Pagājušā gada oktobrī skolēniem tika piedāvāts iesaistīties vides projektā «Fosforam – nē!». Projekta laikā bija jāizpēta, kas ir fosfors un fosfāti, kur tie dabā atrodas, kāda nozīme tiem ir cilvēku dzīvē.
Kā sagandējam Baltijas jūru?
Uzdevums pavisam vienkāršs – pēc iespējas vairāk cilvēkus iepazīstināt ar problēmām, ko rada nesaprātīga līdzekļu izšķērdēšana, mēslojot laukus ar ķimikālijām, mazgājot veļu ar fosfātu saturošiem mazgājamiem līdzekļiem, izmetot atkritumus u. c.
Projekta laikā mazākie skolas bērni devās izpētīt ūdens ceļu no skolas līdz attīrīšanas iekārtām, bet 5. klases skolēni skolotājas I. Krūmiņas vadībā turpināja šo ceļojumu neklātienē, izpētot notekūdeņu ceļu līdz Baltijas jūrai, kas jau tiek uzskatīta par piesārņotāko jūru. Problēmu rada fosfāti mazgāšanas līdzekļos, kas tiek izmantoti, lai mīkstinātu "cietu" jeb lielu kalcija daudzumu saturošu ūdeni. To nonākšana ūdenstilpēs ir viens no būtiskākajiem ūdens augu vairošanās veicinātājiem. Palielinoties aļģu un citu jūras augu īpatsvaram, ūdenī samazinās skābekļa daudzums un izmirst citi organismi. Tā dēvētās eitrofikācijas dēļ tiek nodarīts kaitējums ne tikai jūras ekosistēmai, bet arī Baltijas jūras valstu ekonomikai. Tāpēc 9. klases zēni ķīmijas skolotājas M. Vilumsones vadībā mācījās gatavot ziepes no dabiskām izejvielām un to mācīja arī citiem savās prezentācijās, kas bija interesanti gan lieliem, gan maziem.
Kā saimniekot videi draudzīgi?
Bet 8. klases meitenes pētīja ģenētiskās modifikācijas problēmas, ar prezentāciju uzstājoties Kandavas novada zemnieku sanāksmē.
Kaitējums tiek nodarīts vēl arī laukiem un mežiem, pie kuriem atrodas labības lauki, kuros lieto vairāk minerālmēslu nekā upju baseinu ekosistēma spēj pieņemt, nekaitējot bioloģiskajai daudzveidībai. Skolēni skolotāju I. Šovkovijas, O. Tutiņas, S. Bērsones un S. Ragaines pavadībā devās pavasara ekskursijās uz vienu zemnieku saimniecību un vienu dārzkopības uzņēmumu, kur iepazinās klātienē ar saimniekošanas iespējām. Secinājums viens – Latvijas lauksaimnieki saimnieko saprātīgi, maz lietojot ķimikālijas. Pēc vērotā skolotājas I. Užules vadībā tapa plakāti par dabas aizsardzības tēmu.
***
Projekta darbi risinājās mācību gada garumā. Strādāts un izpētīts ir daudz, toties mums tagad ir par kādu izglītotāku cilvēku vairāk. Par ierosinājumu jāpateicas Ziemeļu valstu padomei, kas atbalstīja arī skolotāju apmācīšanu.
Vispirms apsveicami, ka Olita rosina domāt, lai gan izskatās, ka ir izvēlējusies vieglāko ceļu…
Varbūt vajadzēja sākt ar savu sētu? Kur paliek " Arieli, Omo un Tide " lauku sētā, kur nav attīrīšanas ietaišu? Un atkritumi, nešķirojot bīstamajos un bioloģiskajos – visi tiek norakti aiz šķūnīša. Pieļauju, ka pat Olita šajā jautājumā grēko… un pāc tam ar gruntsūdeņiem to visu saņemot atpakaļ. Eiropā par gruntsūdeņiem uztraucas daudz vairāk kā par virszemes ūdeņiem, jo gruntsūdeņos, starp augsnes slāņiem visi tie Omo, Arieli un visa pārējā draza nogulsnējas, un dod regulāru piešprici, ķīmisko savienojumu veidā, gan akas, gan avotu ūdeņiem.
