Patriotisma citādā seja

Modernajās tehnoloģijās meklēju atbildi uz jautājumu, kas īsti ir patriotisms, jo daudzu gadu garumā sabiedrībā nerimst diskusijas par nepieciešamību jauniešos vairāk ieaudzināt un nostiprināt patriotisma jūtas pret savu dzimteni, valsti. Tad lūk, interneta vidē pirmo pieejamo skaidrojumu uzgāju «Wikipēdijā»: Patriotisms (no grieķu: patriōtēs līdzpilsonis, kas nāk no patris dzimtene, tēvzeme) ir savas dzimtenes, valsts mīlestība, kā arī darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos. Vienlaicīgi, meklējot vārda „patriotisms” skaidrojumu, uzgāju rakstu, kurā tiek apgalvots, ka politiķi un sabiedrība kopumā, savas valsts patrioti esam tikai valsts nozīmīgos svētkos. Un pasaules čempionātā hokejā, manuprāt, arī…
18. novembris ir mūsu valsts un tautas nozīmīgi svētki, par ko nav un nevar būt nekādu šaubu. Ar lepnumu spraužam pie savām krūtīm sarkanbaltsarkano lentīti, piedalāmies pasākumos un ar lepnumu vērojam Nacionālo bruņoto spēku parādi. Tieši šīs parādes kontekstā, iespējams, kādam jaunietim, patriotisku jūtu vadītam, dzimst ideja kļūt par savas valsts aizstāvi, nēsāt karavīra formas tērpu un tādējādi materializēt savas viskvēlākās jūtas pret savu tēvu zemi.
Diemžēl augusts manī raisījis dziļas pārdomas par to, cik patriotiski esam ikdienā, kā rūpējamies par savu dzimteni un cik ļoti mīlam savu valsti. Proti, masu saziņas līdzekļos sabiedrībai tika darīts zināms, ka laika posmā no 8. līdz 14. augustam Tukuma un Engures novadā norisināsies 1. Zemessardzes novada mācības «Lielais zobens 2016», kurās kopā trenēsies Latvijas, Lietuvas un ASV Mičiganas Nacionālās Gvardes karavīri un zemessargi. Un mācības notika.
Un par nožēlu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militārās mācības notika laikā un vietā, kurā man kā kārtīgam latvietim ir sava slepenā sēņu vieta. Nav šaubu, ka šāds stāsta ievads sākotnēji varētu izraisīt smīnu, tomēr ceru, ka jebkāda humora pieskaņa turpmāk izgaisīs. Proti, 19. augustā iegriezos mežā netālu no «Līkaiņu skolas», Engures novadā, kur līdz mielēm izbaudīju Nacionālo bruņoto spēku mācību sekas. Gan ceļmalās, gan pašā mežā uzgāju lielu daudzumu izšautās mācību munīcijas patronu (5,56x45mm un 7,62x51mm) metāla un plastmasas čaulītes, to kartona iepakojumus un metāla konstrukcijas, kuros munīcija pirms tās izlietošanas iepakota. Tā kā savā profesionālajā darbā un arī vaļaspriekā esmu salīdzinoši cieši saistīts ar zināšanām par šaujamieročiem un to munīciju, nav nekādu šaubu par to, ka attiecīgo mācību munīciju militāro mācību laikā izmantojuši tieši Nacionālie bruņotie spēki. Vēl jo vairāk, mežā uzgāju neizšautu munīciju, no kuras kartona iepakojumos norādītās informācijas izriet, ka mācību munīcija bīstama veselībai līdz 6 metru attālumam.
Manuprāt, militāro mācību vajadzībām atvēlētas speciālas teritorijas, sabiedrībai nebūs iebildumu par šo teritoriju izmantošanu atbilstoši tam paredzētajam mērķim. Tomēr rīcību, piesārņojot mežu ar metāla, plastmasas un kartona atkritumiem, es uzskatu par pielīdzināmu tai draņķībai un nelietībai, kas notiek, izmetot mežā savus sadzīves atkritumus, izdzertās alus skārdenes un stikla pudeles. Turklāt par šādu rīcību paredzēta administratīva atbildība…
Dzīves līkloči devuši iespēju vadīt putnu medības Tukuma apkārtnē, un mednieki neļaus samelot, ka viens no maniem lūgumiem allaž ir bijis rūpēties par dabu, aiz sevis savācot atkritumus. Ļoti ceru, ka «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» izmantos savas iespējas un uzrunās ļoti cienījamo, ZZS partijas pārstāvošo Aizsardzības ministru, lai nepieļautu atkārtotu Nacionālo bruņoto spēku ”cūkošanos” Latvijas dabā. Likuma priekšā visi esam vienādi. Būsim patrioti un mīlēsim dabu, jo pēc iespējas apmeklēt vairākas Eiropas valstis esmu secinājis, ka līdz šim tiešām esam zaļa un tīra valsts. Patiesā cieņā
Aigars Bičušs

Redakcija: pārsūtījām A. Bičuša vēstuli Aizsardzības ministrijai un drīz vien arī saņēmām tās darbinieces Anetes Gnēzes sagatavotu atbildi: ”Nacionālie bruņotie spēki apstiprina, ka laika posmā no 8. līdz 14. augustam Tukuma un Engures novados norisinājās 1. Zemessardzes novada mācības «Lielais zobens 2016», kurās kopā trenējās Latvijas, Lietuvas un ASV Mičiganas Nacionālās Gvardes karavīri un zemessargi. Mācību laikā, izspēlējot dažādus kaujas scenārijus, tika izmantota arī salūtmunīcija. Mainot pārvietošanās virzienus, pielāgojoties dažādām situācijām un trenējot karavīru un zemessargu spējas reaģēt arī uz nestandarta situācijām, nav iespējams paredzēt, kur notiks kontakts ar pretinieku un kā izvērsīsies situācija, kā arī vieta, kur beigsies un tiks papildināti munīcijas krājumi.
Katras vienības komandieris ir noteicis, ka, noslēdzoties mācībām, vienmēr ir jāsakopj teritorija, tai skaitā arī jāsavāc izšautās čaulītes un patronu kastītes. Ne vienmēr izdodas atrast un savākt absolūti visas izšautās patronu čaulītes, tai skaitā arī apsekot visas vietas, kur notikušas intensīvākās apšaudes. Šajā gadījumā mācību vietas apsekošana nav bijusi pamatīga un šīs [piesārņojuma] vietas netika piefiksētas. Pateicamies, ka informējāt par redzēto un atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Tiks nosūtīti zemessargi vēlreizējai teritorijas apsekošanai un sakopšanai.”