Citāts no interneta avotiem: ”Mālkalna nosaukums radies no tā, ka tā pamatnes augsne ir mālaina. No kalna agrāk pavērās skats uz pilsētas ezeru un panorāmu. Tagad Mālkalna virsotnē atrodas piemineklis Tukuma atbrīvotājiem, kas uzstādīts 1975. gadā. Pieminekļa autore ir tēlniece un Tukuma novadniece Arta Dumpe. Lai arī pieminekļa nosaukums ir «Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem» un oficiālajā versijā tas veltīts padomju armijas karavīriem, taču tēlniecei jau tad, kad pieminekli veidojusi, bijusi arī pieminekļa būtības otrā versija. Proti, viņa šo pieminekli veidojusi kā latviešu spēka simbolu – vientuļu Kurzemes ozolu lauka vidū, ar nosaukumu «Ozols – spēka zari». Tā vidū atrodas māte, kas satur abās malās dēlus, kuri karojuši pretējās frontes pusēs.”
Kaut vai tikai šis pavisam īsais teksts skaidri parāda to, ka A. Dumpes veidoto pieminekli tikai robusts, primitīvi un agresīvi domājošs (patiesībā – nedomājošs) cilvēks var uztvert kā naidīgas varas uzspiestu. Es izcelšu tolaik ”starp rindām” rakstīto un norādīšu uz vēl citiem momentiem, kas papildina argumentus PRET šī pieminekļa likvidēšanu.
Padomju laikā daudzas mākslinieku ieceres varēja tikt realizētas tikai, pateicoties varai patīkamam vārdiskam pamatojumam. Ar nosaukumu «Ozols – spēka zari» iecere varbūt nebūtu tikusi īstenota. Bieži vien tikai ar ”pareizu” tekstu palīdzību mūsu Latvijas kultūras un mākslas mantojums padomju gados bagātinājās ar lieliskiem darbiem. Tāds ir arī A. Dumpes radītais stilistiski un ekspresijā noslīpētais, elegantais, gludu pakalnu izceļošais, uzmanību piesaistošais mākslas darbs. Bet mākslas darba idejas aprakstā skarbi patiesa ir norāde uz to, ka karos traģiski reizēm liek karot brālim pret brāli, tēvam pret dēlu, lai kā kādas mātes, meitas vai sievas sirds asiņotu… Un Latvija ir kā simboliska māte visiem… Kari vienmēr šķeļ un iznīcina gan indivīdu, gan ģimeni, gan tautas… Vai arī pašlaik notiekošais karš Ukrainā par to neliecina? Šis piemineklis ir izcils kā mākslas darbs pats par sevi un stāv pāri laikmetiem – visiem kariem, kas bijuši un kas norit tagad. Un Latvijā ir bijuši kari, kuros ar savām cerībām, ilgām un traģēdijām piedalījušies ne tikai okupanti, bet arī Latvijas pilsoņi…
Šajā A. Dumpes radītajā piemineklī nav detaļu, kas izceltu naidīgu varu simboliku. Tas vispār ir veltījums SAVAI valstij, SAVAS valsts traģēdijai. Arī šis fakts liecina par autores patiesajām izjūtām, veidojot šo ansambli. Viņa nav daudzinājusi padomju varu un padomju armiju… Faktiski šis piemineklis ir piemineklis arī tam, kā māksliniekiem vajadzēja strādāt tā laika atmosfērā… Tomēr, lai kāda bija TĀ atmosfēra, šāds piemineklis kritušajiem tik un tā bija un ir vajadzīgs, jo vēsturi diemžēl nevar likvidēt, tā pastāvēs tik un tā, neatkarīgi no likvidētiem pieminekļiem. Un krituši nav tikai svešinieki, bet arī Latvijas ļaudis, turklāt neatkarīgi no armijas, kurā bija spiesti karot…
Un, ja noliekam malā jebkādus idejiskus skaidrojumus, vai šis skulpturālais ansamblis nav vienkārši skaists un kompozicionāli veiksmīgs?
