Aizvadītajā nedēļas nogalē, 9. un 10. maijā, Jēkabpilī tikās jaunie vieglatlēti, lai piedalītos komandu čempionātā «A» grupām jauniešiem (1991./1992. g.) un junioriem (1989./1990.g.). Labi šai sacensībās veicās Kandavas sportistiem.
Labākos rezultātus diska mešanā un lodes grūšanā uzrādīja Kandavas novada Bērnu un Jaunatnes sporta skolas sastāvā startējusī vieglatlēte Santa Roze. Viņa ieguva 1. vietu lodes grūšanā un arī diska mešanā juniorēm. Santas gala rezultāts lodes grūšanā – 11,40 m (2. vieta Alisei Kļaviņai no Jēkabpils rajona Sporta skolas (10,80 m)). Savukārt diska mešanas disciplīnā gala rezultāts Santai 31,28 m.
S. Rozes pirmais treneris Andrejs Gross atceras, kā pamanījis meiteni, spēlējot volejbolu: "Ja ierauga tādu bērnu, tad jābūt kaut kādai intuīcijai, ka tur kaut kas iznāks. Viņa sita pa bumbu ar tādu spēku, ka šķita – varētu būt laba šķēpmetēja." Santa savu personīgo rekordu sacensībās bija uzstādījusi 3. maijā notikušajās Tālivalža Krūmiņa balvas izcīņas sacensībās šķēpa mešanā, aizmetot to 39,28 m.
Treneris A. Gross norāda, ka "Santa ļoti nopietni un apzinīgi uztver sportu, pamati viņā ir ielikti pamatīgi". Pati Santa gan uzsver, ka ir sporta fanātiķe. "Izvēlējos vieglatlētiku, jo sportā vairāk esmu kā individuāliste. Tur, kur esmu nokļuvusi tagad, – pateicoties trenerim Andrejam Grosam un, galvenokārt, mammas dēļ, kura mani bikstīja līdz pēdējam," secina Santa.
Jēkabpils čempionātā īpaši labs rezultāts bija bijušajam kandavniekam, tagad Ventspils sporta skolas «Spars» šķēpa metējam Edgaram Rūtiņam. Viņš uzstādīja savu personisko rekordu, aizraidot šķēpu 67,94 m attālumā.
Savukārt Kandavas novada Sporta skolas vieglatlēts Artūrs Rūtiņš 1500 m distancē jauniešiem ieguva 2. vietu (rezultāts 04:14,28). 1. vietā izvirzījās Kuldīgas rajona sporta skolas skrējējs Edgars Andersons ar distances laiku 04:11,24. Abi skrējēji šobrīd devušies uz Ukrainas pilsētu Jaltu, kur no 16. līdz 18. maijam notiek starptautiskās vieglatlētikas sacensības «U-18» vecuma grupas jauniešiem.
Par to, ka Kandavas vieglatlētos tiek ielikti spēcīgi pamati, šaubu nav. To apliecina arī bijušās kandavnieces, tagad Ventspils sporta skolas «Spars» vieglatlētes Lindas Batņas augstie rezultāti. Linda šajā čempionātā 800 m distancē izcīnīja 2. vietu (distances laiks 02:18,33, 1. vieta Terēzei Vimbai no Valmieras – 02:18,10). Kā arī 1500 m distancē – 2. vietu (distances laiks 04:48,18, 1. vietas Aļonai Meļņikai no Jēkabpils rajona sporta skolas, rezultāts 04:45,19).
Lindu savukārt treneris ieraudzījis skrienot un uzaicinājis uz sacensībām Rīgā. "Viņa tik labi noskrēja, ka es tik visu laiku gaidīju brīdi, kad Linda lūzīs, bet viņa nelūza. Viņai tiešām ir dabas talants," atzīst Lindas pirmais treneris A. Gross.
Sacensībās Kandavu vēl pārstāvēja Didzis Roze šķēpa mešanā, Gints Bērziņš – šķēpa mešanas un lodes grūšanas disciplīnā, Kristaps Biezbārdis – 110 m barjerskrējienā.
Esmu sporta fanātiķe!
Pēc čempionāta uz nelielu sarunu aicinājām jauno talantīgo diska metēju un lodes grūdēju Santu Rozi.
– Ar ko īpašs tev pašai bija šis komandu čempionāts Jēkabpilī?
– Varēju startēt Kandavas sporta skolas komandā. Tā gadās reti, jo pārstāvu arī Ventspils sporta skolu «Spars». Varēju popularizēt Kandavas vārdu un parādīt, ka šeit ir spēcīgi un konkurēt spējīgi sportisti.
– Vai 1. vieta diska mešanā un lodes grūšanā nāca viegli?
