– Šopavasar sociālajos tīklos un reklāmās citviet var redzēt, ka daudzi piedāvā bišu saimes. Nereti ar visu stropu, kas liek domāt, ka konkrētais biškopis nozari sašaurina vai pat likvidē. Komentāros lasāms, ka biškopji nav apmierināti ar pašreizējo jauno Eiropas Savienības atbalsta izmaksas kārtību. Saimju pārdošana var būt arī sava veida peļņas ieguves veids. Kā vērtējat: vai tas ir peļņas veids, vai biškopji tomēr samazina, likvidē savas dravas?
– Varētu teikt, ka te summējas divas lietas. Pavasaros aizvien biškopji pārdod saimes un tas zināma mērā, protams, ir arī peļņas nolūkos. Ir arī tā, ka dažiem biškopjiem saimes ir aizgājušas bojā, nav pārziemojušas, viņi vēlāk labprāt nopērk saimi no citas biškopja bojā gājušās vietā. Un ir arī tādi biškopji, kam saimes labi pārziemojušas un ir pietiekamā daudzumā, tāpēc viņi tās labprāt pārdod. Bet šogad tiešām jāsaka, ka to ietekmē arī jaunā ES atbalsta sistēma. Piemēram, ja bioloģiskajā biškopībā līdz šim biškopis saņēma 40 eiro par saimi, tad šogad šāds atbalsts netiek plānots vispār. It kā varētu būt 30 eiro, rēķinot atbalstu no pieteiktā hektāra, un attiecīgi konvenciālajā jeb parastajā biškopībā atbalsts – 20 eiro. Lai saņemtu maksājumu par hektāriem, ja pašam nav sava zeme, jāmeklē, jāslēdz vienošanās ar zemniekiem. Ir dravas, kur to nemaz nevar izdarīt; – ES atbalsta programma ir ļoti sarežģīta. Zinu, ka bija ļoti grūtas sarunas ar Briseles ierēdņiem, kas pastāvēja uz to, ka nav iespējams maksāt par saimi. Mūsuprāt, tas ir galīgi nepareizi un arī negodīgi, jo mēs esam atklājuši faktu, ka Francijai Eiropas Komisija (EK) atļāva maksāt par bišu saimi, bet Latvijā un citās Eiropas valstīs to neatļāva. Mēs šo informāciju esam nodevuši EK, arī Zemkopības ministrijai (ZM). Mēs zinām, ka ZM ierēdņi stingri uzstāja un arī Latvijas Biškopības biedrības lobijs Briselē principā prasīja atbalstu par saimi. Uzskatām, ka te varētu būt arī tiesu darbi, ja EK Francijai ir atļāvusi izņēmumu. Tā jau ir diskriminācija. Francijai vienmēr Briselē ir bijuši izcili lobētāji, viņiem ir izdevies…
– Nav jau bitēm tikai jāapputeksnē rapsis vai ābeļdārzi vien. Bites savu apputeksnētāja darbu veic dabiskajās pļavās, mežā, biotopos, mazdārziņos, dekoratīvos stādījumos. Tā taču arī tiek saglabāta un uzturēta bioloģiskā daudzveidība, par kuru tagad tik daudz runājam. Vai tas ir tik mazsvarīgi, ka par to atbalsts nepienākas? Tajā pašā laikā par kviešu vai miežu lauku var noslēgt līgumu un saņemt atbalstu, kaut gan bitēm šajos laukos nav ko darīt…
– Šajā sakarā mēs jau rosinājām, ka jāiekļauj dravu hektāros arī meža platības, bet tās neiekļāva, iekļāva tikai lauksaimniecības zemes. Tas tiešām nav pareizi. Mēs ļoti ceram, ka ZM ierēdņi turpinās cīnīties un, izmantojot Francijas piemēru, panāks izmaiņas nākošajā gadā.
– Vai ir kas zināms, kāds atbalsts ir Igaunijas un Lietuvas biškopjiem?
– Arī šajās valstīs ir līdzīgi, kā pie mums, maksājums ir par hektāriem, vienīgi maksājuma summa varētu būt atšķirīga.
– Kas izvirza noteikumus bioloģiskajiem biškopjiem? Vai tie nav pārāk stingri? Piemēram, ari bioloģiskā lauksaimniecības uzņēmuma «Kalna Smīdes» īpašnieks Jānis Sietiņsons uzskata, ka Latvijā ir ļoti grūti pilnīgi tīru medu iegūt un ne jau pašreizējo lauksaimnieku dēļ, bet gan tāpēc, ka fons dabā veidojies ilgākā laika periodā.
