Rakstu vilcienā, braucot no Rīgas. Nupat piedalījos Mākslas dienu atklāšanas gājienā un izstādes atvēršanā Rīgas Mākslas telpā, Vecrīgā. Jūtos pacilājoši kā daudzi citi jauni un veci mākslinieki, mākslas skolu un augstskolu audzēkņi, vienkārši mākslas mīļotāji. Šogad Mākslas dienu moto – Imanta Ziedoņa dzejolis:
Es tieši uz ielas eju tev klāt,
Es gribu ar tevi parunāt…
Tātad – runāsim!
Laikam jau ir tādas lietas, sajūtas, tradīcijas un vērtības, kas jāiznīcina pavisam, lai tās atdzimtu ar jaunu elpu. Rīgā Mākslas dienas ir atdzimušas. Tukumā šogad tās ir pilnīgi aizmirstas. It kā tādas nekad nebūtu bijušas. It kā nebūtu bijis brīnišķīgu svētku ne Durbes pilī, ne Šlokenbekā, ne Tukuma centrā. Nekad nav bijusi Tukuma mākslinieku grupa ar savu Mākslas dienu darbu parādi. Un daiļamatnieku tirdziņi, radošās darbnīcas, mākslas darbu izsoles, koncerti…
Varbūt bez Tukuma vecākās mākslinieces T. Haļāpinas urdošās iniciatīvas neviens neko nespēj izdarīt? Lielā vienaldzības slota dažu amatpersonu rokās aizmēzusi Tukuma māksliniekus no redzesloka. Šogad Kandava un Ventspils vēlīgi ierādījusi izstāžu telpas savās pilsētās. Jauki! Laikam jau Tukumam pietiek ar sterilo Durbes pili un stingri reglamentētām izstādēm pilsētas muzejā. Tas jau nekas, ka Tukuma muzeju dibinājis L. Āriņš ar savu laikabiedru gleznu kolekciju. Tagad tur šādi tādi, kas uzskata sevi par Tukuma mākslinieku grupu, lai tuvumā nerādās.
Un kam vispār vajadzīgas šīs Mākslas dienas? Vai tukumniekiem jārāda māksla? K. Ģelzis savā jaunākajā izstādē vēršas pret mūsu ikdienas reglamentēšanu. Rādās, ka arī tukumniekus jau pārlieku sāk reglamentēt. "Nerunāsim, neskatīsimies, nolīdīsim katrs savā alā, jo mums taču ir grūti!"
Kaut kā ar to kultūru mums pieklibo. Kultūras namā pēdējā laikā notiek lieliskas izrādes, koncerti, bet tos apmeklē maz cilvēku, jo reklāma ir katastrofālā līmenī. Nepietiek ar paziņojumu avīzē. Diemžēl to lasa visai maz cilvēku. Un naudas trūkums nav attaisnojums! Nesniegt iedzīvotājiem vispusīgu kultūru, tai skaitā Mākslas dienas kā vizuālās mākslas lielāko parādi, ir tukumnieku apzagšana.
Nedodot cilvēkiem kultūras aktivitātes, mēs radām vienaldzīgos, un, jo vairāk vienaldzīgo, nīgro, jo vieglāk valdīt tiem, kam jāvalda un kam tas ir izdevīgi.
Rakstu tāpēc, ka jūtos atbildīga un vēlos runāt ar tiem, kuri uzklausīs. Vai Jūs atbalstāt Tukuma Mākslas dienas un mākslu Tukumā? Vai būtu interesanti uzzināt, ko domā Tukuma mākslinieku grupas biedri? T. Haļāpinai, A. Pauliņam, Dz. Baumai, E. Braunbergam, I. Brīniņai, O. Gulbei, A. Ģērmanim, A. Ivdrai, I. Kalniņam, L. Kellei, I. Pauliņai, J. Skulmem un pārējiem Tukuma novada māksliniekiem ir ko teikt un viņi vēlas runāt ar krāsu, līniju un saviem darbiem!
Aicinu apmeklēt Tukuma mākslinieku izstādes atklāšanu 17. aprīlī 13.00 Kandavas muzejā, Talsu ielā 11.
Gribētu, lai ikviens varētu sajust Mākslas svētkus. Varbūt tajos būtu kas nepieņemams, bet būtu arī pārsteidzošs skaistums, noslēpumainība, iedvesma un aizrautība, kā mums tik ļoti pietrūkst šobrīd.
Paldies, Ingemāra! Vispirms jau- par uzdrošināšanos "pateikt karalim (karalienei?), ka viņš (viņa) ir kails!
Šis raksts liek padomāt! Ne vien par mākslu "kā tādu", bet arī par mums ikvienu,kas esam tās "patērētāji" un ļoti bieži arī negribam, necenšamies būt kaut kas vairāk… Par mūsu nevērību pret māksliniekiem, nenovērtējot viņu devumu sabiedrībai. Par mūsu inertumu, samierinoties ar atsevišķu kultūras funkcionāru garīgo seklumu un neprasmi vai nevēlēšanos nopietni strādāt.
