Lasītāju raksti

Kādu taurenīti jūs šogad redzējāt pirmo? Man laimējās, es redzēju dzeltenu un ne tikai vienu, bet divus. Tā droši vien arī vecākiem bērnudārzā «Taurenītis» kā taurenīši likās bērni, vērojot ikdienas darbu iestādē. Ik pavasari aprīlī bērnudārziņā tiek rīkota vecāku nedēļa, kuras laikā vecāki vēro un piedalās nodarbībās, rotaļās, vēro bērnu darbošanos pie speciālistiem. Arī šogad visās vecuma grupās bērnu māmiņa, vecmāmiņa vai pat visa ģimene ar interesi vēroja un aktīvi piedalījās nodarbībās un citās aktivitātēs dažādos režīma momentos, veicot uzdevumus, kas darāmi viņu mīluļiem ikdienā.

1940. gadā Baltijas valstīs un 1950. gadā Tibetā. Šim ir viens kopsaucējs – okupācija, 1950. gadā Mao Dzeduna sarkanās Ķīnas armija, nobruņota līdz zobiem ar Nirnbergas elpas kandidāta Staļina ieročiem, iebruka Tibetā. 1959. gadā tibetieši sacelšanās laikā gribēja nokratīt ķīniešu okupāciju, bet ko gan varēja viduslaiku ieroči pret mūsdienu armiju?!

Priecāties ir iespējams visai dažādi. Tikai neviļus rodas jautājums – vai gribam un protam to darīt? Par prieka stariņu ikdienas pelēcībā diezin vai kāds jutīsies apbēdināts! Tālab – radīt prieku sevī un apkārtējos katram no mums vienkārši jāiemācās. Daļai cilvēku prieku sagādā piedalīšanās pašdarbībā, bet citiem – vismaz būt skatītāju rindās. Jāatzīst, visai bieži, vadot kultūras darbu, nākas pārdomāt, – kā un ar ko piesaistīt un iepriecināt pasākumu apmeklētājus. Kādā dzejolītī teikts, ka "saulītei ir liela vara, tā visas sirdis līksmas dara". Un, rau, tā ir apspīdējusi arī Matkules pagastu, darot mūs gaišākus un možākus.

No 14. līdz 20. aprīlim biedrība «Naudas plānošanas centrs» (NPC) Tukuma rajona iedzīvotājus aicina apmeklēt Finanšu veselības nedēļu Tukuma bibliotēkā. Tās laikā interesentiem būs iespēja elektroniski aizpildīt finanšu veselības testu, lai pārbaudītu savu finanšu stāvokli un uzzinātu, vai ir iemesls uztraukties par saviem naudas tērēšanas paradumiem. Bibliotēkas apmeklētājiem būs iespēja arī saņemt informatīvus materiālus un uzzināt, kā plānot personīgo ģimenes budžetu, samazināt tēriņus un kā veidot uzkrājumus.

Labsirdīgi pasmieties par dažādām nebūšanām un prast tās pasniegt, asi pazoboties un izsmiet patīk visām tautām. Humoristiskas dzejas rindas, trāpīgas anekdotes un karikatūras zināmas no seniem laikiem. Tās nav svešas arī latviešiem. Piedāvājam ieskatu humora vēsturē Latvijā un aicinām aprīlī uz izstādi Kandavas novada muzejā!

Lietainajā 10. aprīļa vakarā, atjaunoto Latvijas Jūras spēku 16. gadadienas priekšvakarā, Tukuma Kultūras namā muzicēja Nacionālo Bruņoto Spēku Jūras spēku orķestris diriģenta kapteiņleitnanta Gunta Kumačeva vadībā. Vairāk nekā stundas garajā koncertprogrammā klausītājiem bija iespēja dzirdēt populāru melodiju aranžējumus un arī jaunus oriģinālskaņdarbus pūtēju orķestrim.