– Esam konstatējuši, ka iegūt pilnīgi tīru medu var, bet iegūt tīrus, bez atliekvielām ziedputekšņus ir ļoti, ļoti grūti. Lai tos iegūtu, dravai ir jābūt kaut kur Vidzemē, Vecpiebalgas pusē, Cēsu puses vai Kurzemes mežos. Tāpēc arī bioloģiskā biškopība pie mums strauji samazinās. Mana prognoze: domāju, ka pēc šī gada ar neapdomīgo atbalstu Latvijā paliks ne vairāk kā pāris desmiti bioloģisko biškopju.
– Tas jau ir pretrunā ar EK izvirzīto mērķi, ka līdz 2030. gadam 25% zemes ir jāapstrādā ar bioloģiskajām metodēm…
– Tieši tā. Bites ir ļoti labs indikators, jo tās var aizlidot divus līdz trīs kilometrus tālāk un atnest dravā medu un putekšņus ne tikai no bioloģiskajām platībām. Šajā gadījumā Eiropas zaļā politika nerealizējas.
– Latvijas Biškopības biedrība izstājās no Lauksaimniecību organizāciju sadarbības padomes (LOSP). Vai tas kaut kā ir ietekmējis biedrības darbu, saņemto informāciju, darbības operativitāti un citas biedrībai nozīmīgas lietas? Varbūt lēmums bija pārsteidzīgs?
– Mēs neko sliktu neizjūtam, jo mums ir laba sadarbība ar Latvijas Zemnieku federāciju, kas pārstāv tieši mazās un vidējās saimniecības. Biškopības saimniecības arī šajā kategorijā ietilpst. Zemnieku federācija ir LOSP biedre, mums šai ziņā nekādu problēmu nav.
– Daudzi biškopji, kas ražo medu vairumā, sūdzas, ka nevar pārdot produkciju. Kāda ir situācija medus tirgū un kādas ir izredzes, ka kaut kas šajā ziņā varētu uzlaboties?
– Šobrīd ir medus tirgus stagnācija. Situācija savā ziņā ir saistīta arī ar notikumiem Ukrainā, jo no Ukrainas ieplūst lēta produkcija un tā samazina cenu visā Eiropā. Dažas valstis cenšas ieviest ierobežojumu lauksaimniecības produkcijai no Ukrainas. Uzskatu, ka arī mums vajadzētu par to domāt. Mēs ļoti daudz palīdzam Ukrainai, ja salīdzina ar IKP, tajā pašā laikā šī ievestā produkcija grauj mūsu lauksaimnieku konkurētspēju. Jo mazāk varēsim nopelnīt, jo mazāk varēsim palīdzēt Ukrainai. Tas viss ir savstarpēji saistīts. Ukrainai sava produkcija būtu jāsūta uz valstīm, kur tā nepieciešama, kur cilvēki cieš badu, nevis uz Eiropu. Tas ir darbs gan valdībai, gan Eiropas institūcijām.
Vēl mums svarīgi ir, ja runā par importa medu, panākt izmaiņas direktīvās. Mums šajā jomā ir atbalsts no ZM. Mēs vēlamies panākt, lai tiktu mainīta ES direktīva, kas šobrīd nosaka to, ka uz medus iepakojuma var nerakstīt medus izcelsmes valsti. Var rakstīt «ES valstīs ražots medus» vai «Ārpus ES valstīm ražots medus». Mēs vēlamies, lai skaidri un gaiši uz medus iepakojuma būtu rakstīts Ķīna, Indija, Vjetnama – lai zināms skaidro un gaiši, no kurs valsts tas nāk. Arī patērētāja interesēs ir zināt, vai tas ir Ķīnas vai Argentīnas medus, vai kādu trešo valstu medus maisījums. Mums situācija šajā ziņā ir ļoti negodīga, jo patiesībā ir tā, ka nopērk vienu tonnu medu ārpus ES un piejauc klāt 10 kg Latvijas medus un uzraksta, ka tas ir ES medus maisījums. Mēs uzskatām, ka noteikti jāparāda izcelsmes valsti, tai jābūt obligātai prasībai no godīgas konkurences viedokļa.
– Cik saimes nepieciešamas, lai biškopis varētu nestrādāt citu algotu darbu un uzturēt ģimeni?
– Viss atkarīgs no tā, vai tiešā tirdzniecībā pārdod medu, vai vairumā, cik ģimenē ir locekļu. Tas varētu būt no 200 līdz 400 saimēm.
– Cik pašam bišu saimju?
– Tikai dažas. Man ir bioloģiskā saimniecība, audzēju nektāraugus, eļļas augus un graudaugus. Saimniecība ir apmēram 220ha liela. Bišu saimju man ir maz – kā nu kuro gadu – divas, trīs saimītes, jo darba dēļ Rīgā nevaru tās paspēt apkopt. Turu šis saimes, lai varētu saprast, kā bites ziemo, kā nes medu.