Es pilnībā piekrītu mākslinieces teiktajam… tukumā ar kultūras pasākumiem un kultūru kā tādu ir tik švaki, ka gribas teikt nav vispār… Iemetīšu akmeni Tukuma muzeja dārziņā- šeit pat izvietotās gleznas ir izvietotas tik nebaudāmi, nepārdomāti… nemaz jau nerunājot par to, cik bieži mainās darbi… Tāpat būtu akmens jāmet sabiedrisko attiecību speciālistu dārziņā par to, cik maz informācijas ir par notiekošajām izstādēm!
Es ar piekrītu Lienītei! ja pats nekam neseko līdzi, kultūru ar karoti mutē neieliksi. Un vēl – kultūra sākas ar katru no mums. Ja nav, tad nav un neviens cits tur nav jāvaino. No edgara teiktā izklausās, ka labi ir tikai tur, kur mēs neesam ( arī edgars).
Es gan gleznotājai nepiekrītu. Vai tad kultūras iestādēm tik ir jāstumj, jāgrūsta un visādi citādi jāmudina un jāatbalsta māksliniekus? Kur tad ir pašu mākslinieku vēlme kaut ko darīt????? Vai mākslinieki paši nevarētu sākt tās aktivitātes rīkot nevis tik gaidīt uz citiem? Protams, mākslinieki kā jau mākslinieki tik gaida, ka viņus cilās uz pjedestāla tajā pat laikā paši sēž rokas klēpī salikuši.
Manuprāt, visiem ir zināms cik grūti uzņēmumiem un iestādēm ir ar finansu līdzekļiem, ka nav tik vienkārši organizēt un reklamēt pasākumus. Tam visam ir vajadzīga nauda, kuru šobrīd skaita ikviens – uzņēmumi un arī mēs paši – pasākumu patērētāji. Man jau gan liekas, ka Tukumā pasākumu ir gana, tikai vajag arī pašiem gribēt tos ieraudzīt un tajos piedalīties. Tas, ka gleznotājai ir nelabs garastāvoklis un, ka viņa šķiet nav pamanīta, nenozīmē, ka visa pasaule jākrāso melnās krāsās.
Nu,re! Tukums ir tik maza pilsētiņa,ka tagad "pagrūzti zem tanka" jūtas gan muzeju, gan pilsētas kultūras nama darbinieki! Bet ne jau par to ir runa: ir taču KĀDS,kas koordinē,kādus pasākumus plānot nākamajam gadam visai pilsētai! Un KURŠ izlemj,ka Mākslas dienu izstāžu,kas reiz bija ikgadēji tradicionālas,bija patiesi jauki "svētki visiem", vairs nebūs… To KĀDS funkcionārs izlemj mākslinieku vietā, lai gan vajadzētu viņus aicināt. Par to,manuprāt,ir Ingemāras raksts. Naivi būtu domāt,ka visi gleznotāji pēkšņi, pavasarim tuvojotires,noliks malā otas un paletes un ies uz novada domi- piedāvāties… Jā, un mazlietiņ lielāku naudu pasākumu reklāmai novada dome (vai padome…Vilksviņzin,kā tagad pareizi jāsaka!..) tomēr varētu "sagrabināt", – jo ne visiem ir iespēja (vai pienākums) abonēt laikrakstu, izmantot internetu.
Bet Edgaram gan gribētos uzsaukt: mosties,draudziņ! Pārmaiņas pēc aizej vienreiz uz Tukuma kultūras namu,paskaties, kas tur notiek!
Nu,re! Tukums ir tik maza pilsētiņa,ka tagad "pagrūzti zem tanka" jūtas gan muzeju, gan pilsētas kultūras nama darbinieki! Bet ne jau par to ir runa: ir taču KĀDS,kas koordinē,kādus pasākumus plānot nākamajam gadam visai pilsētai! Un KURŠ izlemj,ka Mākslas dienu izstāžu,kas reiz bija ikgadēji tradicionālas,bija patiesi jauki "svētki visiem", vairs nebūs… To KĀDS funkcionārs izlemj mākslinieku vietā, lai gan vajadzētu viņus aicināt. Par to,manuprāt,ir Ingemāras raksts. Naivi būtu domāt,ka visi gleznotāji pēkšņi, pavasarim tuvojotires,noliks malā otas un paletes un ies uz novada domi- piedāvāties… Jā, un mazlietiņ lielāku naudu pasākumu reklāmai novada dome (vai padome…Vilksviņzin,kā tagad pareizi jāsaka!..) tomēr varētu "sagrabināt", – jo ne visiem ir iespēja (vai pienākums) abonēt laikrakstu, izmantot internetu.
Bet Edgaram gan gribētos uzsaukt: mosties,draudziņ! Pārmaiņas pēc aizej vienreiz uz Tukuma kultūras namu,paskaties, kas tur notiek!
Gan jau būs labi! Varbūt jāasaorganizē radošo tukumnieku forums?
Ir sava daļa taisnības un arī nē. Bet man liekas, ka muzejā tiešām strādā iedomīgi ļaudis, vērsti tikai uz sevi…
Nebrīnos, ka Mākslas dienas nav vairs tāds pasākums kā agrāk – vai tad māksliniekiem vispār ir kaut kas labs, ko tajās Mākslas dienās parādīt???