JAL 2023. gada “Līderu programmā” ir pārstāvētas 15 Latvijas skolas Madonas Valsts ģimnāzija, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija, Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija , Daugavpils Valsts ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Jelgavas 4. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Mārupes Valsts ģimnāzija, Rīgas tehniskā koledža, Ogres Tehnikums, Rīgas Teikas vidusskola, Jelgavas Valsts ģimnāzija un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola.
AS “CleanR Grupa” dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs JAL Līderu izglītības programmu iniciēja jau 2014. gadā. Tā ir paredzēta personības attīstībai un izaugsmei 16 – 20 gadīgiem jauniešiem ar mērķi veidot jauno līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai. 2023. gadā JAL mentoru programmai pievienojās arī Grupas padomes loceklis Māris Mančinskis.
“Līderība ir nesaraujami saistīta ar spēju pieņemt lēmumus ar ietekmi nākotnē, tostarp ar planētas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo tas liecina par prasmi domāt ilgtermiņā. CleanR Grupai kā vides pakalpojumu nozares līderim ir būtiski ieguldīt Latvijas ilgtspējā – ar Līderu programmu to īstenojam kā ieguldījumu kvalitatīvā jauniešu izglītībā – gan paaugstinot skolēnu apziņu par vides izaicinājumiem, gan motivējot meklēt jēgpilnus to risinājumus,” skaidro Kokorevičs.
Savus risinājumus CleanR Grupas izvirzītajiem izaicinājumiem aprites ekonomikas veicināšanai, jauniešiem jāiesniedz līdz šī gada augustam. Efektīvākie risinājumi potenciāli varētu tikt iekļauti Grupas ikgadējā Latvijas vides izglītības kampaņā.
““Junior Achievement” Latvia Līderu programma” ik gadu pulcē motivētākos, uzņēmīgākos un zinošākos jauniešus no visas Latvijas. Tā ir spēcīga komanda ar potenciālu ne vien meklēt radošus risinājumus pastāvošajiem izaicinājumiem, bet tos arī praktiski īstenot,” skaidro JAL vadītājs Jānis Krievāns.
Jauniešiem dotie izaicinājumi ir izvēlēti mērķtiecīgi. Atkritumu neradīšanas kultūras veidošana ir būtiska kontekstā ar faktu, ka, kaut arī pēdējos gados šķiroto un pārstrādāto atkritumu apjoms pieaug, tomēr kopējais radīto atkritumu apjoms būtiski nemazinās. Proti, Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi, ka līdz 2035. gadam poligonos būtu jāapglabā ne vairāk kā 10% no atkritumiem, pašlaik Latvijā šis rādītājs ir ap 50%.
“Veids, kā mēs varam sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto mērķi, ir ne tikai iesaistīties atkritumu šķirošanā, bet arī mazināt atkritumus, ko paši radām. Pašlaik ar lielāko ietekmi kopējā atkritumu masā ir tekstila izstrādājumi, kas veido aptuveni 14% no visiem atkritumiem, un bioloģiski norādāmie, tai skaitā arī pārtikas atkritumi, kas veido 40% no kopējā atkritumu apjoma,” skaidro Baltbārde.
Grupas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR jau ir uzstādījis 60 tekstila konteinerus un līdz 2023. gada beigām plāno uzstādīt vēl vismaz 100 konteinerus. Vienlaikus pēdējā gadā daudzkārt pieaudzis arī uzstādīto bio atkritumu konteineru skaits.
Savukārt ikdienas klātienes darbību aizstāšana, galvenokārt izmantojot dažādus pakalpojumus, ar digitāliem risinājumiem, atstāj būtisku ietekmi uz CO2 pēdas mazināšanu, attiecīgi arī mazinot šo darbību ietekmi uz klimatu.
“Jauniešus aicinām īpaši domāt par vecāka gadagājuma paaudzēm, iedrošinot un palīdzot tiem vairāk izmantot digitālus rīkus. Latvijas oficiālās statistikas portāls liecina, ka internets ir pieejams 91% Latvijas mājsaimniecību, kas ir ļoti augsts rādītājs un liek mums reālistiski raudzīties uz paradumu maiņu arī vecāko paaudžu vidū, savukārt jaunieši var būt lielisks paraugs un “mācībspēks” saviem vecākajiem ģimenes locekļiem, palīdzot tiem digitalizēties un tādejādi vienlaikus rūpēties par vidi,” stāsta Baltbārde.
Komentāri
Atbildēt
Līdzīgi raksti
-
Kandavā tiks atvērta jauna ģimenes ārsta prakse
-
SIA «Skonto Plan.ltd» iesniedz maksātnespējas pieteikumu
-
Bērni dāvina koncertu un sūta Ziemassvētku sveicienus senioriem/FOTO/
-
Valsts kontrole: Neprasmīga tehnisko palīglīdzekļu administrēšana noved pie garām rindām
-
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā tapis vertikālais dārzs
Tas viss ir labi un vajadzīgi, bet jamums kārtējo reizi ap depozītsistēmu ir mēsli un visi grib raust naudu, un tīra daba otršķirīgi tad ir bēdīgi.