Ventspils reģionālā vides pārvalde informē, ka 2008. gada 8. martā spēkā stājās 03.03.2008. LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 133 «Dabas parka «Abavas senleja» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi». Līdz ar to dabas parka «Abavas senleja» teritorijā vairs nav spēkā 22.07.2003. MK noteikumi Nr. 415 «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi». Dabas parka «Abavas senleja» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka dabas parka teritoriju iedalīt trīs funkcionālajās zonās – dabas lieguma, dabas parka un neitrālajā zonā.

No 1. līdz 3. aprīlim Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē risinājās konkurss «Cālis 2008». Uz pusfinālu tika izvirzīti 38 bērni – tai skaitā arī mūsu pilsētas cālītis Laura Kristiāna Vičmane. Pusfinālā dalībnieki uzstājās divās atsevišķās grupās. Laurai bija jādzied kopā ar 18 bērniem no Rīgas, Dobeles, Jelgavas, Jūrmalas un citām tuvākajām pilsētām. Konkurence tiešām bija liela, jo likās – katrā mazajā dziedonītī ir kaut kas labs un aizraujošs. Rezultātā mūsu meitene kļuva par «Smaidīgāko cāli 2008».

Rīgas operas Baltais nams vienmēr sevī nesis kādu vārdos neizsakāmu mistēriju, īpašo mākslu mākslas noslēpumu. Patlaban, kad mūsu opera patiesi ieguvusi visas Eiropas uzmanību – recenzijās lielākajos Eiropas laikrakstos, pazīstamu mākslinieku viesošanās -, ir dabiski, ka arī mūsu mākslinieki arvien top pazīstami pasaulē. Viņi ir tie, kas veido mūsu valsts īsteni pozitīvo tēlu. Operā cilvēki, no ikdienības noguruši, dodas atgūt dvēseles… Tukuma apkārtnes cilvēki vērīgi seko līdzi savējiem, kam dota dāvana publikai sniegt savu talantu, savu balsi operā. Mums tādi ir divi – Evija Martinsone un Andris Lapiņš. 13. aprīlī 17.00 Jaunmoku pils Kolonnu zālē klausītājiem dziedās Evija Martinsone. Dažas dienas pirms koncerta aicinājām viņu uz sarunu.

Radošajai darbībai Tukuma rajonā jau ir senas tradīcijas. Pirmsākumi audzināšanas darbībā un interešu izglītībā tai meklējami jau 2001. gadā, kad Lita Kāposta, tolaik Tukuma Bērnu un jauniešu centra direktore un klašu audzinātāju metodiskās apvienības (MA) vadītāja, aicināja izglītības iestādes piedalīties Tukuma rajona metodisko ideju tirdziņā «Portfelis», kurā klašu audzinātāji, pulciņu vadītāji, direktoru vietnieki un citi pedagogi tika aicināti iesniegt savus radošos darbus audzināšanas darbībā un interešu izglītībā. 2007./2008. mācību gadā Tukuma rajona skolās tika izstrādātas un skatei iesniegtas 66 metodiskās izstrādnes no 10 izglītības iestādēm.

Projekta «Jaunieši Eiropas spogulī!» mērķis – veicināt kultūras dialogu starp Eiropas kultūrām un citām pasaules kultūrām un šādā garā palielināt atvērtību un sapratni pret citiem, stimulējot jauniešu vēlmi iegūt zināšanas par pasaules tautu kultūru, mantojumu un tās vērtībām. Projektā piedalās Tautas deju ansamblis «Suvartukas» no Pluņģes (Lietuva), Tautas deju kolektīvs «Krušnohor» no Čomutovas (Čehija), Tautas deju kolektīvs «Forgatos» no Fakankertas (Ungārija) un TDA «Svīta» no Tukuma.

Visus jau pārņēmis XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku gaidīšanas drudzis. Dalībnieki satraukti, skates gaidot, bet skatītāji – lieku biļetīti uz svētkiem meklējot. Tukuma pilsētas un rajona iedzīvotāji šoreiz ieguvēju lomā, jo tieši mums būs vienreizēja iespēja 20. aprīlī 16.00 Tukuma pilsētas Kultūras namā noskatīties koncertuzvedumu «No sirsniņas sirsniņai», ko svētku laikā varēs skatīt Starptautiskajā izstāžu centrā «Ķīpsala».