Vēl – šī talantīgi veidotā pieminekļa autore ir Tukuma novadniece. Vai viņas mākslas darbu tukumniekiem būtu jāiznīcina? Vai ir kaut kas labāks šajā vietā liekams, šo vietu labāk izceļošs? Vai ainava un mūsu mākslas vēsture iegūtu, ja šī pieminekļa vietā būtu tukšums, ja šo pieminekli iznīcinātu?
Pat Uzvaras pieminekļa likvidēšana Rīgā nemainīs vēsturi, tomēr par tā likvidēšanu esmu PAR. Galvenais arguments tā likvidēšanai manā skatījumā ir, ka tas kļuvis par pulcēšanās vietu Latvijai nelojālai sabiedrībai… Pie Tukuma pieminekļa tā nenotiek, jo tas vispār ne ar ko nesimbolizē naidīgas armijas ”nopelnus”, bet gan runā par traģēdiju… Ja ”uzvaras” pieminekli jau laikus būtu nosaukuši citādāk, ja tajā nebūtu svešu varu simbolizējošu detaļu, ja to tagad varētu papildināt ar vēl jaunām detaļām, piemēram, cīniņu ar Putinu un VDK (nezinu, varbūt Putina un vēl dažu izcilu Putina līdzgaitnieku figūras, kas tiek piefiksētas zemei ar tādām kā mēslu dakšām), tad, vēl papildus novācot kādu pretrunīgu detaļu un samazinot tā augstumu, šis veidojums varētu arī turpināt pastāvēt, jo stāstītu par vēl garāku vēstures periodu – par cīņu ne tikai pret fašismu, bet arī pret putinismu un rašismu…
Artas Dumpes veidotais piemineklis nav iekļaujams likvidējamo sarakstā, bet tiem, kas grib to likvidēt, vajadzētu vēl lieku reizi aplūkot šo pieminekli, palasīt par mākslas stiliem, par māksliniekiem, vārdu sakot, vispirms izglītoties, iemācīties domāt, analizēt un tikai tad izteikties. Ceru, ka ir daudz tādu, kas domā līdzīgi man, un šis piemineklis (tas pat nav piemineklis, bet gan veiksmīgi komponēts, ar ideju papildināts figurāls dekors Tukuma ainavā) vairs nav pakļauts iznīcības draudiem, ka tas jau ir izglābts no bara instinktu vadītu ļautiņu agresijas.
Beigās jautāšu tiem, kas visu grib likvidēt. Padomju laiks ilga daudzus gadu desmitus… Jā, padomju laiks bija naidīgas varas pārņemts. Bet šajā laikā dzima un Latvijā dzīvoja arī talantīgi mākslinieki. Vai šajā laikā māksliniekiem nebija jābūt? Vai viņiem nebija jāstrādā un kaut kas jārada? Vai tagad būtu jālikvidē viss, kas tajā laikā radīts, neskatoties, vai tas ir talantīgs un vērtīgs mākslas darbs? Vai mums nevajadzētu restaurēt arī izcilus arhitektūras pieminekļus, kurus radījuši vēl senāku laiku nežēlīgi valdnieki un tautas apspiedēji? Un neaizmirsīsim, ka no šiem senākajiem vēsturiskajiem un skaistajiem objektiem saglabājušies tikai nedaudzi, bet tos nedaudzos, kas ir sakopti, labprāt skata un bauda arī mūsdienu savonarolas. (15. gadsimta mūks Džirolamo Savonarola Florencē organizēja mākslas priekšmetu, arī gleznu dedzināšanu uz sārta. – Red.)
Kaut kā līdzīgi izskatās visi tie sovoku okupekļi, gan nodevēja viļlāča, gan Pārdaugavas falls, gan Tukuma dzērāji.
Visi sanākuši tādi samocīti un kroplīgi, acīmredzot, kroplā dzīve sovokijā atstāja nospiedumu uz tēlnieku ”daiļradi”.
Paldies mākslas kritiķei par korektu skaidrojumu.
Nesaprotu, kāpēc ar putām uz lūpām šis degradējošais elements ir jāaizstāv. Tas ir padomju okupācijas simbols un tāds arī paliks. Nekādas mākslinieciskās vērtības tur nesaskatu.
