Par Brāļu kapiem un Latvijas 10. gadadienu 1928. gadā Tukumā

Svētku nedēļas laikā, kad pa Tukuma ielām ejam Lāpu gājienā, pieminam kritušos cīnītājus un valsts veidotājus ar svinīgiem pasākumiem vai mazu svecīti logā; kad katrs ar savu īpašo ģimenes vēstures pieredzi veidojam attieksmi un noskaņu vismaz pret savu tagadējo dzīves vietu, piedāvāju nelielu atskatu par Latvijas valsts 1. desmitgades svinībām Tukumā 1928. gadā.

Svētku nedēļas laikā, kad pa Tukuma ielām ejam Lāpu gājienā, pieminam kritušos cīnītājus un valsts veidotājus ar svinīgiem pasākumiem vai mazu svecīti logā; kad katrs ar savu īpašo ģimenes vēstures pieredzi veidojam attieksmi un noskaņu vismaz pret savu tagadējo dzīves vietu, piedāvāju nelielu atskatu par Latvijas valsts 1. desmitgades svinībām Tukumā 1928. gadā.

Pārlasot daudz šķirstītās, nu jau stipri nodzeltējušās un robainās 1928. gada «Tukuma Ziņu» lappuses, varam uzzināt precīzu svētku dienu scenāriju. Par svētku noskaņu 1988. gada Tukumā, atmiņās dalījās Vilnis Kaktiņš.

Brāļu kapi

Tieši 1928. gadā Tukumā aizsākās tradīcija doties Lāpu gājienā uz Brāļu kapiem, kas pēc Veco latviešu strēlnieku Tukuma nodaļas iniciatīvas tika iesvētīti 1928. gada 4. novembrī. Brāļu kapu biedrība ieguva no valsts zemes gabalu Tukuma Meža kapu piekājē, tur arī tika ierīkota atdusas vieta kritušajiem tēvijas cīnītājiem.

"Tukumā un apkārtnē daudzās vietās bija aprakti pasaules karā, gan lielinieku un Bermonta cīņās kritušie latvju strēlnieki, kā arī dažas privātpersonas, kuras nošautas, apvainojot spiegošanā par labu Latvijai. Visus šos kara, revolūcijas un atbrīvošanās cīņu upurus sāka izrakt 2. un 3. novembrī, pēc tam viņu mirstīgās atliekas pārveda uz Brāļu kapiem, kur 4. novembrī, tās vairākiem tūkstošiem pavadītāju piedaloties, guldīja zemes klēpī." («Tukuma Ziņas», 08.11.1928.)

Jaunos brāļu kapus Veco latviešu strēlnieku biedrība salīdzināja ar tautas svētnīcu, kas tiek uzticēta nākošajām paaudzēm.

Padomju varas gados, kā jau daudzas ar Latvijas brīvvalsti saistītās piemiņas vietas, vismaz oficiāli netika ne koptas, ne pieminētas. Tikai 1988. gadā, kad Tukuma izpildkomitejas priekšsēdētājs bija Vilnis Kaktiņš, tika izdots rīkojums sakopt Brāļu kapus, kā arī pirmo reizi oficiāli, pie kultūras nama izlikt sarkanbaltsarkano karogu.

Ja mūsdienās karogs ir jau pašsaprotama svētku rota, ja pat Tukuma pirmsskolas vecuma bērni, redzot karogiem izrotāto pilsētu, priecīgi saka: "Re, kur Latvijas dzimšanas diena!", tad 1988. gadā karoga izlikšana bija drosmīgs un tautas atmodas un pašapziņas neatgriezenisks solis.

Brāļu kapu rekonstrukciju 1988. gadā veica Komunālo uzņēmu kombināts. Pieminekļa bojātās daļas restaurēja LMA tēlniecības nodaļas students Jānis Fodorovs. Pieredzējušie tēlnieki negribēja riskēt uzņemties tādu (pretvalstisku) pasūtījumu. Jaunais tēlnieks ar rekonstrukciju veica tik meistarīgi, ka savienojuma vieta ir nemanāma. Tautā brāļu kapu piemineklis nosaukts par "Puisīti", iespējams, tas tāpēc, ka apbedīto vidū ir 12 gadīgs zēns un pārsvarā jaunieši, reti kuram nedaudz vairāk par 20 gadiem.

