Šogad brīvprātīgais darbs Latvijas tautsaimniecībai devis vairāk nekā 82 miljonus latu

Pagājušo piektdien, Spīķeru koncertzālē Eiropas Brīvprātīgā darba gada 2011 (EBDG 2011) ietvaros norisinājās Izglītības un zinātnes ministrijas un biedrības “Latvijas Bērnu un jauniešu forums" organizētā interaktīvā noslēguma konference, kuras laikā SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju labaratorija" pārstāvji konferences dalībniekiem pirmo reizi prezentēja pētījuma “Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā” rezultātus.

Līdz šim Latvijā nav veikti reprezentatīvi socioloģiski pētījumi par brīvprātīgā darba situāciju, tādēļ Latvijas Brīvprātīgā darba gada ietvaros tika īstenots pētījums par brīvprātīgā darba attīstības iespējām Latvijā un tā ieguldījumu tautsaimniecībā.
Kopumā 2010.gadā Latvijā brīvprātīgā darba monetārā vērtība bija 82, 558 miljoni latu, kas sastādīja 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot brīvprātīgā darba rādītājus citās valstīs, Latvijai tie nav paši augstākie. Nīderlandē brīvprātīgā darba pienesums tautsaimniecībai sastāda 4,13%, ASV no 1 – 1,3 %, Francijā – 2,66% no IKP. Savukārt uz citu Austrumeiropas valstu fona, Latvijas rādītāji ir samērā augsti. Piemēram, Čehijā brīvprātīgā darba pienesums ekonomikai ir tikai 0,38%, Polijā – 0,10%, Ungārijā – 0,11% no IKP.
Kā atzina pētījuma sadaļas “Brīvprātīgā darba ieguldījums tautsaimniecībā" autors ekonomists Uldis Spuriņš: “Jāņem vērā, ka pētījumos ir pielietotas dažādas metodoloģijas un izmantoto datu kvalitāte arī atšķiras, tādēļ savstarpējie salīdzinājumi ir tikai ilustratīvi, un patiesā situācija var atšķirties. Lai šīs nepilnības likvidētu, brīvprātīgā darba uzskaite būtu jaintegrē nacionālo kontu sistēmā vai vismaz tās satelītkontos un novērtējumi būtu jāveic valstu statistikas pārvaldēm."
Visnozīmīgāko brīvprātīgā darba pienesumu Latvijas ekonomikai ir devusi profesionālo pakalpojumu joma, kurā iedzīvotāji nostrādājuši 6,429 miljoni stundu, sniedzot pienesumu ekonomikai 15,314 miljons latu vērtībā. Otrajā vietā ir veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpe ar 5,216 miljons stundu un 11,184 miljons latu devumu. Pirmo trijnieku noslēdz izglītības joma ar gandrīz 10 miljons latu pienesumu. Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljons stundu.
Pēdējā gada laikā brīvprātīgo darbu kopumā ir veikuši 25% Latvijas iedzīvotāji, liela daļa no tiem to ir veikuši, piedaloties vides aizsardzības un sakopšanas pasākumos (talkās) – 238 tūkstoši cilvēku. Būtisku daļu 21% no viņiem veido tie, kuri vienreiz gadā iesaistās talkās. Vides aizsardzība un sakopšana ir vispopulārākā joma, kurā savu vēlmi iesaistīties ir pauduši 22% iedzīvotāji. Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts un pašvaldības institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās – attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā.
Kā svarīgākos ieguvumus brīvprātīgā darba veicēji minējuši: iespēja sniegt palīdzību, tiem kam tā nepieciešama (43% brīvprātīgo tas ir ļoti svarīgi, 45% – drīzāk svarīgi), iespēja kaut ko darīt un uzlabot dzīves kvalitāti savā dzīves vietā (34% un 52%), jaunu zināšanu, pieredzes iegūšana (32% un 45%), iespēja justies noderīgam, vajadzīgam (29% un 48%), kā arī iespēja sadarboties ar citiem cilvēkiem, darīt kaut ko kopā ar citiem 927% un 48%). Lielākais vairākums no tiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši brīvprātīgo darbu – 81%, ir gatavi to darīt tuvākā gada laikā. Tikai 5% noteikti nebūtu gatavi to darīt.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji savu informētību par brīvprātīgo darbu vērtē negatīvi, tie ir 60%. Salīdzinoši mazāk negatīvo vērtējumu saņemts par informētību par brīvprātīgā darba ieguvumiem sabiedrībai kopumā – 25% uzskata, ka ir par to drīzāk vai ļoti labi informēti. 23% ir labi informēti par brīvprātīgo darbu kopumā, savukārt par iespējām veikt brīvprātīgo darbu, jomām, kā arī par organizācijām, kurās to var veikt, labi informēti jūtas ne vairāk kā 15% aptaujāto.
Visbiežāk kā ērtākais informācijas kanāls Latvijas iedzīvotāju vidū ir televīzija, to atzīst 57%, pēc tam seko interneta meklētāji un sociālie tīkli, attiecīgi 48% un 41%. Trešajā vietā ierindojas laikraksti un radio – 1/3 daļa. Rīgā biežāk kā ērti informācijas kanāli tiek nosaukti elektroniskie mediji (internets), reģionos – tradicionālie masu mediji.
Brīvprātīgā darba veikšanā biežāk iesaistās jaunieši vecumā no 15 – 24 gadiem un pensijas vecuma iedzīvotāji 55 un vairāk gadīgie. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Salīdzinoši retāk brīvprātīgā darba aktivitātēs iesaistās 35 – 54 gadīgie, privātajā sektorā strādājošie, fizisku darbu strādājošie, uzņēmēji un individuālā darba veicēji, kā arī Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
Pētījums pilnā apjomā ir pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājas lapā EBDG sadaļā www.izm.gov.lv/EBDG.html.
Kontaktinformācija: Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja
Diāna Sīmansone. E-pasts: diana.simansone@izm.gov.lv Tālr.: 67047953.