– Pēc Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (tagad Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju augstskola) beigšanas bijāt nopietni pievērsies bišu lietām, pētījumiem. Vai negribējāt šo darbu turpināt?
– Izstrādāju bakalaura darbu par bišu saimju pavairošanu, esmu pētījis bišu skaņas un bišu dziesmas, esmu diezgan daudz darbojies ar bitēm. Šobrīd arī esmu iesaistījies pētījumos Biškopības biedrībā kā brīvprātīgais, kur mēs analizējam atliekvielas produkcijā. Tāpēc varu droši pateikt, ka medus mums ir tīrs, bet situācijā ar ziedputekšņiem un bišu maizi vienmēr tas tā nav. Ja rapšu audzētājs ievēro to, ko likumdošana un noteikumi augu aizsardzībā paredz, tad jau arī nekādu problēmu nav.
– Kur un kad šogad būs biškopju vasaras saiets?
– Tas notiks jūlija trešās nedēļas nogalē Mārupē.
– Vai Biškopības biedrība saņem arī vēl citu ES atbalstu, ko savukārt atkal ar biedrības starpniecību saņem biškopji?
– Biškopības biedrība startē programmās, kurās ir vairāki pasākumi. Jauns projekts, kuru esam uzsākuši šajā pavasarī, ir medus kā biškopības produkta popularizēšana. Veicam medus analīzes, organizējam mācības, seminārus, pašlaik aktuāli ir skaidrojums, kā pieteikties Eiropas Savienības atbalstam.
Jauns medus gads ar jaunām cerībām
Kā biškopji iespējamā krīzes situācijā jūtas mūsu novadā? To jautājām Latvijas Biškopības biedrības Tukuma reģiona nodaļas vadītājam Olafam Baltgalvim.
Un atkal sākām sarunu ar vaicājumu par dravu izpārdošanu. Un biedrības vadītājs skaidroja:
– Mūsu pusē par kādiem pāris piedāvājumiem esmu dzirdējis. Neatceros, vai piedāvāja tikai saimes vai stropus ar visām bitēm. Tur var būt gan bizness, gan arī kāds, iespējams, no biškopības atteicies. Man grūti pateikt, vai kopumā biškopju kļūst vairāk vai mazāk. Cik zinu, visi zināmie strādā.
– Kā vērtējat šo biškopja pavasari, vai aukstais laiks neietekmē bišu saimes darbu?
– Sākums jau bija ļoti labs. Tika jau ienests medus. Bet līdz ar auksto laiku divas nedēļas pilnīgi viss apstājās. Bet līdz ko ap 8. maiju sākās atkal labāks laks, kļuva silts un saulains, sāka ziedēt pienenes, rapsis, ābeļdārzi, – ienesums ir labs.
– Vai ar medus realizāciju visi veiksmīgi tiek galā?
– Nezinu par citiem, bet es parasti pārdodu vairumā jau vasaras beigās, rudenī. Arī šogad esmu savu pagājušā gada medu realizējis. Pārdodot vairumā, vienmēr medus maksā mazāk. Tomēr mani sadarbības partneri jau kādus trīs gadus maksājuši visu laiku vienādu cenu. Kā būs šogad, to pašlaik nevaru spriest.
– Vai izmantojāt arī Eiropas Savienības atbalstu par saimi? Kā atbalsts apmierina šogad?
– Izmantoju šo atbalstu katru gadu, līdz šim bija kādi septiņi, astoņi eiro par saimi. Šogad būs grūtāk tikt pie atbalsta. Tomēr es tam pieteikšos, jo man nav problēmas šis prasības izpildīt. Uz vienu hektāru jābūt divām saimēm. Jāslēdz līgums ar zemniekiem, kam tie hektāri ir. Bet jā, piekrītu, ka par jauno kārtību, kas stājusies spēkā, neviens neko nav īsti izskaidrojis un daudzi bitenieki nesapratīs un nepieteiksies.
– Iespējams, dažiem biškopjiem būs problēmas lūgt zemniekam, lai paraksta līgumu, jo bijušas domstarpības, piemēram, par rapša apstrādi ar agroķimikālijām?…
– Jāsaka tā, ka arī biškopim vajadzēja padomāt, vai tas zemnieks tomēr kādreiz nebūs vajadzīgs. Tā nu sanāk, ka kādreiz biškopis neļāva zemniekam dzīvot, tagad zemnieks neļaus biškopim… Domāju, ka visās šajās attiecībās ir jāievēro noteikumi un nevienam nekādu problēmu nebūs. Protams, aizvien jau ir arī kāds izņēmums. Bet tomēr labi, ka tādu nav daudz.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laika uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
