Rudens Saulgrieži Pastariņa muzejā

Īstie rudens Saulgrieži – Miķeļdiena Pastariņa muzejā notiks 21. septembrī 13.00. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.

Īstie rudens Saulgrieži – Miķeļdiena Pastariņa muzejā notiks 21. septembrī 13.00. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.

Par Jumi sauc arī divus kopā saaugušus augļus, riekstus, ziedus, divas vārpas uz viena salma. Šāda reāli pastāvoša parādība tautas uzskatos izveidoja priekšstatu kā par auglības, labklājības simbolu. Par Jumi – laimes nesēju – ir daudz ticējumu. Divžuburainā vārpa, Jumis, jāglabā, ja izdodoties kādreiz tīrumā atrast, jo tad saimniekam nākot svētība. Jumis ir vienīgais no latviešu dievībām, kam ir sieva, saukta par Jumalīti un bērni – jumalēni. Jumis pats vēro pļāvējus, apjājot vai apejot tīrumus. Pēc seno latviešu domām Jumītis dzīvoja tikai labībā, un tam saimniekam, kura labībā viņš mājoja, auga braša maize. Tādēļ bija jāpamet arvien drusciņa labības, lai Jumi pielabinātu un lai viņš druvas neatstātu uz visiem laikiem, jo ja vienu vien reizi tīrums bija atstāts bez labības škumšķina, tad Jumītis bija sasirdīts un viņš vairs neatgriezās. Tādā kušķītī Jumis pārdzīvoja ziemu. Nu ņēma un sasēja šo salmiņu rogas kopā, jumtiņa veidā, no kā, domājams, viņš arī savu vārdu dabūjis. Tagad Jumim bija sava māja gatava. Par Jumi saukuši pēdējo kūlīti, arī pašu pēdējo sauju. Divas vārpas, kas saaugušas uz viena salma, arī saukuši par Jumi. Jauni ļaudis centušies atrast tādas saaugušas vārpas, tā esot zīme, ka tādas vārpas atradējs ātri apprecēsies. Par Jumi saukuši arī tos dzīvnieciņus, kas bēguši ārā no pēdējā bara. Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai visbiežāk sivēnu, kas tika barots īpaši šai dienai un saukts par Miķelīti. Vakarā ēdot esot dziedājuši tādu dziesmu:
Miķelītis klausījās –
Pie logiem, pie durvīm,
Kā Miķeli godināja,
Kā Miķeli slavināja.
Arī kāposti mazākā toverī jau bija ieskābēti un Miķeļu vakarā zemnieks ieturēja labu maltīti. Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Miķeļa dienā nedrīkst no svešām mājām kaut ko līdz atnest, neēst, nedzert tur, jo tad var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Ja pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās. (LTT: A. Skreija, Talsi.) Miķeļos saka, ka ziemas vārti tagad vaļā, tas nozīmē, ka no šīs dienas jau gaida, kad sāksies auksts laiks.
Pasākumu ar dziesmām un rotaļām kuplinās biedrība «Alternatīva».
Nāciet visi un folkloras kopas vadībā godāsim Miķeļa dienu!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *