Kā raksta studijas vadītāja:
“2018.gadā, gatavojoties savai izstādei Slampes Kultūras pilī, ilggadīgākās Tukuma studijas dalībnieces apvienojās ar nosaukumu „Bohēmistes”, kas raksturo ne tikai vēlēšanos līdzināties klasiskās mākslas vēstures dižgariem, bet daudzējādā ziņā arī viņu dzīves stilam. Te nav runa par pārprastu šī vārda skaidrojumu, bet gan nodošanos mākslai ar visu savu būtību.”
Un tā šīs grupas gleznotājas – Ingemāra Treija, Ilze Cērpiņa, Ivonna Bredovska, Mārīte Saulīte, Viola Zaltāne, Zane Siliņa, Gunta Pelīte, Liene Ratniece, Marita Andruse, Linda Brence, Marika Vītola pēc kara sākuma nolēma gleznot, lai ar saviem mākslas darbiem paustu solidaritāti ar Ukrainas sievietēm. Savos darbos simboliski attēlojot Ukrainas sieviešu ‘skaistumu un spēku.’ Grupas darbi vairākkārt tika izstādīti Tukumā solidaritātes pasākumos Ukrainas atbalstam, tos redzēja un augsti novērtēja arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Kad Ļvivā parādiju šo gleznu fotogrāfijas vietējā foto muzeja direktoram Romānam Meteļskim, viņš uzreiz teica – ‘Es vēlos šīs gleznas izstādīt savā mzuejā.’ Pa šo laiku Tukuma mākslinieces jau bija uzgleznojušas arī Latvijas sieviešu ‘spēku un skaistumu’… Tā tapa otra izstādes daļa – pavisam kopā 20 gleznas.
Šodien, atklājot izstādi Ļvivā, Romāna ideja īstenojas, gan mazliet savdabīgā veidā. Tukumā Agris Jansons visus mākslas darbus nofotografēja, bet Romāns atrada iespēju mākslas darbiem Ļvivā pagatavot kvalitatīvas reprodukcijas orģinālajā izmērā. Tas ļāva pārvarēt gleznu transportēšanas grūtības, kā robežu šķēršonas šķēršļus. Ir paredzēts, ka izstāde tiks rādīta arī citur Ukrainā. Vairāku gleznu fotoreprodukcijas ir izgatavotas arī fotokartiņu veidā, kuras interesenti varēs iegūt par ziedojumu Ukrainas armijai.
Tukuma mākslas studijas ‘Krāsmutes’ reprodukciju izstādes izveidi ‘Latvietes. Ukrainietes. Mīlestība. Miers’ atbalstīja arī Latvijas goda konsuls Ļvivā Volodimirs Harsula.
Ingemāra Treija:
„Darbi, kas tapuši 2022.gada ziemā un turpina arvien vēl tapt studijā „Krāsmute”, ir mūsu mākslas valodā pateiktais par sievieti , kura iemesta nežēlīgā kara notikumu virpulī. Gleznas runā par sievietes spēku un izturību, par mīlestību, kas nāk mums līdzi, kas vieno ukraiņus, latviešus un visus mieru uzturošos spēkus.
Ivonna Bredovska: „Kāpēc gleznoju ukraiņu sievieti? Kad paziņoja par karu Ukrainā,iedomājos, kā būtu, ja tas notiktu ar mūsu zemi Latviju. Mīlestība un dzīve ir nešķirami jēdzieni. Sievietei ir jābūt stiprai par visu to, ko mīli – savu zemi, tautu, ģimeni. Garīgi jābūt nelokāmai un pārliecinātai. Ar savu dvēseles gaismu, skaistumu jābūt iedvesmojošai. Māksla jau ir tas ceļš, lai mēs atcerētos, ka esam saistīti ar dievišķo. Tas ir dzīvības brīnums un arī trauslums. Nāve, dzīvība un mīlestība ir neatdalāmā trīsvienība. Sievietei jāspēj palīdzēt nosargāt dzīvību un mīlestību uz zemes.”
Visi, kas darbus Ļvivā jau redzējuši ļoti novērtē šo Tukuma mākslinieču solidaritātes žestu. Savukārt, simboliskie latviešu sieviešu portreti tautas tērpos, simboliskā veidā demonstrē mūsu tautas nacionālo krāsainību un garīgo bagātību.
https://youtu.be/VJ-OTdozpyc
Komentāri
Atbildēt
Līdzīgi raksti
-
Kandavā tiks atvērta jauna ģimenes ārsta prakse
-
SIA «Skonto Plan.ltd» iesniedz maksātnespējas pieteikumu
-
Bērni dāvina koncertu un sūta Ziemassvētku sveicienus senioriem/FOTO/
-
Valsts kontrole: Neprasmīga tehnisko palīglīdzekļu administrēšana noved pie garām rindām
-
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā tapis vertikālais dārzs
Ļviva ddd
G-eiropā tā tagad moderni jāsauc Ļvovu, ja?
Kas ir “g”? RUsateja tā Eiropu devē. Pēc sevis spriež.