Kur paliek mūsu nauda? MAF
Problēma
Nobeigums. Sākums 26. septembra, 3., 6. un 10. oktobra laikrakstā
Jauni atkritumu apsaimniekošanas reģioni, jauni atkritumu apsaimniekošanas plāni, reģionālie un izglītības centri, ieguldījumi poligonos, dalītajā atkritumu vākšanā un šķirošanā. Šī gada jūnijā, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, Ministru kabinets desmit reģionu vietā noteica piecus – Dienvidkurzemes, Latgales, Viduslatvijas, Vidzemes un Ziemeļkurzemes – atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Un katram no tiem jau līdz šī gada 31. decembrim ir jāizstrādā jaunais Atkritumu apsaimniekošanas plāns, jo jau 1. janvārī spēkā stāsies jaunā likuma redakcija ar striktiem, tai skaitā Eiropas Savienībā kopīgi noteiktajiem mērķiem. Tukuma novads nu kopā ar Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionu veidos Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu, kura apkalpošanas zonā ietilpst 200 000 iedzīvotāju. Tātad līdz ar Tukuma novadu tajā ietilpst arī Jūrmala, Ventspils, Ventspils novads, Talsu novads un daļa Kuldīgas novada. Vai esam tik radikālām un, kā izrādās, arī resursu ietilpīgām pārmaiņām gatavi? Un – aktuāls jautājums – kurš šos atkritumus apsaimniekos.
Vai ko gribēja noslēpt?!
Līdz šim esam noskaidrojuši, kādu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Ziemeļkurzemē paredz pieaicinātais plānotājs jeb SIA «Geo Consultants», kura pārstāvis Kaspars Kļavenieks ar jauno Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.-2027. gadam Tukuma novada domes deputātus iepazīstināja Finansu komitejas sēdē 21. septembrī. Rakstījām arī par to, ka domes deputāti – gan nedaudz diskutējot – gan Finanšu komitejas sēdē, gan arī jau 28. septembra domes sēdē nolēma, ka pašvaldībai jāturpina līdzdalība AAS «Piejūra» un attiecīgi jāpiedalās arī tās turpmākajos attīstības plānos. Vismaz līdz 2024. gada 1. jūnijam, kad beidzas līgums ar «Piejūru» un kad atkal būs jālemj – nodot visu atkritumu apsaimniekošanu tikai tās rokās vai tomēr sludināt konkursu, lai vismaz daļu pakalpojuma nodotu privātam komersantam.
Bet jāteic, ka gan vienā, gan otrā deputātu sanāksmē vairāki jautājumi tomēr palika neskaidri un arī bez atbildes. Iespējams, arī tāpēc, ka nebija izstudēts pilnais auditoru kompānijas veiktais «Piejūras» izvērtējums. To 6. oktobra publikācijā izvērtējām mēs – žurnālisti. Šoreiz publicējam atkritumu biznesā iesaistītā komersanta SIA «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētāja Jāņa Aizbalta viedokli.
Galvenais, lai ir konkurss
– Kā jūs vērtējat šo situāciju kopumā – Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanu vērtēt iepirkumā, tomēr pašvaldības izmanto Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normu, kas pieļauj kapitāldaļu turētājiem uzdot savam uzņēmumam kādu darbību, konkrēti – atkritumu apsaimniekošanu – veikt. Kā panākt citu risinājumu?
– Šajā nozarē ir ļoti liels pašvaldību lobijs, un mēs kā privātais operators to nevaram ietekmēt. Tāpēc pastāvam uz to, lai šie pašvaldību līdzdalības izvērtējumi savos uzņēmumos tiktu saskaņoti ar Konkurences padomi un lai padome pasaka, vai viss ir korekti, vai nē. Ja, piemēram, tiek norādīts uz tirgus nepilnību, tad blakus esošajās pašvaldībās – Jūrmalā un Saldū – strādā privātie operatori: Jūrmalā – SIA «Clean R», bet Saldū – SIA «Eco Baltia vide», līdz ar to nav tirgus nepilnības. Es domāju, ka tā vienkārši ir negribēšana ieiet brīvajā tirgū. Es nezinu, kā tas ir «Piejūras» gadījumā, jo tad tas būtu jāanalizē, bet dažās pašvaldībās visi pakalpojumi ir nodoti vienās rokās, es teiktu, – salikti vienā lielā spainī. Domāju, ka tas tiek darīts apzināti, jo tā ir daudz grūtāk izvērtēt katru šo pakalpojumu, piemēram, tādos gadījumos ir grūti izsekot, vai visi izdevumi ir korekti un vai tie tiešām attiecas uz konkrēto pakalpojumu.
