Vēlreiz jāpateicas Valsts Kultūrkapitāla fondam par atbalstu mūsu projektam «Manu lellīti sauc Lollīte». Mēs priecājamies, ka ar šī fonda palīdzību rotaļistabas bērni ir tikuši pie jaunām lellēm, leļļu mājas, leļļu ratiem, gultiņas, ir sagādāti materiāli plānotajām radošajām darbnīcām.
Kopā būšanas un darbošanās priekam
Radošo darbnīcu mērķis ir aicināt bērnu vecākus darboties kopā ar bērniem. Kopā būšanas prieks ir vērtīgs visos vecumos un visos laikos, bet jo īpaši bērnībā. Bērns ir atvērts un ar visām savām maņām iesūc sevī pasaules realitāti kā moduli un pieskaņojas pasaulei, lai tajā iederētos un pasaule viņu pieņemtu. Bērns atdarina. Vissvarīgākais bērnam ir viņa tētis un mamma, tie ir atdarināšanas paraugi.
Mēs būsim ļoti priecīgas, ja gan vecāki, gan bērni, piedaloties radošajās darbnīcās, jutīsies labi, aizmirsīs par ikdienas likstām un veicamajiem mājas darbiem.
Vēl projekta ietvaros plānotas divas radošās darbnīcas. Radošā darbnīca «Krāsainie mutuļi» aicinās uz kopīgu batikošanas prieku. Domājam, ka tas būs jauks pārsteigums gan bērniem, gan vecākiem. Krāsošanai izmantosim dabas materiālus, tā bērni gūs priekšstatu par mūsu vecvecvecmāmiņu pieredzi un gudrību, kā arī krāsu saskaņu, kas ņemta no dabas. Domājam, ka šī krāsu mācība ir daļa no latviskās identitātes, tāpēc ir vērtīgi to nodot bērniem.
Ceturtā radošā darbnīca aicinās uz kopīgu lellīšu darināšanu. Jau šobrīd gatavojam dažādas paraugus un idejas lellīšu iespējamiem variantiem, bet visskaistākās idejas jau droši vien tikai dzims un gaidīt gaida, lai kāds tās realizē. Ceram uz vecāku atsaucību un radošumu.
Iecere – veidot izstādi muzejā
Atskatoties uz radošo darbnīcu «Neiedur pirkstā!», jāsaka, ka tai nebija lielas "piekrišanas". Iemesli ļoti cilvēcīgi un saprotami. Kāda mamma tieši tajā reizē nevarēja tikt, jo bija jābūt kādā citā pasākumā. Kādai bija nepiemērots laiks. Kādai bija mazulis apslimis. Kādu nobiedēja lietus. Kāda atkal sakautrējās par savām šūšanas prasmēm. Daudzām svarīgāk par visu bija būt mājās, gatavot vakariņas un būt kopā ar vīru un bērniem. Vai tas nav pareizs lēmums? Protams ir.
Mēs nebūt neesam noskumušas, ka nebija cerētās atsaucības. Mēs pāris stundas pavadījām jaukā atmosfērā. Smaidījām un uzjautrinājāmies. Dzērām tēju un eksperimentējām ar šķērēm. Tapa, lai gan vēl ne līdz galam, galda salvešu komplekts, lai lellēm būtu estētiska tējas malkošana. Viens leļļu puika tika pie jauna ancuka – biksēm un žaketes modernajā aizsargtērpa krāsā. Leļļu mājai tika izmodelēti aizkariņi un piemeklēts audums. Radoši tika eksperimentēts ar leļļu svārkiem, kas gala rezultātā tomēr neieguva gaidīto izskatu.
Bet ar to vien viss nebeigsies. Jau nākamajā dienā, mammas izteica vēlēšanos iesaistīties un kaut ko pašūdināt rotaļistabas lellēm. Tā ka – tērpi top un vēl taps. Maijā plānojam padalīties ar savu veikumu, izstādot darbiņus muzejā. Kādu laika sprīdi ikviens interesents varēs aplūkot radošajās darbnīcās paveikto.
Bērni, kuru actiņas vēroja un vēros mūs darbojamies ap šujmašīnu, darbojamies gan ar adīkli, gan ar šuvekli, domājams, to novērtēs un arī paši, pieaugot gudrībā un varēšanā, pret šīm nodarbēm nebūs vienaldzīgi. Tā mūsu izslavētais latviskais darba tikums turpinās triumfēt mūsu bērnos. Nu, vismaz ļoti gribētos, lai tā būtu.
