Varbūt katrs pats spēj pieņemt savus lēmumus…

(Atsaucoties iepriekš «Kandavas Ziņu» lapā atspoguļotajam «Saules šūpulīša» telpu īpašnieka Viestura Valda Dreimaņa viedoklim par telpu uzteikumu, savu viedokli izsaka telpu nomniece, biedrības Radošais centrs «Saules šūpulītis» vadītāja Solvita Horste)

Vispirms es gribu atvainoties mazajiem rotaļistabas apmeklētājiem un viņu vecākiem. Tā nu ir iznācis, ka no manis neatkarīgu iemeslu dēļ nespēju nodrošināt rotaļistabas pakalpojumus, kā iepriekš biju solījusi. Esmu darījusi visu, kas manos spēkos, lai rotaļistaba pastāvētu, un turpināšu to darīt. Pēdējais pagrieziena punkts, proti, deputāta V. Dreimaņa telpu uzteikums visā notikumu ķēdē bija visnegaidītākais. Vēl iepriekšējā vakarā telpu īpašnieks uzstādīja noteikumu, ka man mēneša laikā jāpierāda, ka ir 10 bērni, kas nāks uz rotaļistabu, un piedāvāja atlaist maksu par martu. Jau nākamajā dienā V. Dreimanis piezvanīja un paziņoja, ka šī ir mana pēdējā darba diena un lai nākamajā dienā visas mēbeles tiek nogādātas «Zīļukā». Tobrīd es biju Rīgā uz sabiedriskā labuma statusa piešķiršanas komisiju, kas arī tika biedrībai – Radošais centrs «Saules šūpulītis» piešķirts. Steidzos ātri mājās, lai atbrīvotu īpašnieka telpas. Nepaguvu atdot bērniem viņu lietas, ko izdarīšu, sazinoties telefoniski…
Vēlos pateikties arī V. Dreimanim par laika posmu, kad viņš bija atvērts sadarbībai. 2006. gada vasarā biju līdzīgā situācijā. Bija nodibināta biedrība, bija nepieciešamība pēc pakalpojuma, bija pašvaldības konceptuāls atbalsts alternatīvas veidošanai, bet nebija telpu. Toreiz V. Dreimaņa kungs mums piedāvāja savas telpas.
Es joprojām domāju, ka pašvaldības uzdevums ir domāt par iedzīvotājiem, tai skaitā ģimenēm ar maziem bērniem. Mani nepārliecina argumenti, ka «Šūpulītis» tiek slēgts naudas trūkuma dēļ. Es domāju, ka «Šūpulīša» slēgšana un telpu uzteikums saistīts ar manu uzdrīkstēšanos iebilst virknei domes lēmumu, kas, manuprāt, ir netaisnīgi, nelikumīgi un nesaimnieciski. Es esmu stāstījusi un mēģinājusi pārliecināt, ka pakalpojums ir nepieciešams, ka salīdzinot ar vienas grupas izmaksām «Zīļukā» pēc maniem aprēķiniem, tas ir trīs reizes lētāks. Esmu vērsusi uzmanību uz iedzīvotāju maksātspēju. Man bija sāpīgi dzirdēt deputātu teikto, ka tas būs mans privātais uzņēmums, sak, darbojies, mēs tevi atbalstīsim… Tomēr iesniegums ar lūgumu sniegt līdzfinansējumu netika pat iekļauts domes sēdes darba kārtībā. Biedrība drīkst veikt saimniecisko darbību, bet pēc savas būtības tā nav peļņas gūšanas organizācija un kur nu vēl privātuzņēmums.
Plānojot rotaļistabas darbību, nedomāju veikt kādas nelikumīgas darbības, kas mani varētu novest pie nepatikšanām. Zinu, ka par katru ziedoto latu ir jāatskaitās, ka no katras summas, kas samaksāta kā darba alga, ir jāsamaksā nodokļi. Bet situācijā, kad darbība tiek tikai uzsākta un biedrībai nav finanšu resursi, lai samaksātu algu, biedrība nevar pieņemt darbiniekus, bet tas neaizliedz man strādāt brīvprātīgi. Nauda īres un komunālo maksājumu nomaksai tika plānota, un nav pamats apšaubīt, ka saistības netiks pildītas. Sabiedriskā labuma organizācijas ir tieši vērstas uz brīvprātīgo darbu, labdarību. Vieglāk, protams, ir nedarīt neko.
Es esmu izvēlējusies darīt. Arī mani četri bērni ir mana izvēle, un es ar to lepojos. Esam visi paēduši, apģērbušies un siltumā. Nesaprotu, ko V. Dreimanis gribēja pateikt, ka man jāizvērtē prioritātes, piesaukdams manus četrus bērnus. Bez bērniem man ir arī vīrs, uz kuru es vienmēr varu paļauties. Es nezinu nevienu darbu, ko viņš nemācētu. Savā ģimenē esmu laimīga. Katram ir savi laimes nosacījumi un dzīves standarti, un šeit arī sākas privātās dzīves neaizskaramība. Ir cilvēki, kurus dara laimīgus ceļojumi, ir, kam laimei nepieciešams biezs naudas maks, citi atrod laimi skaistās lietās sev apkārt. Mani laimīgu dara dzīve saskaņā ar sevi un sajūta, ka esmu vajadzīga. Mēs visi gribam būt novērtēti. Es «Šūpulīti» nekad neesmu uztvērusi kā peļņas vietu. Man tas ir, kas daudz vairāk.
Saprotu, ka esmu neērts cilvēks politikā. Ja man izdosies panākt likumu ievērošanu, elementāru demokrātijas normu respektēšanu, es būšu izdarījusi ko labu visu novada iedzīvotāju labā. Būšu priecīga, ja kandavnieki man palīdzēs atrast «Šūpulītim» atbilstošu mājvietu.