16. maijā pabeigta Pastariņa muzeja pirts-dāres restaurācija. No rītdienas – 17. maija – Pastariņa muzejā apskatāma fotoizstāde «Kā Pastariņa muzejs pirtiņu veda..».
Pusotra gada garumā muzeja darbinieki, būvamatnieki un restauratori ir strādājuši, lai atjaunotu unikālo, tikai Ziemeļaustumkurzemei raksturīgo tautas celtniecības objektu. Ēka ir būvēta 20. gadsimta pirmajā ceturksnī un kalpoja divām funkcijām vienlaicīgi: pirtij un labības žāvēšanai. Laika gaitā tā bija pielāgota citām vajadzībām. Lai ēkai atgrieztu seno godību, tā tika pārvesta uz Pastariņa muzeju neizjauktā veidā.
Šāda veida projekts – ēkas pārvešana, to nenojaucot, Latvijā realizēts pirmo reizi. Muzeja darbinieki celtni sastiprināja, ar ceļamkrānu novietoja uz platformas un policijas pavadībā pārveda no Sēmes pagasta «Sudmaļiem» uz Zentenes pagasta «Bisniekiem».
Pastariņa muzejā atjaunotā ēka ir uzskatāma par ļoti vērtīgu muzeja eksponātu. Tā ir tikai Ziemeļkurzemei raksturīga guļbūve, kas celta no aptēstiem baļķiem. Tie stūros savienoti gludajos pakšos. Ēkas apakšstāvā ir trīs telpas: priekšnams, pirts un telpa graudu žāvēšanai. Virs pamatstāva izveidots statņu konstrukcijas pusstāvs – "drempelis", kas no ārpuses apšūts ar vertikāli liktiem dēļiem. Tajā atrodas ārdi labības žāvēšanai.
Pārvedot ēku, tika saglabātas visas oriģinālās detaļas, tai skaitā ieejas durvis, lodziņi, pat – veco logu stiklojums. Restaurācijas gaitā tika atjaunota ēkas visai savdabīgā apkures sistēma – krāsns, kas silda gan pirti, gan graudu žāvētavu. Apkārtnes mājās tika sameklēts lielais pirts katls karstā ūdens sildīšanai un koka baļļa aukstajam ūdenim. Atjaunoti arī ārdi, durvis, to eņģes, rokturi. Muzeja nakts Pastariņa muzejā būs veltīta pirtiņai un pirts tradīcijām.