– Kāds ir jūsu viedoklis konkrēti par SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» turpmāko darbību šajā jomā?
– Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) organizēja īpašu tikšanos, kurā bija pieaicināta arī Talsu un Tukuma novada pašvaldību vadība. Tas, par ko mēs ar viņiem runājām un ko esam noskaidrojuši, ir tas, ka pašvaldības ir uzdevušas saviem speciālistiem trīs mēnešus vērtēt, kurš šajā reģionā apsaimniekos sadzīves atkritumus un kurus pakalpojumus varētu nodot publiskajā iepirkumā. Savukārt, kas attiecas uz pašvaldību lemto – ka tās saglabā savu līdzdalību SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»», arī no mūsu puses tas šķiet loģiski, jo «Piejūras« pamatnodarbošanās ir poligona «Janvāri» uzturēšana. Mēs uzskatām, ka poligoniem ir jābūt pašvaldību uzraudzībā, bet to sadaļu, kas attiecas uz nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā jau minēju, līdz decembrim sola vērtēt un kādu informāciju vaicāt arī mums. Tāpēc tagad gaidām, kad ar mums runās. Mēs, protams, varam ar kaut kādiem datiem padalīties, jo uzskatām, ka atkritumu apsaimniekošanā brīvais tirgus ir gana labi sevi pierādījis, lai nevajadzētu strādāt bez konkursa, vienkārši nododot šo pakalpojumu pašvaldību uzņēmumam. Tiekoties LTRK, mēs arī pašvaldību vadītājiem minējām, ka par gana labu variantu uzskatām arī tādu iepirkumu, kurā piedalītos arī «Piejūra». Ja, piemēram, šis uzņēmums tādā iepirkuma uzvarētu, tad nebūtu nekādu jautājumu, un viņi iegūtu šo līgumu. Bet – ja viņi iegūst līgumu bez nekādas sacenšanās par labāko cenu un labāko tehnisko piedāvājumu, tas, mūsuprāt, nav korekti.
– Veiktajā līdzdalības izvērtējumā vairākkārt ir minēts, ka jaunam tirgus dalībniekam nebūs resursu, lai nodrošinātu tos pakalpojumus, ko tagad sniedz «Piejūra» – transports, konteineri utt., kā arī kompetence, zināšanas un, galvenais, atbildība par tīru vidi.
– Es to nosauktu par pilnīgu absurdu, jo, ja tā notiktu, tad nekur citur Latvijā nekad nemainītos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas operatori. Piemēram, šogad mēs esam uzsākuši darbu Pļaviņu pilsētā un pagastos, kur, šķiet, vairāk nekā 20 gadus strādāja pašvaldības uzņēmumi. Bet – mums nebija jautājumu ne par resursiem, ne par zināšanām, ne par ko citu. Tas ir bizness – tas ir iepirkums, kurā pasūtītājs izvirza noteiktas prasības, kas, protams, no izpildītāja prasa zināmas investīcijas, kuras tiek ieliktas tarifā. Un viss ir atkarīgs no tā, vai šī nosaukta cena uzvar iepirkumā vai neuzvar. Un tālāk tas ir līgums, kas tiek slēgts uz pieciem, septiņiem gadiem vai citu termiņu, kura prasības izpildītājam ir saistošas. Runājot par resursiem, – visu laiku dažādās zonās notiek iepirkumi un mainās apsaimniekotāji, bet parasti notiek tā, ka aizejošais operators, piemēram, piedāvā jaunajam operatoram izpirkt konteinerus, kas atrodas pie klientiem. Kāpēc? Pirmkārt, aizejošajam operatoram braukt un savākt konteinerus būtu lieki izdevumi, un arī jaunajam uzņēmumam, sākot darbu, tad nebūtu papildus transporta un citas izmaksas. Tāpēc, ja visi pakalpojuma sniedzēji izturas ar cieņu pret saviem klientiem, savstarpēji sniedz informāciju un sadarbojas, tad nav problēmu likumā noteiktajā termiņā – trijos mēnešos, ieiet tirgū un sākt sniegt pakalpojumu.
