Koalīcija par tīru Baltiju tika dibināta 1990. gadā, tajā ietilpst 9 valstis, kas atrodas ap Baltijas jūru – Somija, Dānija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Vācija, Dānija, Zviedrija. Koalīciju veido 27 biedri, tai skaitā vides aktīvisti no Latvijas Zaļās kustības un Vides Aizsardzības kluba.
17. martā Rīgā, «Hotel Reval Latvija», konferences zālē notika Baltijas jūras valstu piekrastes kartes prezentācija. Mērķis – informēt sabiedrību par samilzušajām problēmām Baltijas jūras piekrastē – par piesārņojumu, nevēlamo aļģu izplatību, kas izsauc jūras aizaugšanu, skābekļa deficītu un jūras krasta joslas degradāciju. Katrai valstij tika atvēlēti zināmu punktu skaits, kurās vietās koncentrējušās vislielākās problēmas t.s. riska zonas. Apsekojot Latvijā Baltijas jūras piekrasti, tika izvēlēti četri punkti – 12., 13., 14., 15.
Tas, protams, nenozīmē, ka problēmas nebūtu citās piekrastes vietās, it sevišķi tajās, kas saistās ar nelegālo apbūvi. Sistemātiski tiek piekrastes apbūvē pārkāpts Aizsargjoslu likums – tiek būvētas savrupmājas, kurām anulē būvatļaujas, tiek maksāti sodi, bet, pēc tam ar pašvaldības deputātu svētību, tās legalizē.
Apsekojot kartē 12. punktu, ieviesusies kļūda, jo ārlietu ministra Māra Riekstiņa klēts atrodas nevis Lielupes, bet Salacgrīvas teritorijā. Šoreiz vides eksperti apmaldījās bijušā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna izraktajos dīķos. Šajās dienās kļūda tiek labota un izdota jauna karte, kurā Lielupes vietā minēta faktiskā klēts atrašanās vieta – Salacgrīvā. Tas gan lietas būtību nemaina, jo Aizsargjoslas likuma 36. panta 6. daļa aizliedz pārdot saimniecības ēkas atsevišķi no īpašuma un sadalīt zemi. Pie tam, likums aizliedz Aizsargjoslā pārbūvēt klēti par dzīvojamo māju. Manipulācijām ar klēts pārbūvi nepiekrita Valmieras Reģionālās vides pārvalde un atteicās to legalizēt. Acīmredzot, arī šajā gadījumā likums tika apiets. Kas var aizliegt dusēt klētiņā? Atcerēsimies seno latviešu tautas dziesmu – "Kad klētiņā dusēsi tu…" Un tā, Salacgrīvas būvvalde piekrita klēts pārbūvei, tajā atļauts dzīvot. Tikai esošajai modernajai ēkai ir maz līdzības ar senlatviešu klēti! Līdz ar to, mums visiem acis aizmālētas – atļauts viss, kas nav aizliegts.
Kartes 13. punktā redzamas līdzīgas problēmas Jūrmalas pilsētā, kur pēc slavenas Jūrmalgeitas, cīņa ar nelegālajām darbībām turpinās. nemitīgi tiek mainīti detālplāni, lai legalizētu apbūvi. jau šobrīd jūrai var piekļūt tikai atsevišķās vietās, kur nav māju. Koalīcija par tīru Baltiju cīnās par katra cilvēka tiesībām piekļūt jūrai.
14. punkts kartē norāda uz problēmām Jūrkalnē, kur uz piekrastes zemes izvietots kempings «Sīļi». Rezultātā tiek izpostīt kāpu zona un izcirsta mazās priedītes. Kāpas tiek nežēlīgi izbraukātas, bet vietējā pašvaldība ar šīm problēmām netiek galā.
Kartes 15. punkts atrodas Rucavas pagastā (Papes nacionālais parks), kur lielās platībās zemi iepirkuši lietuvieši, izvērsuši savas saimnieciskās darbības, posta un izbraukā kāpas. Vietējai pašvaldībai nav varas līdzekļu, lai šo procesu ierobežotu. Praktiski – latvieši šo zemi ir zaudējuši. Un koalīcija par tīru Baltiju kartē minētās vietas un problēmas gatavojas pacelt Starptautiskā līmenī, arī ar citu valstu palīdzību.