Pie viņa ir pierasts tāpat kā pie tām trīs eglēm.Lieciet taču viņam mieru.Vietā tik untā neko neuzcels.Par to nojaukšanas naudu izdaram ko jēdzīgu.
Šo pieminekli nekādā gadījumā nevajag nojaukt! Neesmu tukumniece un vienmēr, garām braucot, noskatos, cik labi tas izskatās pakalniņā. Tas ir kā Tukuma pazīšanas zīme. Nu jau ar pieminekļu jaukšanām sāk prātā nojukt!
Kad atnācu uz Tukumu vietējie par to pieminekli ņirgājās kā par pilsētas kauna zīmi. (saldiniece jau to ievēroja) No tā laikam netikt vaļā ka no “suņa krusta”. (tagad aplis)
Saldeniece varētu to sūdu uz Saldu aizvākt. Varēs katru dienu priecāties!
Latvija ir bagāta ar pamuļķiem!
Varbūt jūsu vērtējumā pamuļķis, bet100%vērtīgāks valstij kā jūs.
Pamuļķi esat jūs! Es esmu tas retais, kas maksā nodokļus, nevis patērē!
Most ar pieminekli, lai tiem dal….jobiem, but mazak vietas kur mallet karogu kraasa.
Saprotu, ka okupācijas laikā, ja gribēji būt tēlnieks, tad tev bija jārada kompartijas atzīti štampi.
Tieši tāpēc jo dīvaināka liekas tēlnieces klusēšana par savu radīto darbu.
Bet pagaidām , kamēr tēlniece klusē, šis darbs joprojām uzskatāms kā okupāciju slavinošs simbols, jo tas tika radīts par godu otrreizējās okupācijas jeb ”pobedobesijas” 30.gadadienai.
Un vēl, vai tad mums nav ar ko lepoties , nav slavenu novadnieku?
Esmu par to , lai Mālkalnā būtu piemineklis mūsu novadniekam Imantam Ziedonim, bet ne jau slepkavām un marodieriem.
Karš ar pieminekļiem ir labs piemērs vispārējā izglītības līmeņa degradācijai ”zemāk par zemu” līmenī. Manuprāt, Latvijā varbūt ir tikai divi aizvācami (sabrucināmi) pieminekļi, kas – gluži kā tie ļeņinekļi katrā pilsētas laukumā – simbolizēja un joprojām simnbolizē okupantu-atbrīvotāju sapņus un ideālus. Tas ir pieminekis Uzvaras laukumā, Rīgā, un tā mini atdarinajums Daugavpilī. Un arī tikai tāpēc, ka tie 1) kā simbols joporjām veicina Latvijas neatkarīgajai valstij nelojālu un pat naidīgu pilsoņu pretvalstisku noskaņojumu, un 2. – tiem ir raksturīgas un izteiktas okupācijas varas simbolu pazīmes (sirpji, āmuri, zvaigznes un automāi…) Visādi citādi… ar pieminekļiem un miroņiem karo tikai tumsoņas un savā garā nīkulīgi ļaudis. Savukārt par mākslas un kultūras, arī laikmeta zīmju vērtību normālā, pašapzinīgas nācijas pārvaldītā valstī, pirmkārt un galvenokārt, būtu jāspriež mākslas un kultūras vērtību speciālistiem. Un par Tukuma pieminekli, kas – patīk mums tas vai nepatīk – ir kļuvis par pilsētas pazīšanās zīmi – speciālisti jau savu atzinumu ir devuši. Punkts. Bet šajā ziņā profānajiem ”gudrīšiem ”, kas spriež par Artas Dumpes pieminekļa robustajām formām ar ”man nepatīt!” mērauklu, ieteiktu paklusēt, citādi… Nu, jūs lasot, šķiet, ka redzam Krilova fabulu darbībā – to fabulu, kurā pērtiķis, nezinot, kur liekamas brilles – uz pakaļas vai kā, – nosauc tās par pilnīgi nederīgām.
Kārtējās līkmuguriņas spriedelējumi.
Interesanti, vai ar putām uz lūpām Jūs aizstāvētu arī pieminekli, kurš būtu veltīts Ādolfa ”atbrīvotājiem” ?