Nav vienādas attieksmes
– Runājot par pakalpojumiem, jūsu uzņēmums jau pirms trim gadiem ieviesa tekstila šķirošanas konteinerus, savukārt SIA «Clean R» šobrīd sāk uzstādīt atkritumu apmaiņas skapjus. Kā tas nākas, ka nereti tieši privātie uzņēmumi atkritumu šķirošanas jomā ir aktīvāki par pašvaldību uzņēmumiem? Izņēmums te ir Ziemeļvidzemes pašvaldību veidotais atkritumu apsaimniekotājs SIA «ZAAO», kam ir plašs piedāvājums šķirošanai.
– Pašvaldības parasti izvirza nosacījumus sabiedrības izglītošanai, atkritumu šķirošanai un citiem pakalpojumiem, kas ir minēti līgumā ar uzņēmēju. Pret privātajiem komersantiem šie nosacījumi parasti tiek vērsti asi un strikti, bet, lai arī pašvaldības rokās šajā ziņā ir lieli resursi, – ja tas pats jāprasa pašu veidotam uzņēmumam, tad var sanākt, ka jāprasa pašam sev, un tāpēc ne vienmēr šīs process notiek tik aktīvi. Jā, ZAAO tiešām ir labais piemērs, bet tur ir daudz pašvaldību, kas veido šo uzņēmumu, tā ka tās pat nejūt, ka kaut ko prasa pašas sev, drīzāk,– ka prasa šim SIA, bet tur, kur uzņēmumam ir viens vai divi akcionāri, kā «Piejūras» gadījumā, kā jau teicu, sanāk prasīt šīs aktivitātes no sevis – veidojas tāda dubulta situācija. No otras puses – mēs saprotam, ka visi līgumi, kas ar mums ir noslēgti, nav tāpat vien iedoti, tāpēc mums ir jābūt labākiem un aktīvākiem. Un tāpēc arī jaunas lietas ieviešam ātrāk nekā likums to prasa, jo – lai tad, kad tas tiks prasīts iepirkumā, mēs tam būtu gatavi un zinātu, kādas būs izmaksas nākotnē.
– Interesanti – ja turpinām sarunu par to, ko pašvaldības prasa no privātajiem komersantiem un ko – no pašu veidotā uzņēmuma, «Piejūras» izvērtējumā atradām informāciju, ka viens no uzņēmuma papildpakalpojumiem, par ko tiek saņemta samaksa, ir konteineru mazgāšana. Tai pat laikā, apskatoties pašvaldību slēgto līgumu ar SIA «Eco Baltia vide» 2013. gadā, – prasība par konteineru mazgāšanu tika iekļauta līgumā.
– Ko varu teikt – kārtējā nekorektā rīcība. Mēs konteinerus mazgājam divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, un namsaimnieki to arī prasa, bet privātie – ne tik bieži. Toreiz, kad «Piejūra» pārņēma no mums pakalpojumu, pašvaldībai vajadzēja parādīt, ka tā var atkritumus savākt lētāk, tāpēc tai bija viegli par šādu lēmumu nobalsot, bet – ja grib strādāt lētāk, tad aiz tā slēpjas kaut kas tāds, ko uzņēmums visdrīzāk darīs mazāk vai par atsevišķu samaksu. Tāpēc arī «Piejūra», piemēram, piedāvā mazāku apjomu šķirošanai, bet citus pakalpojumus – par samaksu.
– Publiskajā telpā esat izteicies, ka komersanti investē, domājot par zaļā kursa attīstību, bet pašvaldības ignorē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par “tīru” un energoefektīvu autotransporta līdzekļu izmantošanu.
