N. Novikas VI Starptautiskais mazās kamermūzikas konkurss notika 2012. gada 12. un 13. aprīlī Mārupes mūzikas un mākslas skolā.
Cienot un godinot izcilās mākslinieces spožo talantu un personību, notikuši neskaitāmi viņai veltīti piemiņas koncerti Latvijā, Lietuvā, Krievijā, ASV, bet Mazās kamermūzikas konkurss, kas nu jau kļuvis starptautisks, nes N. Novikas vārdu.
Konkursam savus pieteikumus bija atsūtījuši 83 ansambļi – 43 klavieru un 40 kameransambļi, kopskaitā 224 dalībnieki, 110 pedagogi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas skolām. Konkursu vērtēja ļoti kompetenta žūrija: Rafi Haradžanjans (Latvija), Džeims Kerbijs (Anglija), Viktors Zadniks (Eiropas kamermūzikas asociācija) un Arnis Arnicāns (Latvija).
Mēs, Tukuma Mūzikas skolas 1. klases audzēkņi – Anna Pūliņa (vijole), Lizete Vecvagara (vijole), Eva Blumberga (klavieres), meiteņu māmiņas, kā arī pedagogi Dace Šplīte-Lisova (vijole) un Mārīte Zute (klavieres) 13. aprīlī braucām pieredzi lūkoties un ar godu debitēt. Programmā iekļāvām vācu komponista J. Krīgera «Burē» un R. B. Šermana melodiju «Chim chim cher-ee» no V. Disneja filmas «Mērija Popinsa».
Ansambļa sniegums bija muzikāls un atraktīvs, un žūrija piešķīra III vietu (84 punkti no 100 iespējamiem). Atzinība tika piešķirta arī par otrā skaņdarba «Chim chim cher-ee» aranžējumu (I. Vičmane ). Meitenes piedalījās arī laureātu koncertā, saņēma diplomus un piemiņas balvas. Ir iegūts prieks un gandarījums par paveikto, un iedvesma pilnveidot savu meistarību.
malači!!!
Man ļoti liels prieks par Evu.Liels nopelns protam māmiņai.Lai veicas!!!
Prieks gan par audzēkņiem gan pasniedzējām! Tā turēt!
Protams,trešā vieta īr un paliek tikai trešā vieta.
Tā astes celšana var ātri nošļukt,jo vairāk balstīta uz izdomājumiem.
bērns ir jāslavē pie jebkura rezultāta, pat arī tad, ja viņš raudādams būtu norāpojis no skatuves! Tas ir pirmais skolotāja bauslis – slavēt, motivēt, stimulēt bērna uzcītību jebkurā situācijā. un šajā gadījumā – tā nav nekāda astes celšana…izdomājumi, bet tīra patiesība. Vajag nākt uz koncertiem un paklausīties, ko mazie censoņi dara – dažs labs liels tā nevalda pār savu spēlējamo instrumentu, kā, piemēram,šī mazā pianiste, kura vēl ir pavisam maziņa un trausla. Tā kā vispirms vajag pašiem kaut ko izdarīt un izjust, kā ir muzicēt KOLEKTĪVĀ – lielas žūrijas priekšā. Un astes ir jāceļ vien pašiem, jo pārējie – diemžēl, kā vienmēr ir pārņemti ar skaudības sindromu.
buy viagra viagra 100mg price – best site buy generic viagra