«Muzikālais teātris 7» (MT7) jau 4. vasaru pēc kārtas skatītājiem piedāvā jaunu brīvdabas izrādi. Šoreiz tā ir muzikāla komēdija «Vienas vasaras ministrs».
Viesstrādnieki no Polijas un Kubas
Tās autors un režisors ir Voldemārs Šoriņš, kurš tekstus sarakstījis pēc pagājušā gadsimta 30. gadu lugu motīviem, liekot klāt savu šodienas aktualitāšu redzējumu. Žēl vienīgi, ka programmiņā nekur nav norādīts, no kādiem avotiem autors smēlis savas idejas. Tomēr mistrojums sanācis gana raibs, poļu viesstrādnieci saliekot pārī ar viesstrādnieku no Kubas, amizanti sajūk laiki un tikumi, radot dzirkstošu vasaras vakara kokteili. Tajā deva arī pašreizējās politiskās piegaršas, cukurbiešu tēmu un valdības liekulību ieskaitot.
Kopjot vasaras brīvdabas izrāžu tradīciju, MT7 vairojis savu iestudējumu kvalitāti. Šoreiz kopiespaids krietni pārspēj savulaik izrādītos «Vella kalpus», «Robinsona dārgumus», arī pērnvasar skatīto «Dāvanu mūsdienu sievietei». Kvalitāte kļuvusi augstāka, vienlaikus atstājot vēl lielas izaugsmes iespējas.
Joprojām vājākais posms MT7 īstenotajos projektos ir izrādes saturs. Neko daudz negribas pārmest izrādes veidotājiem, drīzāk gan rosināt dramaturgus aktīvāk rušināties šajā lauciņā. Vasaras izrāžu tradīcijas atdzimst, ir kolektīvi, kuri tās spēj izveidot kvalitatīvas un interesantas, jāsāk tik rakstīt piemērotas lugas.
Jukas ar kādu aktieri
«Vienas vasaras ministrs» ir situāciju komēdija, kurā jokošanās un dažādi amizanti pārpratumi notiek kādā lauku sētā pagājušā gadsimta 30. gados. «Bišulejās» galvenais rūpals ir biškopība, ar kuru pārņemts saimnieks. Pārējiem saimes ļaudīm gan citas rūpes. Meitai Irmai viens kavalieris "izputējis", sirds nu kāro citu. Kalpiem atkal citas raizes: kā mazāk pastrādāt, vairāk nopelnīt, savas lietas sabīdīt, protams, vasaru un mīlestību izbaudīt.
Juku aizsācējs ir viduvējs aktieris no Rīgas Indriķis, kuru, viņam istabu izīrējot, pārpratuma dēļ notur par augstu ministru. Vienam amizantam jokam seko nākamais, mīlas pāra dabūšanās teju izput, līdz beigās tomēr viss nostājas savās vietās.
Jauka noskaņa
Izrāde atstāj jauku noskaņu vairāku iemeslu dēļ. Jāuzteic gaumīgā programmiņa, romantiskā naivisma stilā veidotā Jāņa Jansona scenogrāfija. Patīkamu retronoskaņu rada arī tas, ka nav būvēta melnā, augstā skatuves kaste, bet izrāde tiek spēlēta uz estrādes grīdas. Gribētos vasaras iestudējumā skatīt dzīvus ziedus aktieru rokās un skatuves noformējumā. Dālijas, gladiolas, ķeizarkroņi noteikti būtu lētāki par plastmasas veidojumiem, brīvdabas noskaņai atbilstīgāki.
Bites un dziesmas
Patīkami vērot plastiskos Alberta Kivlenieka deju grupas jauniešus bišu tēlos. Ziedu ķerras, medus kāres viņu rokās ir naivi mīļas un amizantas. Lielāko pozitīvo pienesumu iestudējumam sniedz Raimonda Paula dziesmas. Uz «pārāk daudz robežas» tās gan ir, viens otrs dziedājums, īpaši sākumā, krietni piebremzē dažbrīd kuslo darbības ritējumu. Izrādi varētu dēvēt par R. Paula dziesmu koncertu, vienlaikus gūstot prieku no tā, cik interesanti un daudzveidīgi var interpretēt zināmās, pierastās melodijas. R. Paula dziesmu faniem šis iestudējums noteikti ies pie sirds.
Citādāks skanējums
Lielu pievienoto vērtību darbam dod izpildītāji. Arti Robežnieku jau pazīstam kā labu vokālistu. Savulaik Viktora Lapčenoka dziedātā «Dzel manī sauli» Robežnieka izpildījumā skan tikpat spēcīgi, vienlaikus ar amizantu komisma piedevu. Arī «Baltā saule» var būt iederīga komēdijas noskaņas radīšanai. Marija Bērziņa, arī Juris Hiršs ir ne tikai talantīgi aktieri, bet arī lieliski dziedātāji. Ar vokālu nespējot "paņemt" publiku, citus ieročus – komismu un atraktivitāti – talkā ņem Akvelīna Līvmane, Juris Kalniņš, arī Jānis Skanis. Viņu darbošanās uz skatuves ir stilistiski izturēta, tāpēc jo interesanta.
Ar katru nākamo iestudējumu aug Jolandas Suvorovas aktierprasme. Poļu viesstrādnieces lomā, īpaši mokoties ar «B» burta izrunāšanu, viņa ir gana komiska. Klausoties un skatoties viņas izpildījumā dziesmu «Vīrietis labākajos gados», rodas vēlme, lai kāds autors saraksta vasarā izrādāmu gabalu ar šo izpildītāju galvenajā lomā. Mākslinieces komiķes talants spētu piesaistīt publikas uzmanību.
Ja tīkamas R. Paula vecās dziesmas, sirds velk uz joku baudīšanu, tad divas ar pusi stundas bez starpbrīža aizritēs labā noskaņojumā un nemaz nebūs garlaicīgi.