– Pašlaik izskatās, ka ar “zaļo domāšanu” un, kas būtiskāk, ar rīcību Latvijā nesokas, īpaši pašvaldību izsludinātajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi rodas nevienlīdzīga situācija – kamēr daļa tirgus dalībnieku iegulda apjomīgus resursus, lai pielāgotos Eiropas Savienības kopīgiem un Latvijas nacionālajiem klimata mērķiem (atjaunojot autoparkus, investējot atjaunīgās enerģijas attīstībā, izmantojot ilgtspējīgus, pārstrādātus un atkārtojami izmantojamus resursus), pārējie gūst konkurences priekšrocības tajos pašvaldību iepirkumos, kuros nav ievērotas likuma prasības, zaļā iepirkuma komponentes ir maz vai nav vispār. Tai pat laikā jau no 2021. gada 14. septembra Publisko iepirkumu likumā ir iekļauta Eiropas Savienības direktīvas prasība, ka atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina, lai sadzīves atkritumu savākšanā tiktu izmantoti vismaz astoņi procenti specializēto atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļu, kuri atbilst “tīra autotransporta līdzekļa” definīcijai. Diemžēl daļa pašvaldību pakalpojumu sniegšanu uztic savām kapitālsabiedrībām bez konkursa, tā kropļojot konkurenci, un neievēro šo nosacījumu. «Piejūra» ir viens no tiem pašvaldību veidotajiem operatoriem, kas šo direktīvu pārkāpj, jo tam jau šogad 8% pakalpojumu būtu jāsniedz ar zaļo transportu, tātad, izvēloties elektroauto vai transportu, kurā tiek izmantota saspiestā dabas gāze vai ūdeņradis. Cik zināms, šajā uzņēmumā nav neviena šāda auto, tāpēc, kā tiek izpildīti šie likumā noteiktie 8%, es nezinu.
– Runājot par zaļo domāšanu un atkritumu šķirošanu, – ir tik daudz iesaiņojuma veidu, kurus nav iespējams pārstrādāt un līdz ar to arī nošķirot, un tieši tas satrauc iedzīvotājus, jo šis iepakojums veido lielu apjomu kopīgajā atkritumu masā. Kāds te būtu risinājums?
– Es domāju, ka ražotāji sāks izgatavot tādus iepakojumus, kurus varēs pārstrādāt, tāpēc ļoti ceram uz Dabas resursu nodokļa izmaiņām, lai būtu tā saucamais polimēru nodoklis – ja tiek savākta plastmasa, kas nav pārstrādājama, par to ražotāji maksā dārgi, un tas noteikti liks apdomāt, kādos iepakojumos likt savas preces. Tiklīdz šis nodoklis stāsies spēkā, dažu gadu laikā iepakojuma ziņā daudz kas mainīsies.
Pārmetumiem nav pamata
– «Piejūras» izvērtējumā vēl arī minēts, ka SIA «Eco Baltia vide» piedāvāja šos pakalpojumus Tukuma un Talsu novadā no 2013. līdz 2018. gadam un ka netika pildīti visi līguma nosacījumi un pašvaldības neguva pārliecību, ka visi savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi tiek nogādāti atbilstošajā poligonā. Kā komentētu šādus secinājumus?
– Es domāju, ka tā ir atspēlēšanās par maniem iepriekšējiem izteikumiem. (2017. gada augustā «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» rīkoja tikšanos par atkritumu apsaimniekošanu un pašvaldības ieceri iesaistīties nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanā, kurā J. Aizbalts norādīja uz problēmām ar Dabas resursu nodokļa samaksu par poligonā apglabātajiem atkritumiem. Pēc diviem gadiem ar līdzīgiem argumentiem Valsts policija sāka kriminālprocesu pret tagadējo «Piejūras» un poligona vadību. – Red.). Mums nekādu pārkāpumu, par ko valsts vai pašvaldība būtu pārmetusi, nav bijis, un arī tiesvedības nav bijušas. Kad mēs uz poligonu vedām atkritumus, kā izrādījās, «Piejūra» nepareizi tos apstrādāja, uz ko mēs norādījām un par ko vēlāk tika sākti kriminālprocesi. Es domāju, ka šis teikums norāda uz vēlmi kaut ko sulīgu izvērtējumā ierakstīt, taču tam nav nekāda pamata. Jebkurā gadījumā pašvaldības bija pasūtītājs, un tām bija iespējas līgumu lauzt vai piemērot līgumsodu, taču nekas tāds netika darīts.
***
Pagaidām noslēdzot šo rakstu sēriju, mēs – žurnālisti – noteikti sekosim līdzi notikumu attīstībai, proti, kurš un kā turpmākos trīs mēnešus vērtēs «Piejūras» sniegtos pakalpojumus, kā arī, vai un kā pašvaldība arī reāli ņems vērā gan izvērtējuma izstrādātāju, gan Konkurences padomes, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas ieteikumus.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
