro!… Ja pat no šādas naudas nespējam sakārtot laukumu, tad esam švaki… Turklāt – ja sāksim mainīt laukuma elementus un projektu pielabot, tad – ko mēs galā dabūsim?! Un, ticiet man, pēc projekta īstenošanas arī apkārtējās mājas tiešām sāks sakārtoties. Tikai mums ir jāizstrādā tādi dokumenti, kas palīdzēs šīs fasādes sakārtot vai arī – jābūt daudz stingrākiem noteikumiem tām ēkām, kas atrodas Brīvības laukumā. Un tad nebūs jāsaka, ka Tukumā ir viens zelta zobs – Meierovica laukums…” Komentējot deputātu diskusijas par to, ka galu galā – pat ja naudu piešķirs, varēs no tās atteikties, J. Šulcs atzina, ka ļoti nožēlo pirms desmit gadiem pieņemto lēmumu atteikties miljona latu Vāgūža būvniecībai Durbes pils kompleksā…
***
Jāpiebilst, ka visi septiņi klātesošie komitejas deputāti nobalsoja par atbalstu projektam. Tālāk to izskatīs Finanšu komitejas sēdē un domes sēdē.
Vizualizācija neattaino reālo skatu
Tā atzina ainavu arhitekte Maija Fogele, kurai lūdzām skaidrot tos ar Brīvības laukumu saistītos jautājumus, uz kuriem netika sniegtas plašākas atbildes forumos: “Vizualizācija parāda kopējo projekta ieceri, laukuma elementus, to novietojumu, bet tā nerada absolūto priekšstatu par realitāti viens pret vienu – tā ir tikai mākslīgi radīta bilde. Piekrītu, ka iedzīvotājiem sanāksmēs rādītajā vizualizācijā laukums izskatījās lielāks, izstieptāks, jo bija parādīts tā perspektīvais skats. Tā nebūs – laukums jau nav tikai viena liela plakne, tas ir sadalīts zonās, bet, protams, viena plašāka pulcēšanās vieta ir saglabāta, jo mūsu tradīcija ir šajā laukumā pulcēties.”
Koku būs vairāk
- Fogele skaidroja, ka visi lielie koki pie policijas tiek saglabāti: “Vēl saglabās savvaļas bumbieri, kuru neskar laukuma pārbūves robeža un kas ir liela izmēra koks. Nav tā, ka arhitekts visiem spēkiem ir pūlējies gādāt tieši par šo koku, bet tas tiešām darbiem netraucē. Kas attiecas uz trim eglēm, viena jau tagad iet postā, bet divas ir veselīgas, tāpēc tās pārstādīs, kas nav nekas neiespējams. Taču tās nevar pildīt centrālās egles funkciju, kā to vēlas iedzīvotāji, jo svētku eglei jābūt diženai, bet tādus izmērus esošie koki nekad nesasniegs. Tās arī nebūs tik kuplas, lai to zaros varētu iekarināt rotājumus – vienu gadu mēģinājām šīs egles pušķot, bet rotājumi neturējās, jo egles ir tievas un kalsnas.” Vaicāta, vai egles nevar atstāt, jo arī tās atrodas laukuma malā, M. Fogele skaidroja, ka tās atrodas projekta teritorijā, un, pārbūvējot laukumu, eglēm var rasties stress blakus notiekošo darbu dēļ, un tad tās var arī nokalst.
10 vietā – 18 koki
“Šobrīd laukumā ir 10 galotņotas liepas, no kurām divas drīz vien būs beigtas, tāpēc šos kokus ir plānots nozāģēt, bet divus jaunstādītos kokus pārcels uz laukuma tālāko malu. Kopumā laukumā iestādīs 18 jaunus kokus – sešas Māka ievas, piecas sudraba liepas un septiņus Zviedrijas pīlādžus. Tie skvēriņā (Dzimtsarakstu nodaļas ēkas pusē) tiks iestādīti jauktā veidā laukuma segumā un pie tiem būs soliņi (zviļņi) atpūtai. Ir plānots stādīt vidēja izmēra kokus, lai tie nav jāformē. Kad koki paaugsies, to vainagi sakļausies un dos to ēnu laukumā, kas ir tik ļoti vajadzīga un kuras tur nav tagad. Trīs kokus iestādīs arī pie Pils torņa, lai aizsegtu transformatora ēku.
Atpūtas vietas ar soliņiem būs lielākā skaitā, nekā tās ir tagad – gan pie kokiem, kā jau minēts, gan arī pie puķu dobēm un pie rotaļu laukuma. Un lielākā daļa šo sēdvietu būs nodrošinātas ar ēnu.”
Lai dobes netraucē un pārvietoties vieglāk
Vaicājām, vai jaunajā projektā tomēr nav mazāk puķu un košumkrūmu stādījumu, jo šobrīd dobes ir gan pašā laukumā, gan skvērā pie policijas. M. Fogele skaidroja, ka šajā skvērā, kas pēc pārbūves kļūs lielāks, būs četras dobes ar dažāda izmēra rozēm, ziemciešu grupām un dekoratīvajiem krūmiem: “Apaļās dobes laukumā pasākumu laikā tiek izmīdītas, jo cilvēku masai vajag vietu, tāpēc arī dobes tiek iekārtotas blakus tām, kas atrodas pie Sēnītes.” Vēl vaicājām, vai dobes pie rotaļu laukuma ir labākais risinājums, M. Fogele skaidroja, ka tās no rotaļu ierīcēm būs norobežotas.
Vēl iedzīvotāju forumos bija jautājumi par laukuma segumu un kāpnēm. M. Fogele skaidroja, ka gājēju zonā būs dažādu krāsu betona bruģakmens, bet pārējā laukumā ir granīta plākšņu segums, kas ir izturīgs, daudzviet Eiropā izmantots. Vaicāta, vai tas neslīdēs, M. Fogele skaidroja, ka nē.
Vēl interesējāmies, cik lielā laukuma daļā būs kāpnes, kas atdalīs to no pārējām zonām, un cik lielā apjomā būs gludās plaknes? Ainavu arhitekte skaidroja, ka pakāpieni būs Dzimtsarakstu nodaļas pusē un Pils ielas virzienā, jo tas ir saistīts ar reljefu, bet visās pārējās vietās laukums būs vienā līmenī ar blakus esošajām gājēju zonām un nekas netraucēs to ērti izmantot. Turklāt visu drošībai tiks pārveidota piebraukšana pie policijas – tā tiks organizēta tikai no Pils ielas puses, bet ne gar laukuma atbalsta sienu.
Vēl tika jautāts, kas notiks ar laukumu, ja blakus atjaunos ēkas? M. Fogele skaidroja, ka laukumu aiztikt nevarēs un visiem būvdarbiem būs jānotiek no pagalma puses.
Vēl vaicājām, vai strūklaku jaunajā projektā nav iespējams novietot tuvāk soliņiem, lai justu tās veldzi, M. Fogele skaidroja, ka dzīvē ir tieši otrādi – ļoti bieži vējainās dienās iedzīvotāji aicina pieregulēt strūklaku, jo nevar izmantot soliņus, kas no šļakatām ir slapji: “To karsto brīžu mums ir ļoti maz, lielākoties ir tāds laiks, kad slapjumu nevienam negribas, bet sēdēt uz soliņa var arī vēsākā laikā. Vēl varu teikt, ka tās forma tiks saglabāta un dažādota. Strūklakai varēs pieiet klāt un pat iziet cauri, kas bērniem tik ļoti patīk.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