Izredzētie tā uzbļautu, ka Jums līdzīgie līkmugurīši no bailēm nomestos ceļos un lūgtos piedošanu kā jau tas noticis n-tās reizes, un atdarītu maku kompensācijām.
Kad Jums līdzīgajiem vienreiz pieleks, ka pilnīgi vienalga kāds tas piemineklis izskatās, bet visu nosaka , kam tas veltīts.
Un veltīts tas ir slepkavām un marodieriem…
Te ir 2 aizstāvji. Laikam Arta Dumpe un draudzene -mākslas zinātniece.
Aizstāvju ir vairāk, bet klusē, jo nezina vai drīkst runāt.
Ieej dīķi, nomazgājies. Tas dziedēs neprātīgo galvu.
Nu jēls ir jēls. Kauns par šādiwm kadriem. Sūds tu esi!
Raksta līkmugurainā autore drīkst to dzērājmonumentu novietot savā dārzā, ja tik ļoti patīk. Nojaukt to mēslu un miers!
Fui ! Zakalibē jau tas Ziedonis. Viņa dzejas murgus un pasakas nekad nelasīju un nelasīšu. Vispār esmu dzejas cienītāja. Ar Ziedoni tāpat kā ar pieminekļiem. Tautai elku vajadzēja nu i bīdīja.
Arta Dumpe vēlas arī tās malas ar “atbrīvotāju” uzvārdiem atjaunot?
Tur kādas skaistas dzejas rindas, tikai ne Ziedoni…..
Māksla ir ne tikai vizuālais izskast, bet arī daudzpusīgi stāsti un leģendas, kas to apvij. Šajā gadījumā, divas pieminekļa koncepcijas ir ieguvums, kas izcili skaidro to laiku vēsturi un dzīvi. Vispareizākais risinājums būtu ne tikai diskutēt par nojaukšanu vai nenojaukšanu, bet aktīvi izglītot sabiedrību par vēstures un mākslas būtību, mijiedarbi. Tāpat, ar steigu ir jāveido šī pieminekļa stāsts, un jaunais tēls, lai netiktu pieļautas tās kļūdas, kas tika pieļautas ar nojaukšanai paredzēto pieminekli Rīgā… Ir nepieciešams izstrādāt nākotnes pieminekļa koncepciju, un sakopt to un vidi ap to, lai tas būtu pievilcīgs apskates objekts un objekts, kas izglīto sabiedrību par padomju laikiem, un dzīvi, mākslu tajos laicos.
Šis ir klasisks padomju propogandas teksts. Neaizgāja/izmainījās: būs jauna leģenda, stāsts. Arī par okupantu pieminekli Tukumā, tad, kad negodājamā māksliniece to izdomāja, tas bija:”Tukuma “atbrīvotājiem” (okupantiem, slepkavām un laupītājiem, kas, starp citu, vēl aizvien Jauntukumā dzīvo), kad laiki mainījās, mazvērtīgā māksliniece izdomāja citu teiku. Daži līdzmākslinieki, kā jau cunftei pienākas, bļauj līdzi:tur bija cita doma utt. Fufels pēdējais. Arī neaugstais mākslinieks Bikše ir iedomājies, ka ir mākslinieks, un daži īpatņi to atbalsta, bet vai tie putupolistitola mēsli ir māksla? Nē, tas ir sūds. Tāpat šis betona gabals Tukumā, kam nozaga kapara plāksnes un uzlika cinkotas, jo neviens nesaredzēja kulturālo vērtību!
Vai kāda nikna. Nepatīkami lasīt. Varbūt , lai Brekte tur kaut ko izveido ? Ko ? Lielais mākslinieks, pasniedzējs no augstskolas ! Mākslinieci var godināt, var negodināt, bet darbs ir vērtīgs. Nez kādi tie birku piekarinātāji ?
A. Dumpes piemineklis raud par kritušajiem Lestenē… Tumsoņas jau to nezina, vai ne?
Paldies par izsmeļošu risinājumu. Būtu labi, ja vietējā vara to sadzirdētu.
Edgars labi pateicis. Paldies!