– Lai iegūtu 1. vietu, nācās pacīnīties. Jāatzīst, ka Jēkabpils pusē ir daudz talantīgu un spēcīgu meiteņu. Savas konkurentes ne reizi nebiju redzējusi sacensībās.
– Kas tev pašai ir svarīgāk – iegūt 1. vietu un būt labākajai vai vienkārši piedalīties procesā?
– Protams, ka no sākuma sportā man galvenais bija būt pirmajai, bet tagad es domāju tikai par rezultātiem. Katras sacensības pavadu ar cerību, ka labošu savu personīgo rekordu. Arī sacensību atmosfēra ir forša, varu satikt draugus, kas tāpat kā es ir aizrāvušies ar sportu.
– Kā tiec galā ar pirmsstarta satraukumu?
– Uztraukums ir normāla parādība katrās sacensībās. Šādos gadījumos vienkārši saņemos, koncentrējos uz labāko un daru, ko varu.
– Kā raksturo diska mešanas tehniku?
– Diska mešanas tehnika ir sarežģīta, tajā ir daudz nianšu, kas jāievēro. Galvenais jau ir atbrīvoties un darīt visu no sirds. Par diska mešanas tehniku ir jāpasakās trenerim Andrejam Grosam, kurš ar viltību vien iemācīja mani mest disku. Viņš arī bija pirmais cilvēks, kas man deva cerības iekļūt Latvijas izlasē. Tagad esmu iekļauta Latvijas izlasē gan kā diska metēja, gan lodes grūdēja.
Šobrīd mana trenere Ventspilī ir Mārīte Alaine. Viņa man ir palīdzējusi papildināt tehniku lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā. No viņas esmu mācījusies daudz.
– Kā pati raksturo savu rezultātu diska mešanā – 31,28 m; tas ir tavs personīgais rekords vai ir bijuši labāki rezultāti?
– Diska mešanā savu rezultātu Jēkabpilī diemžēl nelaboju (personiskais rekords 34,50 m). Rezultāts ir pieņemams, bet ne augsts. Tagad nevaru no sevis daudz prasīt, jo nesen atgriezos no nometnes Portugālē, kurā varēju piedalīties, pateicoties Kandavas novada domei, sporta skolai un Kandavas uzņēmējiem. Pēc nometnes ir liels nogurums jeb, tā sauktā, bedre. Tāpēc arī šajās sacensībās nebija personīgo rekordu. Tagad ir vajadzīgs laiciņš, lai atgūtos un ieietu formā.
– Kura no abām disciplīnām – diska mešana vai lodes grūšana – tev ir tuvāka?
– Man patīk abas disciplīnas, tās ir dažādas. Katrā ir kaut kas interesants. Man patīk daudzveidība.
– Treneris A. Gross tevi raksturo kā ļoti apzinīgu sportisti, cilvēku – kā pašai šķiet?
– Treniņu procesu uztveru nopietni, jo lai sasniegtu rezultātus, ir kārtīgi jātrenējas. Esmu sporta fanāte. Esmu saslimusi ar sportu! Par to apzinīgumu… nu – nezinu. Man patīk trenēties, nevaru izturēt, ja treniņu nav.
– Kā nokļuvi vieglatlētikā, sākotnēji taču spēlēji volejbolu?
– Mana mamma ir volejbola trenere Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā, pie viņas arī trenējos. Viņa arī bijā tā, kas mani ieveda sportā. Atceros, ka man bija treniņš volejbolā un treneris Gross mani pierunāja iziet ārā pamēģināt mest šķēpu. Izgāju, primitīvi jau sanāca, bet iepatikās. Starp citu, es pirms tam, redzot šķēpu, biju pateikusi, ka tādu nekad nemetīšu.
– Bet kāpēc tomēr piekriti pamēģināt?
– Tā netīšām sanāca. Ir bijušas daudzas disciplīnas, līdz nonācu pie mešanas. Man atļāva izvēlēties, vai iet uz Murjāņiem kā volejbolistei, vai arī uz Ventspili kā vieglatlētei. Izvēlējos vieglatlētiku, jo sportā vairāk esmu individuāliste, man bija grūti darboties komandā. Ventspilī nokļuvu trenera Grosa, un, galvenokārt, mammas dēļ, kura mani bikstīja līdz pēdējam.
– Kas ir tavs nākamais mērķis tuvākā laikā, kam nopietni gatavojies?
– Pagaidām gatavojos tikai sacensībām Latvijā. Tuvākā būs Latvijas olimpiāde Ventspilī. Kā arī augustā Latvijā ir gaidāmas starptautiskas sacensības, kurās piedalīsies Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Turcijas un Latvijas sportisti. Pārstāvēšu Latviju lodes grūšanā un diska mešanā.
