Čaukstošas, noderīgām lietām pildītas paciņas piektdienas rīta pusē kārtīgi rindojas pārvaldes sarkanajā busiņā, lai rūķu un šoferīša Arņa vizinātas nokļūtu pie tiem, kuriem svētku laikā visvairāk vajadzīgas – pagasta vientuļajiem pensionāriem.
Zem rūķu cepurēm slēpjas pagasta bibliotēkas darbinieces un tautas nama vadītāja. Ne līdz katrām namdurvīm ceļš kā galds, un rūķi brien, brien dziedādami. Šogad paciņu “vēderi” gana uzpūtušies, par to kopīgiem spēkiem rūpējušies pārvaldes darbinieki, pagasta iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas.
Rūķi apciemoja 15 pensionārus un visur jutās ciemos gaidīti un vēlami, daža sirmgalvja acīs pat prieka asaru manījām. Kādam paciņa, kādam labs vārds un atcerēšanās svarīga. Pašiem rūķiem sirdīs gandarījums par paveikto, un nevajag jau daudz, tikai kādam sagādāt prieku, just, ka spēj ko labu un no sirds padarīt. Nav jāmeklē sveši ļaudis, tepat savējo gana ko atcerēties, kam palīdzēt.
Skolēnu brīvdienās rūķi atkal liks pagasta iedzīvotāju sarūpēto dāvanu maisus plecos un dosies iepriecināt bērnus, kuru ģimenēm šai laikā ne visai viegli klājas.
Paskaties arī Tu apkārt, varbūt vari ko labu izdarīt, kādam palīdzēt, labu vārdu vai smaidu dāvināt, un pasaule taps gaišāka – par nieciņu, par kriksīti, bet tomēr gaišāka.