Tai vietā būtu jābūt bērnu un jauniešu laukumam. Skeitparks, pumptraks utt, tad arī vate no jauntukuma pavilktos. Tā būtu integrācija.
Nav ko bojāt ainavu, lai paliek kā ir. Skaisti tur.
Mālkalns kopā ar pieminekli veido sakoptu, kulturālu vidi. Patīkami skatīties.
Dažam labam pieminekļu nojaucējam “taisnā” domāšana ! Izskatās tā, ka iedeva 100 latus , lai hitlerietim nopirktu zāles. Viņš nomira. 100 latus nedosim latvju leģionāra ārstēšanai, jo bija domāti fašistiskajam iebrucējam. Vai , 100 lati smird ! Tas pats ar šo pieminekli, kurš nebūt neizskatās pēc okupācijas varas atbalstoša. Nav ko zākāt mākslinieci, darbs ir vērtīgs. Neesmu mākslinieci redzējusi, neesmu draudzene.
Lūdzu, mūsu avīziti pastiprināti diskutēt par šo jautājumu, lai apmātie nenojauc.
Taisīs stāstu, veidos koncepciju, veidos komisijas un visiem veidiem vilks laiku , lai tikai saglabātu katru okupekli, jau kļūst smieklīgi (ne)cienījamie padomju laiku pielūdzēji.
Vislabākos stāstus un koncepcijas okupekļiem bija radījusi komūnistu partija, kurai meli bija patiesība un slepkavas bija varoņi, vai noliedzat savējo propagandu, ka jārada jauni stāsti.
Ja kāds vēl nezina, tad Rīgā ir Okupācijas muzejs, kur vienuviet savāktas liecības par tiem drausmīgajiem laikiem un nav nekāda vajadzība katrā miestā turēt padomju propagandas objektus.
Piemineklim nav ne vainas. Vaina ir domāšanā. Nu nojauks pieminekli, bet ko vietā. Par daudziem tūkstošiem taisīs projektus, kurus nepabeidz laikā un vajag pārmaksāt no nodokļu maksātāju naudas. Izskatās, ka bļāvēji nestrādā algotu darbu. Nīkst pie ekrāniem, ka tik izbļauties. Piemineklī nav okupācijai raksturīgo simbolu. Aizejiet apskatīties, bļāvēji! Visu mākslu iznīcinās. Pa šiem daudzajiem gadiem nekas nav fundamentāls radīts. Ja nu vienīgi kāds kapakmens uzstādīts, jo vairāk nevar atļauties. Bēdīgi.
Nu, ja jau visu, kas atgādina padomju laikus ir jālikvidē, tad jau uz dienas kārtības jāliek arī tie vecie ļauži, kas no tā laika saglabājušies. Tie taču arī ir padomju laiku paliekas. Kā jums šķiet – likvidatori?
Россияне сейчас одурманены великорусским шовинизмом. Это очень печально. Рашизм (русский фашизм) одурманил умы многих россиян. Но, хвала Богам, в России ещё остались люди, которые не поддались пагубному влиянию рашизма – русского фашизма. Таких людей в России очень мало, но эти люди есть. Объявив войну против всего цивилизованного мира, 24.ф идеология рашизма – русского фашизма – подписала сама себе смертный приговор. Рашизм близиться к своему закату, к своему месту в помойке истории.
Nojaukt visu var ātri. Un vietā?
Saeima lems, ko nojaukt, ko ne. Top likums ar nojaucamo objektu sarakstu katram novadam. Tad jau manīsim, vai šis debilais veidojums būs sarakstā. Ļoti ceru, ka būs. Mīkstmiesīgie Tukuma deputāti varēs vienīgi izpildīt likumu un pašiem nebūs galva jālauza, jo tas ir grūti – pieņemt jelkādus saprātīgus lēmumus. To jau tauta sen redz.
Divi orku urlas Ukrainā mēģina izvarot ukraiņu babušku un dabūn pa rīkli! Lūk, viens no jaunā saukļa variantiem!
Vecos karotājus un vecos pieminekļus nenojaukt.Nojaukt dažus zīmīgus-kurus pielūdz kā ikonas.