Katram mājās ir lopi. Kas notiek ar kūtsmēsliem? To radīto piesārņojumu. Vai bērni to apzinās?
Tāpat dedzinot pērno zāli, atkritumus utt. Tas ir gaisa piesārņojums, kurš pēc tam ar nokrišņiem nonāk tajos pašos gruntsūdeņos.
Daudzi skolnieki ikdienā iet gar degvielas uzpildes staciju, esošo un bijušo – vai bērni apzinās kādus draudus videi glabā šie objekti? Turpat netālu ezers, kurā bij. Lauktehnika regulāri ievadīja savus piesārņotos ūdeņus, un kurā satek arī viss pārējais. Tas ir daudz svarīgāk! Nevajag ķert nez kādas augstās matērijas, bet paskatīties kas notiek apkārt…
Un par tiem minerālmēsliem upēs Olita ir iebraukusi galīgās auzās.
Tātad, elementārs pētījums, kur katrs būtu papētijis, kā vides aizsardzības pasākumi tiek ievēroti katra skolēna mājā, būtu devuši daudz lielāku labumu, nekā attīrīšanas iekārtu apskate. Lai gan protams, arī tas ir OK. Bet ne galvenais.
Un jūra, tas ir atsevišķs stāsts – tā mums ir kokteilis ar visu Mendeļejeva tabulu – tur ir gan nafta, gan sprādzienbīstamie, gan simtiem hektāru lielas toksisko atkritumu izgāztuves, gan daudz kas cits. Tā ka vainot tikai mazgāšanas līdzekļus, kuriem no 1. janvāra ir būtiski ierobežojumi ES teritorijā, nebūtu īsti pamatoti. Lai gan protams, savu artavu tie ir devuši.
Tā, ka Olita nedusmo, par uzņēmību skolai 9, bet par izpildījumu 4!
Interesanti vai šis jaukais mag.biol. ir iepazinies ar visu projekta darbu, ja spriež par izpildījumu? Jauki, ja šis cienījamais cilvēks veļu mazgā ar pelnu sārmu. Žēl tikai ka viņš nav informēts par to, ka atkritumu savākšana un atbildība par to nodošanu savācējiem tiek regulēta ar likumu un iedzīvotāji ir likumīgi motivēti noslēgt līgumu ar šo savācēj firmu, turklāt ļoti apzinīgie var Zemītē arī atkritumus šķirot un šie konteineri ir atrodami pie Ezerkrastu katlumājas šķūņa:). Runājot par lopkopību protams ir mums savi gadsimtos ieilgušie trūkumi vienam otram tos vēl turēt un tas nu laikam gluži nenotiek mazajās kūtīņās pēc Eiropas regulām, bet vai cienījamais maģistrs pārtiek tikai no modificētajiem un mākslīgi radītajiem produktiem un viņam šie lauku labumi nav simpātiski? Un ja atsvaidzinām atmiņu, tad lauku tehnikai bija attīrīšanas iekārtas, bet kas gan nu no mums vecajos labajos laikos bija bez grēka???? Toties tagad ir iespēja to visu labot, jo šo uzņemumu jau vairs nav ( lai cik žēl, jo tad vismaz būtu cilvēkiem iespēja strādāt un nopelnīt naudu, ko ieguldīt aktivitātēs ekoloģiskai dzīvei)!!!!! Veiksmi visiem, gan cienījamam maģistram/trei, gan Olitai un visiem skolas skolotājiem un bērniem!!!
Es sapratu ka par darba rezultatiem ir zinots O.T. raksta. Un laikam ne es vieniga, spriezot pec ta mag.komentara. Varbut uzrakstit vajadzeja labak. Kad Era uzraksta, tad var lasit, sis vairak pec tada 4. klases sacerejuma izskatas. Un kadai makten ta kritika nav patikusi. Nu pat loti.