Ordeņi un Goda zīmes

Valsts pirmās desmitgades svinību laikā Tukuma apriņķa cīnītāji saņēma apalvojumus. Ar Trīs Zvaigžņu ordeni apbalvoti: Tukuma vidusskolas un komercskolas direktors Kārlis Līkums, aizsargi U. Kronbergs Irlavā, K. Firsts Jaunpilī, I. Juškevics Dzirciemā, L. Braueris Vandzenē, lauksaimnieks U. Gausups Džūkstē. Ar Triju Zvaigņu ordeņa goda zīmi: 1. pak. I- . Kaure un U. Gailītis Tukumā, K. Goldbergs Kandavā; 2. pakāpes Goda zīmes saņēma M. Freimanis, J. Mucenieks un F. Bergmanis Tukumā.

Latvijas pirmās desmitgades svinības

Salīdzinot ar Rīgu, kur svētki aizsākās 17. novembrī ar 10 lielgabalu šāvieniem un visu baznīcu zvanu skaņām 10 minūšu garumā, tukumnieki svētkus ievadīja ar svinīgu gājienu un piemiņas brīdi Brāļu kapos. Kritušos brīvības cīnītājus godinot, svētku rīcības komiteja un latviešu draudzes baznīcas valde nolika krāšņus vainagus. Runāja pulkvedis Mangulis un baznīcas padomes priekšsēdētājs Jēkabsons. Vakarā baznīcā mācītājs Virbulis noturēja kritušo brīvības cīnītāju piemiņas dievkalpojumu.

Svētdien, 18. novembrī, pēc parādes tirgus laukumā (mūsdienās Brīvības laukums) sekoja dramatisks uzvedums «Imanta apsveic tautu». Imantas pavadoņi – sirmais krīvs, senlatvju karavīri un tautu meitas nodziedāja «Pie tēvu zemes dārgās turies klāt» un svētku dalībnieki izklīda, lai atkal pulcētos 16.00 uz svinīgo klusuma brīdi divu minūšu garumā. Klusuma brīža iestāšanos un izbeigšanos paziņoja ar šāvieniem. Divas minūtes visa pilēta bija kā sastingusi pilnīgā klusumā un nekustīgumā.

Tumsai iestājoties, pa pilsētas ielām notika grandiozs Lāpu gājiens, kurā piedalījās vairāki tūkstoši iedzīvotāji. Vakarā Viesīgās biedrības zālē Latvijas Valsts darbinieku dramatiskās studijas izpildījumā izrādīja «Mūsu senčus».

Svētku laikā pilsētā notika zināma sacensība par krāšņāk dekorēto, iluminēto skatlogu, ēkas fasādi, dzīvokļu un māju logiem. Sevišķi grezni bija dekorēti dažas sabiedriskās ēkas un iestādes – policijas nams, cietums, vidusskola, apriņķa valde.

Dažās dienas pēc svētkiem vidusskolas zālē tika sarīkots īpašs svētku – labdarības pasākums bērniem. "Ļoti bagātīgu interesantu programmu, kuru izpildīs mākslinieks Kristaps Linde (pasakas un melodeklamācijas), Ilona Kiršhofa (plastiskās dejas), Marga Grosberga (klavieres) un U. Kiploks-Mētra (dziedāšana) u. c. Viss atlikums nāk par labu diviem slimiem skolēniem, kuru ārstēšana prasa daudz līdzekļu. Ņemot vērā labdarīgo mērķi, cerams, ka publika jo kuplā skaitā apmeklēs šo pasākumu."

Tā Tukumā atzīmēja Latvijas pirmā desmitgadi, kā atzīmēsim 90. gada dienu – atkarīgs tikai no mums pašiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *