Šogad ir veikti būtiski uzlabojumi, pieņemot jaunu datu reģistrācijas protokolu, kas sniedz plašākas iespējas precīzākai datu apkopošanai un analīzei. Līdz ar to, apkopojot datus, tiek reģistrēti 180 atkritumu veidi iepriekšējo 80 vietā, un kopējo rezultātu statistikā tagad ir arī aptverti visi smēķēšanas atkritumu dati (iepriekšējā UNEP/IOC/MARLIN protokolā smēķēšanas atkritumu noslodze tika attēlota no 10 metru transekta, savukārt pārējiem atkritumu veidiem no 100 metriem). Ar jaunajām datu reģistrācijas korekcijām kopējā Latvijas piekrastes situācija norāda uz kritisku situāciju, krietni atpaliekot no Eiropas Savienības Labas Jūras vides stāvokļa (LJVS) mērķa – ne vairāk kā 20 atkritumu vienības 100 pludmales metros.
Atbilstoši atjaunotajam JRC/J-Code/Masterlist protokolam un metodoloģijai, “Mana Jūra” jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultāti 2023. gadā norāda, ka vidēji katros 100 metros pludmales zonā tiek atrastas 375 atkritumu vienības un vidēji katrā pludmalē atrodami 35 dažādi atkritumu veidi.
”Šis gads kampaņai iezīmēja pārmaiņas un jauna darba cikla uzsākšanos. Priecājamies, ka izdevās kā vieniem no pirmajiem starp Baltijas jūras valstīm ieviest jauno jūras piesārņojošo atkritumu (JPA) monitoringa metodoloģiju – tā noteikti sniegs iespējas daudz precīzākai datu ieguvei un analīzei. Protams, rezultāti par mūsu piekrastes tīrību joprojām ir neglaimojoši un liek uzdot gan daudzus jautājumus par apsaimniekošanas, prevencijas un izglītības pasākumu trūkumu, gan sniedz atziņas par vides politikas stāvokli un nepieciešamiem uzlabojumiem. No otras puses, gribas padalīties arī ar dažām pozitīvām atziņām – gan pludmales monitoringos, gan papildu veiktajās izpētēs piekrastē redzam, ka depozīta sistēmas ieviešana noteikti sniedz pirmos rezultātus arī vides tīrībā. Tāpat arī man ir cerība, ka tuvākajos gados sagaidīsim situācijas uzlabošanos. Par to liecina šogad jau gūtais apstiprinājums datos, kā arī pirmie Eiropas līmeņa ierobežojumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanā sniedz rezultātu,” stāsta Vides izglītības fonda un programmas Mana jūra vadītājs Jānis Ulme.
No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru piekrastē, 75.7% satur dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (7%), metāls (6.7%), zemāk ierindojas – stikls un keramika, pārtikas atkritumi, koks, gumija, tekstils un apģērbs, ķīmiskās vielas. Savukārt atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (32.2%), neidentificējamie plastmasas gabali (10.6%), plastmasas pārtikas iepakojumi (8.9%), identificējamie papīra un kartona gabali (5.3%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, 9 ir plastmasas atkritumi.
Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales šosezon ir Jūrmalas pilsētā (734 atkritumi katros 100 pludmales metros), savukārt tīrākās – Talsu novadā (152 atkritumu vienības 100 pludmales metros).
Vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu sarakstā šogad ir palikušas vairs tikai piecas Latvijas pludmales gandrīz 500 kilometru garajā piekrastē, tiesa gan arī neviena no tām nesasniedz ES LJVS statusu. Tukuma novada Engures centra pludmale (49 atkritumu vienības 100 metros), tai seko Lauču akmens pludmale (53 vienības), Miķeļtorņa pludmale (55 vienības) un Mazirbe (67 vienības). Tīrāko pludmaļu sarakstu noslēdz Ventspils pilsēta Staldzenes pludmale (75 vienības).
Vispiesārņotākā individuālā pludmale šogad ir Daugavgrīvas pludmale Rīgā, ar 1352 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Majoru pludmale (1098 vienības), Liepājas centra pludmale (950 vienības), Saulkrastu centra pludmale (890 vienības), Apšuciems (879 vienības), Liepājas Karosta (873 vienības), Jūrmalas Lielupe (762 vienības), Oviši (736 vienības) un Vecāķu pludmale (673 vienības).
”Lai arī tabakas izstrādājumu atkritumi (izsmēķi) joprojām veido piesārņojošāko atkritumu TOP vienību, tomēr no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma viedokļa mēs redzam, ka šajā jomā ir arī pozitīvs pavērsiens”, savu viedokli pauž SIA “Zaļā josta” projekta vadītāja Aija Caune. Šī gada 5. janvārī stājās spēkā jauni MK “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”, tai skaitā ražotāju paplašinātās atbildības (RAS) sistēmas ieviešanas uzsākšanu tabakas izstrādājumiem, kas varētu būt nozīmīgs solis izsmēķu piesārņojuma problēmas risināšanas uzsākšanai Latvijā.
Ražotājiem būs jāuzņemas atbildība par tabakas filtru radītā vides piegružojuma savākšanu un savākto atkritumu apsaimniekošanu, slēdzot līgumus ar visām pašvaldībām par šī pakalpojuma nodrošināšanu. Lai arī sistēmas ieviešana jau uzsākta, nepieciešams kopīgi strādāt un rast valsts un pašvaldību mērogā efektīvāko šīs problēmas risinājumu, lai pilnveidotu smēķēšanas atkritumu infrastruktūru, sekmētu iedzīvotāju izglītošanu, un pilnveidotu RAS sistēmas finansēšanas modeli tā, lai finansējums tiktu izmantots tām aktivitātēm, kuras sniedz vislabāko rezultātu. “SIA “Zaļā josta” skatījumā sabiedrības izglītošanas rīcības šajā jomā var būt pat rezultatīvākas par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem, jo rīcības, kas ir vērstas uz to, lai atkritumi vidē vispār nenonāktu, ir efektīvākas, nekā cīņa ar sekām,” uzskata A.Caune.
”Šovasar desmit pludmalēs Baltijas jūras piekrastē ir izvietoti vizuāli uzrunājoši informatīvie stendi ar saukli ”Neguli atkritumos!”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pludmales piegružojuma problemātikai un kādas sekas tas atstāj uz dzīvo dabu. Jāatceras, ka arī pašvaldību uzdevums ir veidot sadarbību ar iedzīvotājiem, tos izglītojot un iesaistot tīrākas vides radīšanā. Pašvaldības var noteikt arī stingrāku kontroli pludmales un piekrastes zonā, ierobežojumus plastmasas izmantošanai komercobjektos un pasākumos, kā arī labiekārtot pludmales un piekrastes zonu. Sabiedrības informēšanā aicinām izmantot jau izstrādāto informatīvo stendu dizainu, lai veidotu vienotu stāstu, kas paliek atmiņā,” aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļas vadītāja Alise Vecozola.
Kampaņu “Mana jūra” īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām. Kampaņu “Mana jūra” tiek īstenota projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju’’ (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
engurē ,kā būtu kanalizācijā iekritis,smirdoņu pludmale
Varēji jau līdz jūrai aiziet, ne atejas bedrē vārtīties.