Ir klāt maijs, cerīgākais mēnesis gadā! Kāpēc? Acis un sirdis priecē ķiršu un ābeļu ziedu kupenas, reibina ievu krūmu burvīgā smarža, putnu ligzdās rodas jaunas dzīvībiņas… Un cilvēku dvēseles gavilē!!! Bet lielu daļu no mums māc arī satraukums, vai tik mūsu mazās atvasītes saņems cerēto… vietu bērnudārzā.
Un tad maija beigās parasti Domes sēdēs lēmums tiek pieņemts, un mūsu mazulis var (vai nevar) doties pie jauniem draugiem. Kas viņu tur sagaida?
Satraukums, vispirms jau māmiņai un tētim, tikai pēc tam mazulim.
Ļoti gribētos jums, mīļie vecāki, palīdzēt šo satraukumu kliedēt. Kā? Iesakām lēnām gatavoties šim pasākumam jau no lēmuma pieņemšanas brīža. Ja vēl neesam paspējuši, mēģināsim pierunāt bērniņu atteikties no pampera. Bet tas nenozīmē, ka vienā jaukā dienā – pamperu nost! – lai tur vai kas. Nē, nē, lēnām, kopīgi sarunājot ar bērnu, vienojieties, ka tā būs vieglāk, ērtāk, skaistāk; ka varēsim peldēties jūrā, sauļoties pludmalē… Nu, ja neizdodas, arī tad satraukumam nav iemesla. Gan jau kopīgi mums sanāks!
Attīstīsim prasmes turēt karotīti, krūzīti, patstāvīgi paēst. Nebaidieties no netīrām drēbītēm! Labāk tās biežāk mazgāsim, bet bērniņam prasmes būs rokā. Nebārsim viņu nekādā ziņā, bet slavēsim par katru patstāvīgi apēsto kumosiņu!
Protams, ir vēl daudz citu nianšu, kā palīdzēt bērnam adaptēties bērnudārzā. Mūsu iestādē par tradīciju kļuvis pasākums, uz kuru jūnija sākumā aicinām jaunos vecākus, lai iepazīstinātu ar telpām, jauniem apstākļiem, pedagogiem, iekšējās kārtības noteikumiem. Uzklausīsim viens otra vēlmes un priekšlikumus, ieteikumus, lai augustā uz bērnudārzu varētu doties ar prieku un sajūsmu, satraukumu atstājot aizdurvē.
Mīļie vecāk! Gaidīsim, ticēsim, cerēsim un tiksimies jūnija sākumā mūsu pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa»!
Tiekot grupiņā pie šīs audzinātājas, tiešām viss izdodas. Paldies Ingai un Mirdzai!